Lasīšanas laiks: 3 min
Septembris jau vairāk nekā 50 gadu saucams par Dzejas mēnesi, jo tieši šajā laikā visā Latvijā notiek Dzejas dienas. Raiņa Dzejas dienas ir viena no ilglaicīgākajām kultūras dzīves tradīcijām Latvijā.
Arī Valmierā Dzejas dienu tradīcijās nav bijis pārrāvumu. 17.septembrī Valmierā viesosies dzejnieki: Tamāra Skrīna, Daina Sirmā, Iveta Ratinīka, Agnese Rutkēviča, Leons Briedis, Henriks Eliass Zēgners, Juris Helds un Viks, portālu “Valmieras Ziņas” informēja pilsētas pašvaldībā.
Plkst.11.00 Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā notiks Dzejas svētki skolu jaunajiem literātiem „Dzeja ir glezna, kuru dzirdam” – tikšanās ar dzejnieci un literatūras skolotāju Ivetu Ratinīku.
Dzejas stundas notiks arī Valmieras skolās. Valmieras 5.vidusskolā ar skolēniem tiksies Agnese Rutkēviča, bet Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā – jaunais dzejnieks Henriks Eliass Zēgners. Savukārt pansionātā „Valmiera” viesosies dzejnieks Leons Briedis.
No plkst.14.00 līdz 17.00 dzejnieki dosies uz Burtnieku novada Matīšu pagastu.
Plkst.18.00 notiks Dzejas dienu noslēguma vakars Valmieras integrētajā bibliotēkā „Dzejas vārda gaismā dzejolim ir sava diena – Dzejas diena” /T. Skrīna/. Dzejas lasījumos piedalīsies T. Skrīna, D. Sirmā, I. Ratinīka, A. Rutkēviča, L. Briedis, H. E. Zēgners, J. Helds un Viks.
Ieeja bez maksas. Visi laipni aicināti!
Informācija par viesiem – dzejniekiem no Rīgas
Leons Briedis (1949) ir viens no pazīstamākajiem latviešu dzejniekiem un atdzejotājiem. Viņš raksta dzejoļus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Sākot ar pirmo dzejas krājumu „Liepas koks, zalkša asinis” (1974), līdz šim brīdim tapuši vairāk nekā 30 oriģinālkrājumi un grāmatas. Sarakstīti vairāk nekā 150 teksti komponista Raimonda Paula dziesmām, bet dziesmas ar dzejnieka vārdiem komponējuši vairāk nekā 20 komponisti. Bagātīgs dzejnieka devums ir tulkojumi un atdzejojumi no ļoti daudzām valodām, tai skaitā latīņu, krievu, poļu, angļu un rumāņu valodas. Par šiem tulkojumiem dzejnieks saņēmis Latvijas mēroga apbalvojumus. L. Briedis strādājis dažādos kultūrizdevumos: laikrakstā „Literatūra Un Māksla”, izdevumā „Jaunās Grāmatas”, žurnālā „Grāmata” u.c. Tāpat dzejnieks aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. Leons Briedis ir kulturoloģiskā žurnāla „Kentaurs XXI” dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992-2010).
Jāpiemin, ka Leons Briedis 1999.gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, bet šogad – Latvijas Literatūras balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.
Iveta Ratinīka ir latviešu dzejniece un literatūras skolotāja, kuras publikācijas un raksti par dzeju regulāri tiek publicēti dažādos Latvijas medijos. 2011.gadā autore par debijas dzejas krājumu „Rūgts” Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā ieguva Vīna Studijas sarūpēto simpātiju balvu.
Dzejniece studējusi literatūru Rēzeknes Augstskolā un doktorantūrā Latvijas Universitātē. Dzejas publikācijas un raksti par dzeju kopš 1998.gada atrodami laikrakstos „Kultūras forums”, „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze” u.c. Patlaban dzejniece Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem palīdz saprast literatūru un pasauli ap to.
Agnese Rutkēviča ir dzejniece, rakstniece, dramaturģe un aktrise, kura dzīvē cenšas paspēt iespējami vairāk. A. Rutkēviča mērķtiecīgi un profesionāli darbojas mākslā vairākos žanros – raksta ne tikai lugas, bet arī dzeju, prozu, spēlē teātri, piedalījusies kinoprojektos. Agneses pirmā luga „Kartupeļēdāji” iestudēta „Dirty Deal Teatro” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri. Par „Dukšiem” Jaunajā Rīgas teātrī, kas izrādīti arī jaunās dramaturģijas festivālā Vīsbādenē Vācijā, autore nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā Gada sasniegums oriģināldramaturģijā.
2012.gadā ar literāro pseidonīmu Anna Foma iznāca Agneses Rutkēvičas pirmā dzejas grāmata „Jaunā Vāgnera klusēšana”.
Henriks Eliass Zēgners dzimis 1995.gadā Jelgavā. Paralēli literatūrai dzejnieks aizraujas ar mūziku. Dzeja publicēta laikrakstā „Kultūras Forums”, portālā www.satori.lv, žurnālā „Latvju Teksti” u.c. Dzejnieks un kultūras žurnālists, aizraujas ar mūziku un vinila platēm.
2013.gadā H. E. Zēgners debitēja ar dzejoļu krājumu „Elementi”. Šis literārais notikums izraisīja plašu rezonansi jaunākajā latviešu dzejā, īpaši dzejnieka paaudzes lasītāju
