Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas valsts simtgadē Latvijas ērģelnieki sadarbībā ar VKKF piedāvā latviešu ērģeļmūzikas koncertu ciklu ‘’Latvijas simtgade ērģeļu balsīs’’. Cikla trešā programma ‘’Tilti – starp kontinentiem’’ izskanēs arī 28. jūlijā plkst. 13.00 Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. baznīcā Valmieras pilsētas svētku ietvaros, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldībā.
Koncertā muzicēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas profesore, ērģeļu klases vadītāja Vita Kalnciema un Ineses Galantes talantu konkursa laureāte, soprāns Laura Purena.
Tilts – mūžsenais savienojums starp divām pusēm, starp redzamām un dažkārt arī neredzamām vienībām, daudznozīmīgs simbols, kas vieno vai šķir pretstatus, stāv pāri mūsu katra un pāri tautas laikam. Tilti var vienot divas dažādas pasaules, tautas, dzīves sākumu un tās nobeigumu, tilti var būt pāreja arī uz kaut ko jaunu. Latviešu tauta savā simtu gadu ilgajā ceļā daudzkārt ir bijusi dalīta un šķirta, bet tomēr Daugav’s abas malas mūžam nesadalās… Viena mēle, viena dvēs’le, viena zeme mūsu – tā kādreiz rakstīja Rainis.
Koncertprogrammā TILTI skanēs gan svešumā, gan dzimtenē radīti latviešu autoru ērģeļdarbi, programmas kodolu veido Tālivalža Ķeniņa un Aivara Kalēja kompozīcijas.
“Es nemeklēju jaunas lietas mūzikā, es meklēju jaunus ceļus, kā izteikt vecas idejas, ” sacījis Tālivaldis Ķeniņš, atzīta personība Kanādas mūzikas dzīvē, izcilākais ārzemju latviešu komponists. Viņa izglītībā stūrakmeni likuši Lūcija Garūta un Jāzeps Vītols Latvijā, Olivjē Mesiāns un Tonijs Obēns Parīzes konservatorijā. Tālivalža Ķeniņa izcilā kompozīcijas tehnika savieno stabilas tradīcijas ar novatorisku pieeju. Citējot Arnoldu Klotiņu: ‘’Mūzika ar strukturēšanu un formas attīstību var izteikt cilvēka eksistences lielākās idejas,‘’ tas atklājas arī Tālivalža Ķeniņa ērģeldarbā Introdukcija, pastorāle un tokāta par korāli ‘’Skaistais Kungs Jēzu’’ .
Aivars Kalējs ir brīvāks savās emocionālās atklāsmēs. Viņa melodiķa talants, virtuoza ērģelnieka pieredze un improvizatoriskā būtība caurauž visu daiļradi. Komponistu dziļi aizrauj franču 20. gadsimta ērģeļliteratūra, tās krāsu, harmoniju un faktūru atspoguļojums, kas izskanēs skaņdarbā Lux aeterna, kas godina Olvjē Mesiāna piemiņu
Kanāda ir arī izcilā diriģenta, kora dziesmu autora Jāņa Norviļa mītnes zeme. Komponista ērģeļmūzika Latvijas publikai pavisam maz pazīstama, koncertā iekļautā Tek saulīte tecēdama apliecina Jāņa Norviļa lielo interesi par tautasdziesmu, tā izdzied latvisko dzīves skatījumu, dzimtenes ilgas un cerību uz atgriešanos Latvijā.
Brīnišķīgā soprāna – Lauras Purenas izdziedātās kompozīcijas savienos dažādas pasaules valstis. ASV dzīvojušā Bruno Skultes, Kanādas latviešu autoru Haralda Berino un Jāņa Kalniņa, arī izcilā Latvijas komponista Emīla Dārziņa vokālā lirika runā par kopīgo – cilvēka garīgo pasauli, mājām un latvisko identitāti. Kā kopsaucējs latviešiem dažādos kontinentos izskanēs Aivara Kalēja patriotiskā tokāta par Jāņa Mediņa tēmu ‘’Tev mūžam dzīvot, Latvija!’’.
Latvijas valsts simtgades svinību kontekstā gribam atgādināt cik bagāta ir viena no Latvijas kultūrvēstures šķautnēm – ērģelnieki, ērģeļmūzika un mūsu izcilie vēsturiskie instrumenti. Radoša neatlaidība ir mūsu piepildījums, ko arī mēs dāvinām Latvijai jubilejā!
Ieeja par ziedojumiem.
