Lasīšanas laiks: 4 min
Jau drīz Valmieras vēsturiskajā centrā atklās Valmieras pils kultūrvides centru un ekspozīciju “de Woldemer”. Tajā būs skatāmi, lasāmi, klausāmi un pat taustāmi stāsti par Valmieras vēsturi. Daži video stāsti, kas tika filmēti vasarā, aicina iepazīt amatu prasmes un senos darbarīkus, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
Neilgi pēc saullēkta Kārlis Fogelis, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vēsturnieks, kopā ar Valmieras muzeja vēsturniekiem iebrida Gaujā, līdzi nesot zvejas rīku. “Trejbridis, Vidzemē pazīstams arī kā kakaža, Latgalē kā troiņiks, citi vārdi – kaba, kabinieks, kūrica, kakažnieks u.c. – ir velkamais zvejas rīks, ko lietoja gada siltajā periodā, no pavasara līdz rudenim. Tam ir divi spārni, tīkla daļai ir kabas koks jeb izliekums, gala savienojumu sauc par asti. Trīs cilvēki iebrien upē, nospriego tīklu un vada trejbridi. Saprotot, ka tīklā ir zivis, spārnu daļu aizver un ar rīku izbrien krastā,” stāsta Kārlis Fogelis.
Video skatāmais zvejas rīks ir viņa izgatavots. “Ar kolēģi Unu Bērenti, kura specializējās zemnieku transportlīdzekļu vēsturē, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā darbojamies eksperimentālajā etnogrāfijā, jo akadēmiskā literatūra un etnogrāfu ekspedīcijas bieži nedod visas atbildes. Bet tās var gūt, veicot eksperimentālu izpēti. Tā uzzinām nianses, piemēram, ka svarīgs ūdens līmenis, straume, kas arī nosaka, vai vajadzīgs tīkls ar šaurākām vai platākām acīm.”
Veicot eksperimentālo etnogrāfiju un izgatavojot darbarīkus, tiek studēta akadēmiskā literatūra, pētīts arhīvā pieejamais, lasītas ekspedīciju atskaites, nereti arī daiļliteratūra un vēsturiskie romāni par tā laika sadzīvi Latvijā. “Lai izveidotu darbarīku, lielā bilde jāliek kopā no visiem iespējamajiem resursiem, lai darbarīks būtu pēc iespējas pietuvināts īstenībai, lai sasniegtu vēsturisku precizitāti.”
Šādā veidā Kārlis Fogelis izgatavojis ne tikai trejbridi, bet izdevies izmēģināt arī katicu, dēļu siena ar divām kamerām, kur iepeld zivis. Savukārt viņa kolēģe, vēsturniece Una Bērente ar etnogrāfiskām metodēm izgatavojusi kamanas, sākot ar koku iegūšanu mežā, vēlāk izmantojot etnogrāfiskos rīkus un paņēmienus, piemēram, slieču koka sautēšanu katlā un tā liekšanu, līdz pilnīgi rekonstruētām un darba kārtībā esošām vēsturiskām kamanām. “Eksperimentālajā etnogrāfijā izejam visu procesu, sākot no brīža, kad iegūsti koka materiālu, līdz brišanai ūdenī, lai, redzot to visu darbībā, gūtu nepieciešamās atbildes, ko akadēmiskā literatūra vai arhīvi nevar sniegt. Eksperimentos mācāmies arī no kļūdām, kas ir ļoti svarīgi un palīdz sasniegt precizitāti.”
Trejbridi Latvijas teritorijā dažās vietās vēl izmantoja līdz 20. gadsimta 60. gadiem.
Eksperimenti un zvejas pētniecība ir Kārļa Fogeļa maģistra darbs “Tradicionālie zvejas veidi Vidzemē no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta pirmajai pusei”. Tajā apkopoti un aprakstīti tradicionālie zvejas veidi, iekļaujot visus zvejas rīkus, ko zemnieks pats izgatavoja un pielietoja.
Valmieras vēsturiskajā centrā šobrīd turpinās būvniecības, pārbūves darbi un 18. gadsimtā celtās Vecās aptiekas restaurācija projektā “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība”. Šobrīd vēsturnieki izstrādā dažādus materiālus, kas papildinās ekspozīciju, tostarp uzņemtas izglītojošas īsfilmas par seno valmieriešu dzīvi. Tās apmeklētājam palīdzēs labāk izprast kalēja, kaula un ādas meistaru, kā arī zvejnieka amatu.
Vecpilsētā darbi veikti, piesaistot līdzfinansējumu divos Eiropas Savienības projektos. Jaunā ēka tiek būvēta un ekspozīcija “de Woldemer” iekārtota ar projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” līdzfinansējumu. Tas veikts, īstenojot darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifisko atbalsta mērķi “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” (Eiropas Savienības līdzfinansējums 1 032 900 EUR, valsts līdzfinansējums 38 823, 53, pašvaldības finansējums 155 294,12 EUR). Savukārt jau esošās ēkas pārbūvētas, kā arī Ziloņu iela labiekārtota ar projekta “Valmieras vēsturiskā centra attīstība” līdzfinansējumu. Tas veikts, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķi “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” (Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 2 000 000,00 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībai 70 588,24 EUR un pašvaldības finansējums 1 409 107,63 EUR).
