Lasīšanas laiks: 3 min
Jautājumā par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā gribam izlikties kā viltīgi lauku veči – kad vajag naudu no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tad esam pirmajās rindās, bet, kad jārisina citus jautājumus – noslēpjamies, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidents atgādināja, ka izdevis rīkojumu valdībai sadarbībā ar pašvaldībām divu nedēļu laikā izstrādāt skaidru plānu bēgļu uzņemšanai. “Lai mums būtu skaidra rīcība – ko un kā mēs plānojam darīt [saistībā ar bēgļu uzņemšanu]. Skumjākais, ka partijas mēģina šo jautājumu izmantot savu reitingu celšanai. Tā ir bezatbildīga rīcība no politiķu puses,” teica Vējonis.
Viņš gan noliedza, ka valdība varētu sabrukt, jo gan NA, gan ZZS esošā situācija šķiet pieņemama. “Partijas, kas veido koalīciju pamatā atbalsta ES vērtības. Neviena partija nenoliedz, ka bēgļu jautājums Eiropā ir jārisina. [Partijas uzskata, ka tam jānotiek] tikai ne uz mūsu rēķina un ne mūsu teritorijā. Šeit ir spēlēšanās ar Eiropas vērtībām. Manuprāt, mēs Latvijā gribam izlikties kā tādi viltīgi lauku veči – kad vajag naudu no Eiropas, tad esam pirmajās rindās, bet tajā brīdī, kad vajag risināt citus jautājums – tad noslēpjamies,” uzsvēra Vējonis.
Valsts prezidents cer, ka strīdiem koalīcijas partiju starpā par bēgļu uzņemšanu nebūs tālejošu seku. “Es ceru, ka tā ir partiju spēlēšanās ar reitingiem un nav politikas maiņa. Ceru, ka netiks [veikta] lēmumu bremzēšana Eiropā. Jāprasa politiķiem, lai viņi saredz iespējamās sekas,” sacīja Vējonis.
Komentējot izskanējušos amatpersonu apgalvojumus, ka negatīva Latvijas nostāja par papildu bēgļu uzņemšanu var traucēt valsts drošības interešu īstenošanu, prezidents norādīja, ka no vienas puses tā ir baidīšana, bet no otras – jāpatur prātā, ka liela daļa jautājumu tiek bāzēta uz solidaritātes principu. “Ja mēs sākam šo principu pārkāpt, šādu pieeju var izmantot citas valstis. Tas nozīmē, ka nespēsim pieņemt nevienu lēmumu, tostarp arī tādus, kas ir mūsu interesēs. Mēs nedrīkstam tādā veidā riskēt ar valsti,” teica Vējonis.
Jau vēstīts, ka Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien kvoruma trūkuma piektdien nelēma par bēgļiem.
Saeimas komisijas vadītāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) pēc izsludinātā pārtraukuma sacīja, ka sēdē pašlaik piedalās tikai pieci deputāti, tomēr kvorumam nepieciešami astoņi. Čigāne sēdi slēdza, pamatojoties uz to, ka komisija nav lemtspējīga par Latvijas nostājas izskatīšanu un par tās paziņošanu Eiropas Savienības (ES) institūcijām.
Līdz ar to Latvijai paliek spēkā Ministru kabineta ceturtdien apstiprinātā pozīcijā, informēja politiķe.
Pavasarī pēc traģēdijām Vidusjūrā aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildu 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai līdz ceturtdienai nebija izdevies vienoties, tādēļ valstij šajā jautājumā nebija nacionālās pozīcijas.
Briselē 14.septembrī ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, dažas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.
