Lasīšanas laiks: 2 min
Ministru kabinets šodien, 14.augustā, lems par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā.
Tā kā uz nacionālo pozīciju ir attiecināms ierobežotas pieejamības statuss, tās saturs pašlaik nav publiski pieejams. Tomēr EM aģentūrai LETA norādīja, ka valdībai būs jālemj par par pulksteņa rādītāju grozīšanas pārtraukšanu divas reizes gadā. EM uzskata, ka neatkarīgi no valdībā lemtā Latvija šādu priekšlikumu atbalstīs, ja šādu soli spert lems visas Eiropas Savienības valstis.
Tomēr vēl nav zināms, vai pastāvīgi palikt pie ziemas vai vasaras laika.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) informēja, ka tā ir veikusi biedru aptauju par pāreju uz vasaras laiku, kurā viennozīmīgi ir atbalsts viedoklim – pārtraukt tagadējo pāreju uz vasaras laiku, divas reizes gadā grozot pulksteņa rādītājus.
“LDDK uzskata, ka ir jābūt vienotai harmonizētai pieejai visā Eiropas Savienībā, nav pieļaujams, ka katra dalībvalsts varētu pieņemt lēmumu par pāreju vai nepāreju uz vasaras laiku nacionālā līmenī, jo tas negatīvi ietekmētu vienoto tirgu,” pauda konfederācijā.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācija pievienojas LDDK viedoklim.
Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēma apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.
Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicināja ikvienu līdz šā gada 16.augustam piedalīties aptaujā.
Arī EM aicināja visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par spēkā esošo pulksteņa grozīšanas kārtību.
Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.
Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18.gadsimta beigās. Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20.gadsimta 60. un 70.gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981.gada 1.aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.
No 1996.gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.
