Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.
Ģeogrāfija | Demogrāfija | Nosaukums | Vēsture | Arhitektūra | Izglītība | Kultūra | Sports | Ekonomika | Tūrisms | Reliģija | Cilvēki
Valmieras centrs
Valmiera ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta, bijušā Valmieras rajona centrs. Platība 18,2 kvadrātkilometri. Valmiera atrodas 107 kilometrus no Rīgas un 50 kilometrus no Igaunijas robežas. Valmiera robežojas ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Burtnieku novadu, rietumos ar Kocēnu novadu, bet dienvidos un austrumos ar Beverīnas novadu. Valmieru divās daļās sadala viena no skaistākajām Latvijas upēm — Gauja.
Valmiera ir lielākais administratīvais, saimnieciskais un kultūras centrs Vidzemē. Iedzīvotāju blīvums pilsētā ir 1467,2/km2. 2013. gadā Valmierā dzīvoja 26 284 iedzīvotāji. Lielākais iedzīvotāju skaits Valmierā bija 1989. gadā, kad tas sasniedza gandrīz 30 tūkstošus. Salīdzinājumam: 1939. gadā pilsētā bija 8 300 iedzīvotāji, bet 1959. gadā 11 452 iedzīvotāji.
Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera, kas visi atvasināti no vikingu — rūsu personvārda “Valdemārs” jeb “Vladimirs”. Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa Valdemāra II vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai Igaunijas, bet arī Livonijas feodālo senioru. Šai versijai par labu runā fakts, ka Zobenbrāļu ordenis, kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka sav jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senioru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā.
Valmieras novads ir viens no vissenāk apdzīvotajiem Latvijas reģioniem. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki te ir dzīvojuši jau pirms 9000 gadiem. Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par via Ruthenorum un gāja gar Gauju uz rūsu pārvaldīto Pleskavu un Novgorodu. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos – uz Pleskavu un Tērbatu. 1214.gadā Metimnes pilskalnā apmetās no Pleskavas padzītais kņazs Vladimirs Mstislavičs ar kura vārdu, iespējams, saistīta vēlākā Valmieras nosaukuma izcelsme. 1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. “Gaujas koridors”) nonāca Zobenbrāļu ordeņa kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1237. gadā Valmieru pārņēma Livonijas ordenis. 1283. gadā Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps veica Valmieras pils (Wolmar) un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību Gaujas krastos.
1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā “Valdemāra pilsēta”, bet, iespējams, faktiskā pilsētas dibināšana bijusi vismaz 40 gadu pirms tam, ap 1283. gadu.
14. gs. tā kļuva par Hanzas savienības locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību un tirdzniecības pieaugumu. 1413. gadā Žilbērs de Lanuā Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu: “No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis, un arī Valmierā (Weldemaer), kas ir nocietināta pilsēta un komandantūra (ville fermée et commanderie).”
14.-16. gs. te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces. 1583. gadā pēc Livonijas kara beigām izpostītā Valmiera tiek iekļauta Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošajā Cēsu vaivadijā. 1622. gadā pēc Poļu-zviedru kara Valmiera nonāca Zviedrijas valsts kanclera Aksels Oksenšernas pārvaldījumā, viņa dzimtas ģerboņa vērša piere joprojām rotā pilsētas ģērboni. Valmieru postīja Otrais Ziemeļu karš, Lielais Ziemeļu karš, mēra epidēmija, kā rezultātā pilsēta panīka. 1738. gadā M.E. fon Hallarte Valmierā atvēra brāļu draudžu skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu.
1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. Saimniecisko uzplaukumu veicināja pirmais koka tilts pār Gauju 1865. gadā un Rīgas-Pēterburgas dzelzceļš 1899. gadā. Tika dibinātas pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas. 1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva latvieši (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu Georgu Apini.
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Valmierā tika nodibinātas vairākas mācību iestādes, piemēram, Valkas-Valmieras skolotāju seminārs, sieviešu ģimnāzija, tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru. Starpkaru periodā lielākais uzņēmums pilsētā bija “Bekona eksporta” fabrika. Darbojās Ziemeļlatvijas teātris, notika dažādi kultūras un sporta pasākumi, arī soļošanas sacensības, kurās piedalījās pasaules rekordists soļošanā Jānis Daliņš.
Otrā pasaules kara laikā 1944.gadā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to būvēja no jauna.
Valmierā ir daudz arhitektūras, vēstures un kultūras pieminekļu. Valmieras likteņa lieciniece ir Svētā Sīmaņa baznīca, kas ir celta 1283. gadā. Sv. Sīmaņa baznīca ir viena no vecākajām akmens celtnēm Latvijā, kas savā arhitektūrā apvieno romāņu un gotisko stilu. Baznīcā ir K.K. Fogela – Fogelšteina altārglezna “Kristus kārdināšana” un Eiropā nozīmīga meistara F. Ladegasta veidotas ērģeles.
Ordeņa pilsdrupas un pilsētas viduslaiku nocietinājuma paliekas pie Gaujas ir atgādinājums par Valmieras centru laikā no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Saglabājušies tikai pils ārējo mūru fragmenti, kas daļēji iekonservēti, kā arī arheoloģiskajos izrakumos 80.-90.gadu mijā atsegtie pagrabi un dažu ēku sienu fragmenti. Pilsdrupas ir ievērojama atpūtas vietas valmieriešiem un Valmieras viesiem. Vasaras periodā pilsētas vēsturiskajā centrā notiek kultūras un mākslas pasākumi.
Valmieras pilsdrupas
Pilsētas centra 18.-19.gs apbūvi iznīcināja 1944.g. septembrī, kad ugunsgrēkā pilnīgi vai daļēji gāja bojā apmēram 30% no pilsētas apbūves. Tāpēc Valmierā saglabājušās tikai dažas 18.gs. celtās ēkas, piemēram, Vecā aptieka, Valteru namiņš, Zirgu pasta stacija.
Vecākā saglabājusies koka ēka Valmierā – Vecā aptieka Bruņinieku ielā 1 ir otra senākā aptieka Latvijā. Celta 1735. gadā uz bruņinieku pils pagraba. Atļauja šeit ierīkot aptieku tika saņemta 1755. gadā. Šajā ēkā tā darbojās 210 gadus (līdz 1965. gadam). Šobrīd te ir iekārtota Valmieras novadpētniecības muzeja izstāžu zāle.
Vecā aptieka
Dažos pilsētas rajonos saglabājušies 19.gs.-20gs. sākumā celtie koka un mūra apbūves paraugi, kā arī nozīmīgas 30-tajos gados celtās sabiedriskās ēkas – neo-eklektiskā Viestura vidusskola (1939.g), Valmieras 5.vidusskola (1940.g.), AS “SEB banka” Valmieras filiāle – sākotnējā Valsts zemes bankas Valmieras nodaļas ēka (1931.–1932. g.) – ir viens no tīrākajiem funkcionālisma stila paraugiem Latvijā un arhitekta Anša Kalniņa labākais darbs.
Vidzemes apgabaltiesas ēka Valmierā, tagadējā Tērbatas ielā 13, celta 1938.-1939.gadā pēc Valmieras apriņķa Mujānu pagastā dzimušā inženiera un arhitekta Kārļa Cināta projekta neoeklektisma stilā. Tā joprojām saglabājusi sākotnējo plānojumu un daudzas detaļas: grīdu mozaīkas veidojumus, griestu apdari, misiņa rokturus, kāpņu margas un t.m.l.
Vidzemes apgabaltiesa
Padomju laika pompozo arhitektūru pārstāv kinoteātris “Gaisma” un vecais universālveikals, kā arī daudzdzīvokļu mājas. Taču pamazām Valmierā ienāk arī modernā arhitektūra, piemēram, tirdzniecības centrs “Valleta” un Valmieras Integrētā bibliotēka.
Valmieras pilsētā tiek nodrošināta pilna cikla izglītība – no pirmsskolas līdz mūžizglītībai. Valmiera dod iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību 10 pirmsskolas izglītības iestādēs, 2 pamatskolās, 6 vidējās izglītības iestādēs, 3 profesionālās izglītības iestādēs, 5 ārpusskolas izglītības iestādēs, specializētajā izglītības iestādē – Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā – attīstības centrā, Vidzemes Augstskolā un Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centrā.
No 1996. gada Valmieru par studentu pilsētu veidojusi Vidzemes Augstskola, kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu 6 studiju virzienos: biznesa vadības, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, komunikācijas un mediju, pārvaldības un tūrisma. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā – augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas: Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centrs, Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts.
Valmierā darbojas vairākas interešu un profesionālās izglītības iestādes
Valmieras Mūzikas skola – dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija Anna Ķirpīte, kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atradās Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. 2013. gada 14.decembrī pēc 1927. gadā celtās ēkas rekonstrukcijas tika atklātas jaunās Valmieras mūzikas skolas telpas Pilskalna ielā 3.
Valmieras mūzikas skola
Skola īsteno licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas instrumentālā mūzikā (klavierspēle, vijoļspēle, čella spēle, kokles spēle, akordeona spēle, ģitāras spēle, flautas spēle, fagota spēle, trompetes spēle, saksofona spēle, sitaminstrumentu spēle) un vokālā mūzika (kora klase).
Valmieras Māksla vidusskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas: tekstilizstrādājumu un apģērbu dizains, reklāmas dizains, interjera dizains, kā arī profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmu “Vizuāli plastiskā māksla”. Līdztekus šīm programmām VMV piedāvā dažāda veida mākslas kursus bērniem, jauniešiem.
Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda” – centra pirmsākumi meklējami jau Padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu. Bet jau 1998. gadā iestāde iegūst jaunu nosaukumu- Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada – 1999. gada 1.oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”. Centra pastāvēšanas gados ir bijuši 10 direktori. Kopš 2011. gada Valmieras Jaunatnes centru “Vinda” vada Dāvis Sirmais. Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.
Valmieras Bērnu sporta skola īsteno profesionālās ievirzes sporta programmas: vieglatlētika, basketbols, futbols, peldēšana, hokejs un orientēšanās, kā arī interešu izglītības sporta programmas: florbols, badmintons, daiļslidošana, airēšanas slaloms, volejbols un BMX.
Valmieras Kultūras centrs dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada – Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada – Valmieras Kultūras centrs. Pirmā direktore bija Inta Rasa, no 1964. līdz 1968. gadam. Tad no Valmieras Drāmas teātra par kultūras nama direktoru tika pārcelts Balfurs Ferbers, kurš kultūras namu vadīja līdz 1970. gadam. Pēc tam 1971. gadā par vadītāju tika pieņemts Visvaldis Tilibs, kurš darba saistības kultūras namā beidza 1973. gadā. Viņam sekoja Antonija Šmite, kura par kultūras nama vadītāju nostrādāju divus gadus no 1973. līdz 1975. gadam. Uz diviem gadiem no 1976. līdz 1977. gadam kultūras nama vadītājs bija Valts Bermaks. No 1977. līdz pat 1982. gadam kultūras nama vadītāja bija Ieva Gaide, no 1982. līdz 1984. gadam – Dzidra Grase, no 1984. līdz pat 2000. gadam – Pēteris Dundurs, no 2000. līdz 2013. gadam Valmieras Kultūras centra vadītāja bija Vaira Dundure. Pašlaik VKC direktors ir Toms Upners.
Valmieras Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi.
Valmieras kultūras centrs
Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir Valmieras teātris, Valmieras integrētā bibliotēka, Valmieras muzejs, mākslas galerija “Laipa” un kinoteātris “Gaisma”. Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī Vidzemes Olimpiskajā centrā, vasarā – brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā.
Multiklubs
Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir naktsklubs “Multiklubs”, kafejnīca “Jauna saule”, naktsklubs “Putniņi”, naktsklubs “Kāre”, bārs “Tinte”, bārs “Klondaika”, džeza restorāns “Parks”, kas atrodas kinoteātra “Gaisma” telpās blakus Vecpuišu parkam. Parkā atrodas paviljons, kas tika ierīkots 20. gs. sākumā pēc dr. med. Georga Apiņa ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja “Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo “Lilijas dārzu”, kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā. Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. Pirmā pasaules kara laikā paviljona zālē bija izveidota lazarete. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par Kultūras parku, Komjauniešu un Vidus parku. Pašlaik (2014. gada martā) Vecpuišu parka paviljons tiek rekonstruēts.
Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā:
Valmieras Starptautiskajā gaisa balonu festivālā
Kopumā pilsētā ir 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 500 audzēkņu. Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir Vidzemes Olimpiskajam centram, kas savu darbību sāka 2005. gadā ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā basketbols (basketbola klubs “Valmiera”, dibināts 2001. gadā), volejbols, florbols, hokejs un futbols (Valmieras futbola klubs, dibināts 1996. gadā). Iecienīts ir arī orientēšanās sports. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras regbija klubs “Fēnikss”, Valmieras BMX sporta klubs “Tālava”, airēšanas klubs “Straume”, Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs “Spēka Pasaule”.
Valmieras sporta organizāciju saraksts
Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir Jāņa Daliņa stadions. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē “Krācītes”. Ārpus Valmieras, tomēr ciešā saistībā ar pilsētu atrodas sporta komplekss “Baiļi” un tā kalnu slēpošanas trase. Valmieras pievārtē – Burtnieku novada, Valmieras pagasta “Avotos” atrodas “SCO Centrs BMX velotrase” un Latvijas BMX slavas zāle-muzejs.
Valmierā populāri sporta pasākumi:
SCO Centrs BMX velotrase / Publicitātes foto
Valmiera ir industriāla un rūpnieciska pilsēta – Vidzemes biznesa centrs, jo te atrodas vairums Vidzemes lielāko uzņēmumu. Tā ir arī nozīmīgs administratīvais, ekonomikas, rūpniecības, kā arī izglītības, kultūras un sporta centrs. Jau kopš 20.gadsimta sākuma Valmierā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona un arī valsts ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, kas sekmīgi darbojas arī ārvalstu tirgos. Valmieras pilsēta 2012.gada beigās ierindojās 12.vietā Latvijā pēc ārvalstu tiešo investīciju apjoma. Lielākais investīciju saņēmējs ir a/s „Valmieras stikla šķiedra”. Arī visu svarīgāko valsts institūciju reģionālās struktūrvienības, kas pilda reģionālās funkcijas, pārsvarā ir bāzētas Valmierā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālā iestāde, Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālā nodaļa u.c.
AS “Valmieras stikla šķiedra” rūpnīca no putna lidojuma / Publicitātes foto
Valmiera ir izteikta ražošanas pilsēta, to pierāda arī dati, ka no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem 7,1 % ir šajā nozarē. Ražošanā nodarbināti 21 % no visiem pilsētā strādājošiem. Attīstīta ir arī tirdzniecības sfēra, kas sastāda 29,7 % no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem un nodarbina 17,7 % no strādājošiem.
Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi. 2012.gadā vislielāko apgrozījumu bija uzrādījusi AS „Valmieras stikla šķiedra”, gadu noslēdzot ar 49 907 073 LVL apgrozījumu, kas procentuālā salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 8 % vairāk. Otrs lielākais apgrozījums reģistrēts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai „Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” – 34 821 103 LVL, kas ir par 85 % vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt trešais lielākais apgrozījums 2012.gadā reģistrēts SIA „Valpro” – 7 207 998 LVL, kas ir par 4% vairāk nekā 2011.gadā.
Ja kādreiz tūristi apmeklēja Valmieru un apkārtni, veltot ceļojumam tikai vienu dienu, tad tagad paradumi ir mainījušies un tie, plānojot atpūtu, šeit pavada visu nedēļas nogali. “TOP” valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā ir Igaunija, Vācija, Somija un Krievija. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās.
Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaiste, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti ir Valmieras vecpilsēta, Sv.Sīmaņa baznīca, Valmieras muzejs, Valmieras teātris, Mākslas galerija “Laipa”, Gaujas Stāvie krasti un vēl daudz kultūrvēsturisko objektu, ziemā – “Baiļu” kalns, kā arī iespēja izmantot Valmieras Olimpiskā centra plašās aktīvās atpūtas iespējas. Izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, ko iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Plašs piedāvājums ģimenēm ar bērniem, ceļotāju un skolēnu grupām, kāzām, bērnu svētkiem un kristībām, makšķerniekiem un medniekiem, izklaides un aktīvās atpūtas cienītājiem. Katrā gadalaikā tiek veidots īpašais piedāvājums sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.
Valmieras pilsēta savu tūrisma piedāvājumu veido sadarbojoties ar 3 novadiem, kuri robežojas ar Valmieras pilsētu, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadu. Vairāk par tūrismu, apskates objektiem un aktuālajiem piedāvājumiem Valmierā un apkārtnē var uzzināt Valmieras un Valmieras apkārtnes oficiālajā tūrisma mājaslapā Valmiera+.
Valmierā dzimuši:
Avoti: wikipedia.org, valmiera.lv, muzejs.valmiera.lv, visit.valmiera.lv
