Valmieras Ziņas

Vai Latvijas Banka kļūst par nedrošu informācijas avotu?

Lasīšanas laiks: 6 min

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu “izraušana” no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu. Dažkārt šāda “mānīšanās” notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums “aizgāja tautās” , neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Līdzīgi, mēģinot pārliecināt citus par atsevišķu savu uzskatu pareizību, dažkārt kāja mēdz paslīdēt arī profesionālu organizāciju pārstāvjiem. Šajā gadījumā jāpiemin Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners, kas valdības sēdē, lemjot par mežsaimniecības potenciālu kurināmās šķeldas pieejamības palielināšanā, minēja, ka šķeldas neto eksports bija 1,5 miljoni tonnu. Lieta tāda, ka ir dažādas šķeldas – vienkāršoti, viena kvalitāte pamatā der kurināšanai, savukārt augstākās kvalitātes, saukta par celulozes šķeldu, kas parasti arī ir dārgāka, ir domāta citu koksnes produktu, piemēram, plātņu, granulu vai celulozes, ražošanai. Un kurināmās šķeldas neto eksports (eksporta pārsniegums pār importu) nav 1,5 miljoni, bet gan gandrīz astoņas reizes mazāk – 2020. gadā tie bija 0,18 miljoni tonnu. Pat atrodot tirgus vai administratīvos rīkus, kas padarīs neiespējamu kurināmās šķeldas eksportu, tas neatrisinās jau tuvākā gada laikā straujo vietējā pieprasījuma pieaugumu. Pēc Ekonomikas ministrijas un arī manis paša aprēķiniem, tuvākā gada laikā, centralizētajai siltumapgādei pārejot no dabas gāzes uz koksnes kurināmo, pieprasījums pēc kurināmās šķeldas Latvijas katlumājās pieaugs, visticamāk, par aptuveni 1TWh jeb 1,2 miljoniem berkubikmetru. Pat vispieticīgākie aprēķini liecina, ka noteikumu grozījumi palielinās pieejamību par 288 tūkstošiem kurināmās šķeldas berkubikmetru, kas segs aptuveni ceturto daļu no pieprasījuma pieauguma. Tas noteikti nav tas pats, kas “ieliet spaini dīķī”, kā tas sēdes laikā paspruka E. Kušnera kungam. Jaunākās tirgus tendences parāda, ka samazinās gan visas kvalitātes šķeldas imports, gan eksports. Pie tam eksporta apjomi samazinās straujāk nekā imports. Šī tendence ir ļoti svarīga, jo importa iespējas mums ir krietni samazinājušās, kopš Krievija, iesaistot arī Baltkrieviju, ir uzsākusi brutālo karu Ukrainā. Baltkrievijas šķelda iepriekšējos gados spēlēja nozīmīgu lomu Latvijas enerģētikā.  

Vienā no pēdējām E. Kušnera intervijām varam novērot, ka viņam vai nu ir izveidojušies aizspriedumi pret Latvijas mežu nozari un kokrūpniecību kopumā, vai arī ir būtiski jāuzlabo komunikācijas prasmes, jo žurnālisti, iespējams, ir ļoti pārpratuši viņa teikto. Tā, piemēram, plašu neizpratni nozarē strādājošo un ekspertu vidū ieguva tendenciozais apgalvojums par kokrūpniecību kā “nelielu nozari, kas saražo vidēji 5,5 % no iekšzemes kopprodukta gadā, bet patērē tuvu 60 % no visas ražošanas energopatēriņa.” Tā ir taisnība, ka kokrūpniecība ir energoietilpīga nozare, jo, lai izžāvētu materiālu, vajag patērēt daudz siltuma, gan arī tehnoloģiskie procesi ir elektrību prasoši. Tomēr kādēļ šī energoietilpība ir jāraksturo, maigi sakot, tik ļoti manipulatīvā veidā, maldinot lasītājus un pasniedzot kokrūpniecību kā ārkārtīgi neefektīvu nozari? Korekti ir salīdzināt viena mēroga rādītājus, proti, ja ir vēlme salīdzināt kokrūpniecības devumu IKP, tad korekti būtu salīdzināt ar tās īpatsvaru kopējā energoresursa patēriņā, kas ir nevis 60 %, bet piecas reizes mazāk – aptuveni 12 %. Savukārt, ja ir vēlme uzsvērt, ka no apstrādes rūpniecības kokrūpniecības energoresursu patēriņš 2020. gadā ir aptuveni 60 %, tad tiešām ir dīvaini noklusēt, ka kokrūpniecība veido arī ceturto daļu no Latvijas apstrādes rūpniecības IKP.

Man tomēr šķiet, ka tā nebija kļūdīšanās, bet gan apzināta manipulācija no E. Kušnera kunga puses, jo intervijas pilnais citāts ir “[…] neliela nozare – kokrūpniecība, kas saražo 5,5 % no iekšzemes kopprodukta vidēji gadā, bet patērē tuvu 60 % no visas ražošanas energopatēriņa. Tā ir milzīga proporcija, turklāt tā ir ražošana ar zemu pievienoto vērtību, 40 tūkstoši darbinieku, kas ir vidējo ienākumu slazdā.” Pirmkārt, darba algas līmeņus nosaka kopējais valsts darba tirgus un saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta datiem 45 no 80 Latvijas nozarēm, t. sk. valsts pārvaldē, ir zemākas vidējās algas. Otrkārt, tikai no Rīgas pozīcijām var teikt, ka meža nozare vai kokrūpniecība ir neliela nozare. Piemēram, Vidzemē gandrīz katra piektā darba vieta privātajā sektorā bija meža nozarē. Treškārt, par zemo pievienoti vērtību – jā, tā joprojām mums nav ne Zviedrijas, ne Austrijas līmenī, bet pēc pašas Latvijas Bankas datiem pievienotā vērtība uz darbinieku kokrūpniecībā Igaunijā bija tikai par 3 % lielāka nekā Latvijā, savukārt Lietuvu mēs apsteidzam par 31 %.  Latvijas meža nozarei – mežsaimniecībai, kokrūpniecībai un mēbeļu ražošanai – joprojām ir būtisks izaugsmes potenciāls. Var apgalvot arī no pretējā – ja meža nozare nemācēs pietiekami ātri augt un palielināt pievienoto vērtību, tai ir ļoti lieli riski zaudēt gan starptautisko konkurētspēju, gan pievilcību vietējā darba tirgū. Meža nozare to apzinās un nepārtraukti investē gan modernizācijā, gan preču groza paplašināšanā. Tomēr absurda ir arī E. Kušnera tēze: “Iespējas palielināt pievienoto vērtību un līdz ar to samazināt energopatēriņu, ejot uz ķīmisko pārstrādi, ir milzīgs neizmantots potenciāls.” Nenoliedzami daudzos koksnes ķīmijas produktos ir lielāka pievienotā vērtība nekā mehāniskajā pārstrādē, bet kādēļ maldināt, ka koksnes ķīmija ir mazāk energoietilpīga nekā zāģēšana, plātņu vai mēbeļu ražošana? Piemēram, “Latvijas finieris” ražo betulīnu no bērza tāss un var paskaidrot, ka ražošanā patērētais enerģijas daudzums uz vienu izejvielas fizisko apjomu ir desmit reizes lielāks nekā saplākšņa ražošanā. Zviedrijas celulozes un papīra industrijā elektrības patēriņš uz vienu kubikmetru izejvielas ir vismaz četras reizes lielāks nekā Latvijas mehāniskajā pārstrādē. Koksnes ķīmija ir ļoti energoietilpīga! Un Latvijas elektrības dārdzība pēdējās desmitgadēs ir ļoti bremzējusi uzņēmumus raudzīties koksnes ķīmijas virzienā.

Var jau būt, ka E. Kušnera kungs visos gadījumos domājis ko citu un ir ne tā saprasts. Tomēr šīs komunikācijas kļūdas ne vien maldina auditoriju un noniecina Latvijas meža nozari, bet arī grauj Latvijas Bankas reputāciju. Ja Latvijas Bankas vēstījumus vairs nevarēs uzskatīt par ticamiem un tie būs vienmēr jāpārbauda, tas būs liels zaudējums kvalitatīvai diskusijai. Es neaicinu Latvijas Bankai glaudīt pa spalvai un nevēlos uzsākt publisku kašķi, bet, lūdzu, tomēr nekļūstiet “dzelteni” un datus komunicējiet korekti!

Aktuālais jautājums

Kā vērtējat autovadītāju braukšanas kultūru Valmierā?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) aicina darbā Finanšu un Ekonomikas nodaļas FINANŠU ANALĪTIĶI (uz nenoteiktu laiku). Ja Tev ir vēlme: • piedalīties Pašvaldības darbā, veicot Pašvaldības sniegto maksas pakalpojumu cenu aprēķinus un monitoringu; • sekot līdz Eiropas Savienības struktūrfondu un citu politiku instrumentu līdzfinansēto investīciju projektu budžetu izpildei un veikt dažādā monitoringa datu apkopojumus; • koordinēt savstarpējos norēķinus par izglītības iestāžu sniegtiem pakalpojumiem ar citām pašvaldībām; • kontrolēt noteiktu Pašvaldības iestāžu budžeta izpildi; un ja Tev ir: • otrā līmeņa profesionālā vai akadēmiskā augstākā izglītība ekonomikas, finanšu vai grāmatvedības jomā; • ne mazāk kā 3 gadu iepriekšēja profesionālā darba pieredze finanšu jomā; • valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; • kompetences: augsta atbildība, precizitāte, analītiska domāšana, labas komunikācijas prasmes; spēja strādāt patstāvīgi, uzņemties atbildību; • teicamas iemaņas darbā ar MS Office programmām (t.sk. Word, Excel), kā arī ar kādu no grāmatvedības uzskaites datorprogrammām. Kā priekšrocība tiks uzskatīta iepriekšēja darba pieredze ar programmām Horizon un/vai MicroStrategy; mēs piedāvājam: • darba un ideju īstenošanas iespējas uz attīstību vērstā Pašvaldībā; • stabilu atalgojumu (atbilstoši 10.mēnešalgu grupai no 1090 EUR līdz 1135 EUR, atbilstoši darbinieka individuālajam novērtējumam); • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citas sociālās garantijas atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; • labus darba apstākļus; • profesionālās pilnveidošanās iespējas. CV, motivācijas vēstuli un augstākās izglītības dokumenta kopiju, lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz personals@valmierasnovads.lv vai personīgi Valmieras novada pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, adrese: Lāčplēša ielā 2, Valmierā, Valmieras novadā ar norādi „Pieteikums Finanšu analītiķa/-ķes amatam” līdz 2022.gada 16.decembrim. Tālrunis papildu informācijai: 64207130. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: FINANŠU ANALĪTIĶIS Darba vietas adrese: LATVIJA, Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Bankas / Apdrošināšana / Finanses/Grāmatvedība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2022-12-16 Izglītības līmenis: 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Pievienojies mūsu komandai! Trikātas pamatskola (turpmāk – Iestāde) aicina darbā VISPĀRĒJĀS PAMATIZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJU (profesijas klasifikatora kods 2341 01), darba vietas adrese: “Gaismaskalns”, Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads, uz nenoteiktu laiku (0,275 likmes jeb 8,262 stundas nedēļā). Ja Jūs vēlaties: īstenot izglītības programmu “Datorika” mācību priekšmetā atbilstoši Valsts izglītības standartam; sniegt individuālu un diferencētu atbalstu izglītojamajiem mācību priekšmetā; veicināt izglītojamo individuālo sasniegumu attīstību; sekot līdzi jaunākajām tendencēm pedagoģijas nozares attīstībā; izstrādāt piedāvājumu mācību priekšmeta, Iestādes radošai un inovatīvai izaugsmei; sadarboties ar citu mācību priekšmetu skolotājiem; un ja Jums ir: izglītība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”; valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; kompetences: komunikācijas un sadarbības prasmes; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; spēja reaģēt uz izglītojamo vajadzībām, kā arī motivēt izglītojamos darbam; mēs piedāvājam: atalgojumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.445 “Par pedagogu darba samaksu”; darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un sociālās garantijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam; personīgo izaugsmi un profesionālo zināšanu pilnveidošanu; drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli un izglītības dokumenta kopiju lūdzam iesniegt līdz 2022.gada 30. decembrim e-pastā: trikatas.pamatskola@valmiera.edu.lv . Tālrunis informācijai: 26548247. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: VISPĀRĒJĀS PAMATIZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Gaismaskalns, Trikāta, Trikātas pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Nepilna slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2022-12-30

Valmieras novada pašvaldības Trikātas pamatskola (turpmāk – Iestāde) aicina darbā SKOLOTĀJU LOGOPĒDU (profesijas klasifikatora kods 2352 01), darba vietas adrese: “Gaismaskalns”, Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads, uz nenoteiktu laiku 0,535 likmes jeb 16,05 stundas nedēļā Galvenie pienākumi: veikt darbu saskaņā ar katra izglītojamā izglītības programmu, valodas attīstības traucējumiem un attīstības īpatnībām; veikt izglītojamo attīstības dinamikas izpēti; konsultēt grupas skolotājus, palīgus un vecākus; kārtot dokumentāciju. Prasības pretendentam: iegūta augstākā pedagoģiskā izglītība un skolotāja logopēda kvalifikācija vai augstākā izglītība un logopēda vai audiologopēda kvalifikācija, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 569; latviešu valodas augstākā pakāpe; labas saskarsmes spējas, prasme elastīgi reaģēt uz pārmaiņām, prasme strādāt komandā; augsta atbildības sajūta; spēja plānot un organizēt savu darbu; Mēs piedāvājam: Alga (BRUTO) no 481,50 Alga (BRUTO) līdz 481,50 darba samaksu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”; sociālās garantijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam; drošu, estētisku un darba pienākumu veikšanai atbilstošu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli un izglītības dokumenta kopiju lūdzam iesniegt līdz 2022. gada 30. decembrim. e-pastā: trikatas.pamatskola@valmiera.edu.lv, tālrunis informācijai 26548247. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: SKOLOTĀJS LOGOPĒDS Darba vietas adrese: LATVIJA, Gaismaskalns, Trikāta, Trikātas pag., Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Nepilna slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2022-12-30

Mūsu partneri