Lasīšanas laiks: 5 min
Jau ilgu laiku Valmiermuižas vārds saistās ne tikai ar alu un citiem dzērieniem, bet arī ar tirdziņiem un dažādiem kultūras pasākumiem. Svētdien, 10.augustā, Valmiermuižas parkā notika Lasīšanas svētki, kurus organizēja Valmieras grāmatu klubs. No neliela klubiņa tas izaudzis par nopietnu klubu, kurš šomēnes svin savu gada jubileju. Pasākumu vadīja dzejniece Inga Pizāne, kura ir arī čakla lasītāja, grāmatniece un skolotāja. Kopš bērnības vārdi un lasīšana bijusi kopā ar dzejnieci, Ingu precīzi raksturo vārdu ķēdīte: lasu -> domāju -> esmu.
Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Alīna Pūce ar prieku atzīst: Ja atnāk dāmas no malas un saka, ka lasīšana ir forša, tas ir pavisam citādāk nekā tad, ja to saka bibliotekārs!
Visiem zināms, ka lasīšana veicina iztēli, kritisko domāšanu un empātiju. Tas ir vērtīgs un jēgpilns brīvā laika pavadīšanas veids, kas sniedz jaunas zināšanas un veido saikni starp paaudzēm. Lasot grāmatu, jebkurā vecumā var ceļot pa dažādām valstīm un dažādos gadsimtos.
Pasākuma dalībnieki varēja uzzināt, ko par grāmatām un lasīšanu domā arī uzaicinātie viesi. Viss ritēja gluži kā sarunu festivālā LAMPA Cēsīs! Diskusijā piedalījās vēsturnieks un Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, rakstnieces Inga Grencberga, Zane Nuts un Kristīne Lubāniņa, aktieris Ingus Kniploks un grāmatu blogere Lote Šteina.
Kādas ir jūsu attiecības ar lasīšanu?
Inga Grencberga, kas ir kustības “Laiks lasīt” iniciatore un vēstnese, uzsver, ka tā ir tikai aizbildināšanās, ka nav laika lasīt grāmatas. Laiks ir, tikai to vajag jēgpilni izmantot – braucot autobusā, gaidot rindā pie ārsta, gaidot bērnu no pulciņa nodarbībām utt. Inga un viņas domubiedri ar savu iniciatīvu #laiks lasīt piedalījušies arī Positivus festivālā, šī lasīšanas un lasītprieka veicināšanas dalībniekus var atpazīt arī pēc stilīgajiem krekliņiem.
Inga savu lasīšanas laiku iedala divos periodos – cītīgi bibliotēkas grāmatas lasījusi bērnībā, pusaudža gados bijusi pauze, tad pie lasīšanas (un arī rakstīšanas) atgriezusies 25 gados.
Zane ir paškritiska un atzīst, ka ir pašvaka lasītāja, jo ar prieku sākusi lasīt tikai pēc 25 gadiem, līdz tam laikam lasīšana bijis kā obligāts pasākums. Ļoti svarīgi ir atrast labu pirmo grāmatu, lai ir āķis lūpā!
Gatis no diskusijas dalībniekiem sevi novērtē kā vissenāko eksemplāru. Viņš laikam ir arī visnopietnākās literatūras lasītājs un rakstītājs, jo jau agrīnā vecumā gribējis izzināt patieso Latvijas vēsturi, urbies cauri konversācijas vārdnīcām, lasījis Hamsunu un citus klasiķus. Tā kā viņa pirmā izglītība ir mūzika, Gatis raksta arī vārdus savām dziesmām.
Ingus pirmo lasīšanas pieredzi saista ar bērnību un grāmatām par dabu, dzīvniekiem, putniem. Studējot akadēmijā, tika saņemti ļoti gari saraksti ar obligāto literatūru. Nopietni citējot režisoru Oļģertu Kroderu, viņš uzsver, ka lasīšana ir darbs, savukārt ar šķelmīgu smaidu atklāj, ka arī viņš ir publicēts autors, jo studiju laikā ir izdrukāta viņa grāmata “Dusmīgā dzeja”. Jāpiebilst – vienā eksemplārā…
Kristīne saka paldies bibliotekārei, kas apmēram 3.klasē viņu piespiedusi izlasīt kādu no Enidas Blaitones grāmatām. Vēlāk viņa apbalvota kā čaklākā lasītāja! Tad Kristīnes dzīvē ienācis Harijs Poters, pēc tam – obligātā studiju literatūra un kriminālromāni.
Lote atceras, ka kopš 4 gadu vecuma lasīšana bijusi visa viņas dzīve, lasījusi visu, kur ir burti, arī padomju laika romānus. Tad arī viņai sākusies Harija Potera ēra un darbošanās forumā. Vēl vairāk par pašu lasīšanas procesu Lotei patīk runāt un rakstīt par grāmatām un lasīšanu – izsāpēt, izdomāt, sajust.
Ko vajadzētu darīt, lai NElasītāji satiktos ar lasīšanas iespēju?
Lote: Manuprāt, liela nozīme ir vecākiem un viņu piemēram. Svarīga ir pirmā grāmata.
Kristīne: Reizēm palīdz, ja ir filma un grāmata. Ne vienmēr vajag lasīt augsta līmeņa literatūru. Dalos ar atsauksmēm Instagramā.
Ingus: Vecāki, vienkārši atstājiet bērnistabā divas grāmatas… Nespiediet lasīt!
Gatis: Jāmaina vide. Ja visapkārt ir nelasītāji, tad grūti. Jāiet tur, kur lasa.
Inga: Nelasošam pusaudzim jāpajautā, par ko gribētu lasīt. Jāatrod grāmatas, pamatojoties uz viņa interesēm, hobijiem un jāpriecājas par jebko, ko pusaudzis lasa, nenosodot izvēlētos autorus vai grāmatas. Un nevajag aizbildināties arī ar grāmatu dārdzību. Ir bibliotēkas, grāmatu maiņas punkti, audio grāmatas, e-grāmatas, draugi… Jānogādā grāmatas tādās vietās, kur ir cilvēki.
Kas ir pēdējās lasītās grāmatas, kas ir uzrunājušas, iedvesmojušas?
Māra Zālīte “Pieci pirksti”, Keita Atkinsone “Dzīve pēc dzīves”, Rebeka Jarosa “Ceturtais spārns”, Metjū Perija autobiogrāfija (trāpīja tik ļoti, ka lasu otrreiz!), Linda Mūrniece “No Romas līdz Vecpiebalgai”, Rasa Bugavičute-Pēce “Puika, kurš redzēja tumsā”, Mela Robinsa “The Let Them Theory” (būs latviski!)…
Šo grāmatu sarakstu noteikti varētu turpināt, lai gan Inga Grencberga smej, ka ar kustību #laiks lasīt tagad patiešām vairs nav atlicis daudz laika lasīšanai, savukārt Gatis Krūmiņš sāpīgi atzīst, ka tulkošanas dēļ jānoīsina sava grāmata.
Papildus šiem jautājumiem un atbildēm izskanēja vēl daudz gudru un trāpīgu domu:
- Jāpieņem, ka nevar izlasīt visas grāmatas.
- Nevajag kaunināt cilvēkus par to, ko viņi lasa un kas neskaitās prestiži.
- Jebkura lasīšana ir radoša un veicina iztēli.
- Otrreiz un vairākreiz pārlasot grāmatu, atklājas citi rakursi.
- Ja paņemtā grāmata nelasās, liekam nost un ņemam citu – ir tik daudz interesantu grāmatu!
- Civillikums, Eiropas direktīvas utt. – kāpēc visur vajag izmantot svešvārdus? Kāpēc jālieto “balanss”, ja latviešu valodā ir “līdzsvars”? Arī Romas laikā rakstīja likumus, bet rakstīja vienkārši, nezaudējot būtību.
Pēc sarunām pasākums turpinājās ar lasīšanas zibakciju, pie galdiņiem notika ātrie randiņi par dažādiem grāmatu žanriem, visas dienas garumā darbojās grāmatu apmaiņas galds, izdevniecības “Liels un mazs” grāmatu stends, raisījās individuālas sarunas ar grāmatu autoriem. Bija padomāts arī par mazākajiem apmeklētājiem – notika glītrakstīšanas darbnīca, spēles ar alfabētu un burtiem un citas aktivitātes.
Paldies visiem organizatoriem, atbalstītājiem un dalībniekiem!
Nākamais pasākums gaidāms rudens pusē – 4.oktobrī. Sekojiet informācijai Valmieras bibliotēkas mājaslapā un sociālajos tīklos!