Lasīšanas laiks: 4 min
Valmieras pilsētas svētkos Valmieras BUB kopā ar VUGD Valmieras ugunsdzēsējiem atzīmēja godpilno un apaļo 150 gadu jubileju piedaloties gājienā, kurā piedalījās arī viesi no apkārtējām brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām ar saviem spēkratiem.
Pateicoties mūsu draugiem no Giterslo, Vācijā, brīvprātīgo ugunsdzēsēju rīcībā esošā tehnika komandām ir milzīgs atspaids drošības uzlabošanai savos pagastos un kaimiņiem. Tāpēc otrā dienā pēc gājiena brīvprātīgo ugunsdzēsēju tehniku interesenti varēja iepazīt tuvāk Dīvaliņu pļavā.
29.jūlijā Tērbatas ielā 9, Valmierā ugunsdzēsēju pagalmā notika 150 gadu jubilejas svinīgs pasākums. Jubilāri, izsakot pateicības visiem viesiem, sniedza piemiņas suvenīrus, savukārt sveicēji neskopojās ar laba vēlējumiem un panākumiem nākotnes ieceru īstenošanā. Pilsētas mērs Jānis Baiks ar humoru vaicāja – kas ugunsdzēsību veica pirms 150 gadiem, ja Valmierai ir 734 gadi? Bet apsveikuma dāvanu solīja pasniegt mazliet vēlāk, jo tās iesaiņošana prasa zināmu laiku.
Ugunsdzēsēju pagalmā bija iespējams aplūkot Ugunsdzēsēbas muzeja sagatavoto izstādi par novadnieku, vēsturnieku un brīvprātīgo ugunsdzēsēju Jāni Albertu Matuli un no ekspozīcijas atvesto Valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju karogu. Iedzīvotājiem un viesiem bija iespēja ietērpties ugunsdzēsēju aizsargtērpā un iejusties ugunsdzēsēja lomā. Bērni vairāk pulcējās pie ugunsdzēsēju šprices, vai ugunsdzēsības stobra, ar kuru varēja pamēģināt ūdens liešanas veidus un spēku. Ne mazāk aizrautīgi vecāki ar bērniem piedalījās arī citās ugunsdzēsēju piedāvātās atrakcijās, bet noslēgumā Valmieras brīvprātīgie ugunsdzēsēji stāvlaukumā pie Daliņa stadiona ar motocikliem vizināja visus interesentus.
Svētki ir beigušies, atmiņas liek lūpām savilkties smaidā, un tas arī bija galvenais pasākuma mērķis.
Vēsture
Valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību nodibināja 1867. gada septembrī, divus gadus pēc Baltijas guberņu pārvaldes izveidotās pirmās ugunsdzēsēju biedrības Rīgā. Tās pirmais nosaukums bija “Valmieras Savvaļīgo ugunsdzēsēju biedrība”. Statūtus parakstīja pirmie – 67 biedri un kopš šī brīža Valmierā notiek apmācītu iedzīvotāju, brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizēta ugunsdzēsība.
Sākotnēji ugunsdzēsēju darbība pilsētas mietpilsoniskajā vienmuļībā ienesa patīkamas pārmaiņas. Ugunsdzēsēji uzreiz ieguva līdzpilsoņu atzinību, par to, ka strādā labu darbu un upurējas sabiedrības labā. Drīz biedrībā radās liels jaunu biedru pieplūdums, jo ikviens pilsonis uzskatīja par goda lietu un pienākumu tajā iestāties. 1919. gadā Valmieras ugunsdzēsēju biedrībā jau bija 540 biedru.
Kā atzinību par ugunsdzēsēju devumu pilsētai 1926. gadā Valmieras pilsētas valde atļāva biedrības biedriem uz formas uzplečiem nēsāt pilsētas ģerboņa attēlu. Formas nēsāšana bija atļauta ugunsgrēku, bēru, parādes, skates, apmācības un citu dienesta pienākumu pildīšanas gadījumos. Stingri aizliegts bija formu, rokas saiti vai cepuri aizdot kādam, kas nebija BUB biedrs.
1932.gadā pie Valmieras BUB noorganizēja “Dāmu komiteju”, kuras uzdevums bija palīdzēt rīkot biedrības sarīkojumus. Viņu pienākumos ietilpa ugunsdzēsības ideju izplatīšana, saimniecisko un organizācijas kultūras pasākumu sekmēšana.
1933.gadā pasākumu organizēšanai un parka ierīkošanai Valmieras ugunsdzēsējiem piešķīra 3,4 hektārus lielu meža gabalu Stāvajos krastos. Jau 1935. gada 14. jūlijā notika Ugunsdzēsēju parka atklāšanas svētki. Bija paveikts liels darbs – iestādīti dažādi košuma stādi, iekārtoti celiņi, uzbūvēts tiltiņš pāri gravai un izveidots deju laukums. Apkārt parkam uzcēla sētu. 1940. gadā parkā svinīgi atklāja paviljonu.
1944.gada rudenī tika likti pamati Valmieras apriņķa ugunsdzēsēju komandai. Pirmo profesionālo ugunsdzēsēju rindās jāmin N. Krauklis, M. Kreicbergs, J. Grīnliņš, J. Veikšāns, M. Indriksons, A. Putniņš, J. Matulis. Turpmāk ugunsdzēsības sardzē stājās brīvprātīgie un profesionālie ugunsdzēsēji viens otram blakus.
Atgūstot neatkarību un veidojot atkal brīvas valsts ugunsdzēsības sistēmu, uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju bāzes tiek radīts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji līdz šai dienai ir centušies saglabāt tradīcijas un ar pašvaldību atbalstu turpināt būt sabiedrībai vērtīgs atbalsts dažādos nelaimes gadījumos.
Tomēr šobrīd aiz mākoņa maliņas ir iespīdējies saules stariņš, jo VUGD un Latvijas BUB apvienība kopā ar Iekšlietu ministriju strādā darba grupā, kur tiek gatavots priekšlikums par brīvprātīgo ugunsdzēsēju likumīgu iekļaušanu valsts iekšējās drošības stiprināšanas sistēmā, uzlabojot prevencijas un ugunsdzēsības darbu.
Karogs
1924.gadā izdotajā Latvijas ugunsdzēsēju iekārtas aprakstītajā reglamentā stāstīts par organizācijas vadīšanu, apmācībām, kārtību svinībās, skatēs, kā arī par simboliem: ”Par karoga nesēju ieceļ nopelnu bagātu jeb ar augstāku ugunsdzēsēju goda zīmi apbalvotu ugunsdzēsēju. …Tas ir organizācijas svētums, kas pulcina un vieno ugunsdzēsēju saimi visos svinīgos gadījumos. Tas atgādina un neļauj aizmirst tos, kas jau mūžībā. Karogs katram ugunsdzēsējam liek atminēties doto solījumu un neļauj aizmirst, ka tas stājies ugunsdzēsēju rindās, lai strādātu kopēju darbu par svētību valstij un līdzpilsoņiem”.
Valmieras BUB karogs ir bijis vienotības simbols kopš ugunsdzēsēju biedrības dibināšanas. Sākotnēji karogs tika darināts no vienkrāsainas drēbes bez jebkādiem uzrakstiem. 1880. gadā biedrības gada svētkiem uzšuva jaunu karogu, kas tika lietots līdz pat 1930. gadam.
Valmieras BUB karoga kātā līdz 20. gs. 50. gadiem bija saglabājušās 135 piemiņas naglas un žetoni no Tērbatas, Rēveles, Veru un citām ugunsdzēsēju biedrībām. 1936. vai 1937. gadā pilsētas valde biedrībai par ilgo, pašaizliedzīgo darbu dāvināja jaunu karogu, kura kātā bija 18 piemiņas zīmes. Pašlaik vēsturiskais karoga kāts glabājas Valmieras BUB, diemžēl vērtīgākās sudraba naglas 1940. gadā un arī vēlāk tika no tā izlaupītas un aizgāja zudībā.
Forši!