Lasīšanas laiks: 5 min
Valmieras vasaras teātra festivālā šogad pirmizrādes piedzīvos 6 jaundarbi – lielformāta koncerts, opera, 21.gadsimta absurds, dejas iestudējums, veltījums mājām un mītnēm, kā arī izrāde bērniem. Savukārt, programmu papildinās 3 darbi no festivāla iepriekšējiem gadiem, kas ieguvuši skatītāju un profesionāļu atzinību. Festivāls šogad notiks no 4. līdz 7.augustam un būs veltīts Brīvdomības tematikai, izceļot brīvības un domāšanas, bet ne tikai, nozīmību šajā sarežģītajā laikā, kad Krievija ik dienas veic kara noziegumus Ukrainā un kad informācijas telpā notiekošais šķeļ sabiedrību. Biļetes uz izrādēm pieejamas no šodienas, portālu “Valmieras Ziņas” informēja festivāla pārstāve Lija Lauze.
”Mēs esam situācijā, kad mums skaidri jānostājas brīvības pusē. Festivāls centīsies darīt labāko, ko māk – organizēt platformu, kur māksliniekiem un skatītājiem satikties, lai piedzīvotu to, cik daudzveidīga ir pasaule, un kultivētu domāšanas un rīcības ciešo sakarību. Manuprāt, īpaši svarīgi tas ir laikā, kad piedzīvojam ļaunuma maskas atklāšanos un varoņu dzimšanu,” šī gada programmas tematiku ieskicē festivāla direktors Reinis Suhanovs.
Visu festivāla nedēļu būs atvērts īpaši Festivālam radīts Klubs, kurā pulcēties gan māksliniekiem, gan apmeklētājiem ar dažādām aktivitātēm un mūzikas programmu. Paralēli festivāla norisēm neiztrūkstoši Valmiermuižā notiks Bērnu un jauniešu teātra institūta apmācības jaunajiem nozares profesionāļiem, kuru ietvaros viņi arī praktiski strādās pie savu izrāžu idejām.
Festivāla jaundarbi
Festivāla programmas viens no lielākajiem notikumiem būs lielformāta koncerts “Citu dziesmu svētki”, kura idejas autors ir Jēkabs Nīmanis, bet režisors – Mārtiņš Meiers. Valmieras estrādē ar pūtēju orķestra “Rīga” un vairāku simtu koristu piedalīšanos tas aktualizēs pirms gadiem divdesmit – trīsdesmit radīto “alternatīvā un nekomerciālā” žanra mūziku. Sešu mūsdienu komponistu – Jēkaba Nīmaņa, Emīla Zilberta, Platona Buravicka, Sabīnes Ķezberes, Oskara Herliņa un Edgara Mākena – aranžijās kopkora un pūtēju orķestra izpildījumā izskanēs teju 20 Latvijas “underground” mūzikas pārstāvju darbi, piemēram, Inokentijs Mārpls, Pest of a Child, Baložu pilni pagalmi, Hospitāļu iela, Non Skid, Sirke un vēl daudzu citu. Ieteicamā auditorija: pasākums visai ģimenei.
Māksliniece Katrīna Neiburga kopā ar komponisti Annu Ķirsi, horeogrāfi Kristīni Brīniņu, režisoru Klāvu Melli un citiem domubiedriem rada operu “Vēsā”, tas būs stāsts par arktiskiem mūžiem, mežonīgiem apgabaliem, liegu atteikšanos un gaidām, kuras sēž vēderā un negrib atlaisties. Darbu iedvesmojuši dāņu rakstnieka Jerna Rīla stāsti. Ieteicamā auditorija: visai ģimenei.
Divus darbus festivālā veidos Valmieras teātra režisori – Toms Treinis kopā ar Valmieras teātra aktieriem iestudē izrādi “Rinda” par rindu fenomenu cilvēka dzīvē, kas ir neizbēgams, kaut paradoksāli absurds. Tā vai citādi, tiešā vai pārnestā nozīmē ļoti lielu daļu mūsu dzīves laika aizņem stāvēšana rindās. Rindā pēc desām, banāniem, aliņa pirms pulksten 22:00, labākas dzīves, pēc vakcīnas, bēgļu statusa, lētākas pārtikas un daudz kā cita. Ieteicamā auditorija: pieaugušie.
Savukārt, režisore Inese Mičule piedāvās dejas uzvedumu jeb dvēseles nemieru dejas valodā “Plaušas” ar horeogrāfu Lienes Stepenas un Ģirta Bisenieka piedalīšanos. Tas būs sievietes un vīrieša attiecību stāsts par brīvību dzīves telpā, par pienākumiem un sabiedrības standartiem, par ego un atļauju brīvi elpot, būt harmonijā ar savas esības noslēpumu. Ieteicamā auditorija: 13+.
Vēl viens no festivāla jauniestudējumiem būs jauno mākslinieku Elīzas Dombrovskas un Kirila Ēča radītais veltījums mājām un mītnēm “Tuvie Tālie” par sešu klejojošu stāstnieku un muzikantu satikšanos, kas balstās savās un špikotās dziesmās, personīgos un noklausītos stāstos, sapņos un pasakās par piederības – iederības meklējumiem. Ieteicamā auditorija: jaunās paaudzes klejotāji (12+).
Tikmēr festivāla Bērnu un jauniešu teātra institūta dalībniece Sabīne Ozoliņa kopā ar radošo komandu mazākajiem festivāla skatītājiem piedāvās klejojošo izrādi “Hamoka komūna”, kas būs aizraujošs stāsts par dažādu mantu un lietu sadzīvošanu, piedāvājot ieskatīties hamoka komūnas iekšējā dzīvē, uzzināt par viņu pārdzīvojumiem, romantiskajiem centieniem, nākotnes plāniem un ilgām. Ieteicamā auditorija: 5+
Festivālā atgriežas arī 3 iepriekšējos gados tapušas izrādes:
Izrāde par futbolu “Uzvara ir mirklis”, kuras režisors Valters Sīlis saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu kā Gada režisors un kas guvusi lielu skatītāju atsaucību. Iestudējums par leģendāro Latvijas un Turcijas futbola izlašu maču pirms 17 gadiem, kad Latvija pirmoreiz iekļuva Eiropas futbola čempionāta finālā, dokumentējot un iekļaujot izrādē arī pašu spēles varoņu stāstus. Ieteicamā auditorija: 10+
Jauniešiem festivāla programmā arī atgriežas pagājušā gada “Spēlmaņu nakts” Gada izrāde pusaudžiem par mīlestību un cita veida patikšanām “Marija un zibens”, ko radījusi teātra trupa KVADRIFRONS, režisore Paula Pļavniece. Izrāde vēsta par mulsinošo pasauli, kas kļūst arvien mazāka, un mocībām, kuras mums nemitīgi uzkrauj noslēpumainais spēks vārdā dzīve. Ieteicamā auditorija 13+.
Visas festivāla dienās apmeklētājiem tiks piedāvāta arī staigājamā klausāmizrāde “Urbānais safari” jeb piedzīvojums visai ģimenei, kas piedāvās iespēju iztēlē novērot dažādu paaudžu cilvēkus. Izrāde iepazīstinās ar dažādām X, Y un Z paaudzei raksturīgām iezīmēm, ļaus salīdzināt, aizdomāties, labāk izprast, kā arī kopā pasmieties par sevi un vienam par otru. Audiogidu pavadībā būs iespēja iziet 4 dažādas paaudžu takas. Ieteicamā auditorija, sākot no 5+.
Biļetes uz festivālu pieejamas valmierasfestivals.lv un mobilly.lv. Valmieras vasaras teātra festivālu nu jau septīto gadu rīko Valmieras teātris sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un atbalstītājiem – Valsts Kultūrkapitāla fondu, British Council, Latvijas Futbola federāciju, Valmiermuižas alus darītavu, BYKO Lat, maiznīcu “Liepkalni”, Tehauto, Istabas teātri, Multiklubu, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parku, ZAAO, Valmieras Gaujas krasta vidusskolu, Valmieras 2.vidusskolu un citiem.
Šī gada festivāla vizuālās identitātes autors: Aleksandrs Breže.
