Lasīšanas laiks: 4 min
Šodien Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”, kurā līdzšinējo 119 administratīvo teritoriju vietā piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VARAM.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce:
“Konceptuālā ziņojuma apstiprināšana Ministru kabinetā ir nozīmīgs apliecinājums, ka esam ar augstu atbildību pildījuši valdības un Saeimas doto uzdevumu, esam piedāvājuši tādu administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kur visas pašvaldības arī pēc 10 gadiem spēs pildīt savas funkcijas. Esam konsultējušies ar pašvaldībām, sabiedrību un sociālajiem partneriem. Esam ņēmuši vērā argumentētus ierosinājumus un datus, lai izveidotu tādu teritoriālā iedalījuma modeli, kas mazinās šobrīd pastāvošo nevienlīdzību pašvaldību starpā, turklāt pašvaldībām būs kapacitāte īstenot projektus, kas vērsti uz attīstību, piedāvājot labākus pašvaldību pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Mēs raugāmies ilgtermiņā un reforma ir Latvijas iespēja.”
Pamatojoties uz Saeimas šī gada 21.martā pieņemto lēmumu turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu, sagatavotais konceptuālais ziņojums ir viens no soļiem, kas veikts, lai izstrādātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu jaunā redakcijā. Par konceptuālā ziņojuma atskaites punktu uzskatāms šī gada 14.maijā MK izskatītais informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”.
Konceptuālajā ziņojumā ir iekļauts reformas izstrādes pamatojums, iespējamie riski, ja netiks mainīta esošā situācija, administratīvi teritoriālā iedalījuma kritēriji, pārskats par konsultācijām ar pašvaldībām, administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kurā piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis, kā arī pamatnosacījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādei jaunā redakcijā un informācija par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Papildus, lai radītu priekšstatu par pašvaldību darbības un atbildību loku, ziņojumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā.
Kā ziņots iepriekš, 59 no 119 pašvaldībām neatbilst likumā “Par pašvaldībām” noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas mazās pašvaldības nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas un līdz ar to nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina pieaugt – administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta), 104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, šī nevienlīdzība tiktu mazināta un uzlabotos iedzīvotāju pieejamība pakalpojumiem, kā arī pašvaldību kapacitāte piesaistīt investīcijas infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai.
Konceptuālo ziņojumu saskaņojušas arī Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs.
Saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu un Saeimas lēmumu konsultatīvā ziņojuma sagatavošana notikusi, konsultējoties ar pašvaldībām un uzklausot pašvaldību pārstāvju ierosinājumus un viedokļus. Laika posmā no maija līdz augusta sākumam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce kopā ar piesaistītajiem ekspertiem ticies ar deputātiem no 114 pašvaldībām, pēc tām notikušas vēl aptuveni 50 tikšanās ar vietējām kopienām, iedzīvotājiem, uzņēmēju organizācijām, citām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Saņemtie priekšlikumi, kas bija atbilstoši MK 14. maija apstiprinātajiem uzdevuma kritērijiem, tika ņemti vērā konceptuālā ziņojuma izstrādē. Jaunā administratīvā modeļa izveide notikusi, gan izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku, mobilitātes un pakalpojumu izmantošanas paradumus, kā arī saņemot datos balstītus priekšlikumus pēc konsultācijām ar pašvaldībām.
Ministrija turpina arī vērienīgus sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumus. Tikšanās ar iedzīvotājiem turpināsies līdz nākamā gada maijam visā Latvijā, lai skaidrotu pašvaldību reformu un uzklausītu viedokļus. Līdz šim tikšanās notikušas Apē, Jaunpilī un Neretā, pulcējot lielu interesentu skaitu, kā arī šonedēļ ministrs dosies uz Kārsavu. Papildus iedzīvotājiem ir iespēja izteikt viedokli un uzdot jautājumus gan zvanot speciāli uz šim mērķim izveidotu ministrijas informatīvo zvanu centru, gan rakstiski uz e-pastu. Informatīvais tālrunis darbojas jau no 22.jūlija, un ik nedēļu tiek saņemti desmitiem zvanu, kur iedzīvotāji konsultējas par sev svarīgiem jautājumiem par novadu robežām, pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem u.c.
Lai nodrošinātu 21.marta Saeimas lēmuma Par administratīvi teritoriālas reformas turpināšanu izpildi, līdz šī gada 21.novembrim MK uzdevis VARAM iesniegt izskatīšanai attiecīgu likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Likumprojekts šī gada 29.augustā jau izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai Saeimā jāiesniedz līdz šī gada 1.decembrim. Ar konceptuālo ziņojumu un jauno iedalījuma karti, kā arī turpmākajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem iespējams iepazīties arī ministrijas mājaslapā, sadaļā “Administratīvi teritoriālā reforma”.
