Lasīšanas laiks: 2 min
Ministru kabinets šodien, 27.septembrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto risinājumu par iesācējuzņēmumu jeb “start-up” un “dzīvesstila uzņēmumu” regulējumu.
EM piedāvāja apstiprināt virkni risinājumu turpmākai uzņēmējdarbības sākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai.
Pirmkārt, piedāvāts strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai ieviest minimālo fiksēto maksājumu nodarbinātajiem, strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb “start-up” likumu un atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kā arī izstrādāt papildu atvieglojumus, piemēram, atvieglot ārzemju kvalificēta darbaspēka pieņemšanu darbā Latvijas strauji augošajos uzņēmumos, atvieglot strauji augošu uzņēmumu likvidēšanas procedūru utt.
Otrkārt, uzņēmējdarbības sācējiem paredzēts ieviest pakāpeniskas izaugsmes stimulu, nosakot vienkāršotu nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī paredzēt, ka pašreizējie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji izmanto Mikrouzņēmumu nodokļa likumu vēl divus gadus. Valdība uzdeva Finanšu ministrijai sadarbībā ar EM, Labklājības ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām izstrādāt un līdz šā gada oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā iekļaušanai valsts 2017.gada budžeta likumprojekta paketē grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu no 2019.gada 1.janvāra.
Treškārt, uzņēmumiem ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu piedāvāts saglabāt līdzšinējo nodokļa maksāšanas režīmu un noteikt tikai uzņēmējdarbības paziņošanu VID ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz desmit valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kā arī ieviest patentmaksu 150 eiro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 eiro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 eiro gadā, nosakot iespēju maksāt to par vienu, trim, sešiem vai 12 mēnešiem avansā un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz trīs.
EM atzīst, ka plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar nodokļu nomaksas režīma noteikšanu strauji augošiem uzņēmumiem, ir jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.
Iepriekš ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) intervijā aģentūrai BNS atzina, ka EM iecerējusi atbalstu “dzīvesstila uzņēmumiem”, kas lielākoties attieksies uz reģionāliem uzņēmumiem, kas ražo, piemēram, sveces, pirtsslotas utt. Tāpat ministrs raidījumā “Panorāma” norādīja, ka viņš piedāvās mazus “dzīvesstila uzņēmumus” atbrīvot no nodokļa pilnībā.
Savukārt par šādu priekšlikumu bija skeptiska finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura norādīja, ka patlaban nevajadzētu pārsteigties ar nodokļu atcelšanu “dzīvesstila uzņēmumiem”.
Reizniece-Ozola uzskata, ka šādu mazo uzņēmumu nodokļu regulējuma izmaiņas būtu jāskata kontekstā ar pašreizējo nodokļu režīmu, kas attiecas tieši uz mazajiem uzņēmumiem, piemēram, patentmaksas u.c.
“Protams, mazajiem uzņēmumiem ir nepieciešami nodokļu atvieglojumi, bet, piedāvājot ko jaunu, ir jāsaprot, kuru regulējumu aizstāt ar jaunu. Ekonomikas ministra piedāvājums ir sagatavots izolēti no pašreizējā regulējuma,” sacīja finanšu ministre.
