Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 19.augustā, Beverīnas novada pašvaldība un historia.lv rīkoja Pekas kalna sakopšanas talku. Pasākumā pulcējās desmit vēstures entuziasti, kas attīrīja no kokiem un krūmiem uz Gaujas vecupēm izejošās kalna nogāzes.
Kā portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja viens no talkas organizatoriem, vēstures portāla historia.lv redaktors Valters Grīviņš, talkas Pekas kalnā notiek jau vairāk nekā desmit gadus. Ik pa trijiem gadiem tiek organizētas lielākas talkas, lai no jauna atkarotu no dabas šo vēstures objektu. Pirms trijim gadiem pasākuma “Dzīvās vēstures diena” ietvaros notikusi iepriekšējā lielā talka, kurā piedalījušies arī J.Endzelīna Kauguru pamatskolas audzēkņi.
“Šajā talkā esam ķērušies klāt pilskalna nogāzēm, kas nav līdz šim koptas. Tas nepieciešams, lai varētu veikt digitālo uzmērīšanu un iegūt pilskalna trīsdimensiju datormodeli. Pēc tam to varēs izmantot dažādos veidos, piemēram, kā uzskatāmu piemēru tūrisma materiālos.
3D modelis var būt noderīgs arī zinātniekiem, veicot izpēti. Modeli var apaudzēt ar dažādu papildu informāciju. Tam var uzklāt izrakumu plānus, var būvēt pašu izdomātas virtuālas konstrukcijas, kā varētu būt izskatījies pilskalns senatnē,” skaidroja vēstures entuziasts.
V.Grīviņš norādīja, ka
Pekas pilskalna digitālā uzmērīšana ir pilotprojekts, ar kuru historia.lv vēlas pievērst plašāku vērību Latvijas pilskalniem.
Tāpat iecerēts sagatavot uzskatāmu piemēru par to, kā ar mūsdienīgām metodēm par kādu no Latvijas pilskalniem tiek veidots apraksts, kas satur apkopotās vēsturiskās ziņas, izrakumu aprakstus un trīsdimensiju modeli. Apraksts tiks publicēts historia.lv. Balstoties uz pilotprojektā gūto pieredzi, līdzīgus aprakstus varētu sagatavot arī par citiem Latvijas pilskalniem. To īstenošana esot atkarīga no Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsta. Vēstures entuziasti iecerējuši sagatavot projekta pieteikumu, pirmajā kārtā iekļaujot Ziemeļvidzemes pilskalnus.
Lai gan pastāv ari viedoklis, ka vēstures liecības var labāk saglabāt, atstājot tās nepieejamas tūristiem, kas tos var sabojāt, V.Grīviņš ir pretējās domās:
“Ja vēstures liecības nav pieejamas cilvēkiem, no tām jēga ir maza. Kam tad mēs tās glabāsim – nelegālajiem imigrantiem, bēgļiem vai ķīniešiem, kas hipotētiski varētu te apmesties, kad visi latvieši būs aizbraukuši. Kultūrvēsturiskais mantojums ir dzīvs un kalpo sabiedrībai, ja to atbilstoši izmanto. Ir jāveido vide, kas ir piemērota gan tūrismam, gan pasākumiem. Diez vai cilvēks, iebrienot aizaugušos džungļos spēj iztēloties, kā šeit izskatījās pirms daudziem simtiem gadu.”
Kalneniņu Pekas kalns – viens no leģendārās Beverīnas pilsvietas kandidātiem – atrodas Netālu no Sapas dzirnavām un Gaujas, tās vecupju ielokā, 8 kilometrus no Valmieras atrodas . Pekas kalns ir arī pirmais Latvijas pilskalns, kurā 1909.gadā tolaik vēl jaunais zinātnieks Francis Balodis, veica plašākus arheoloģiskos izrakumus, atsedzot koka celtņu un aizsardzības būvju paliekas.
Izrakumu rezultāti pierādīja, ka, pretēji daudzu baltvāciešu kultūrtrēģeru apgalvojumiem, latviešiem vēl pirms vācu iebrukuma pastāvējusi attīstīta kultūra un sabiedriskā organizācija.
Ar Beverīnas novada pašvaldības, kā arī Pekas kalna sakopšanā un iekļaušanā kultūras un tūrisma norišu apritē ieinteresētu novada un apkārtnes iedzīvotāju praktisku atbalstu – vairākkārtējām talkām, pilskalns tā apmeklētājiem pēdējo 10 gadu laikā kļuvis pieejamāks, labiekārtotāks un vizuāli pievilcīgāks. Tomēr ne viss vēl ir izdarīts – krūmiem aizaugušas pagaidām vēl ir divas, tieši uz Gaujas vecupēm izejošās kalna nogāzes. Šobrīd arī tās tiek attīrītas. Kad tas būs padarīts, augusta otrajā pusē, arheologa Mārča Kalniņa vadībā pilskalns tiks digitāli uzmērīts un iegūtie dati publicēti Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas tīmekļa krātuvē un novadpētniecības platformā historia.lv.
