Lasīšanas laiks: 3 min
Cauri vēsturei nauda ir pieņēmusi dažādas formas. Katra maksāšanas līdzekļu transformācija ir pavērusi durvis plašākām ekonomiskajām iespējām un straujākai izaugsmei. Sākot ar bartera ekonomiku, kurā produkti tika savstarpēji mainīti pa tiešo, ejot cauri uz dārgmetāliem iespiestām monētām, esam nonākuši līdz mūsdienām, kad naudai pašai par sevi bieži nav nekādas vērtības. Tā vietā pircēji un pārdevēji «uzticas» naudai, jo tās vērtību garantē trešās puses, parasti valdības un bankas. Naudas vērtībai laika gaitā pārvietojoties arvien tālāk no fiziskās pasaules abstraktajā, radot tās patērētājiem jaunas iespējas, piemēram, kredītmaksājumu tajā pašā dienā (lån udbetaling samme dag). Ņemot to vērā, tās nākamais loģiskais attīstības solis varētu būt tāda kriptovalūtas forma kā «Bitcoin», kas ir pilnībā decentralizēta.
«Bitcoin» 2009. gadā radīja noslēpumainais ģēnijs Satošī Nakamoto, par kuru zināms ir tikai viņa vārds. Viņš atrisināja vairākus šķēršļus, kādi bija funkcionējošas kriptovalūtas ceļā, ieskaitot tā saukto «dubultās tērēšanas» problēmu. Tā kā kriptovalūtu veidojošos informācijas bitus ir daudz vienkāršāk kopēt nekā fiziskās monētas un banknotes, bija nepieciešams risinājums, kas liegtu tās lietotājiem iztērēt vienu «Bitcoin» vienību divreiz. Nakamoto to panāca, balstot «Bitcoin» uz globāla datoru tīkla, kurā katru transakciju apstiprina neatkarīgas trešās puses, ierakstot darījuma faktu naudas kodā. Šāds risinājums izrādījās tikpat ērts, cik viegli pārskatāms ir ātro kredītu kompāniju saraksts portālā penge247.dk. Transakciju apstiprinātājus sauc par «racējiem», jo viņi tiek atalgoti ar daļu jauno «Bitcoin» vienību, kas pakāpeniski tiek iepludinātas sistēmā. Transakciju apstiprināšanas process aizņem no 20 līdz 40 minūtēm un tajā iesaistītās puses ir pilnībā anonīmas, jo darījums ir kodēts. Šis process notiek automātiski, «racējiem» ziedojot tikai sava datora skaitļošanas resursus, atstājot tajos palaistas speciālas programmas, nevis pārskatot katru darījumu manuāli.
Investori novērtē kriptovalūtu spēju izvairīties no pārskaitījumu maksas, kādas par maksājumiem internetā piedāvā bankas un tādi operatori kā, piemēram, «Pay-Pal». Uzņēmums, kas pieņem maksājumus internetā, sedzot šīs izmaksas, vidēji zaudē 2,7% savas peļņas. Veicot nelielus maksājumus, situācija ir vēl bēdīgāka, jo minimālā pārskaitījuma maksa, kādu piestāda jau pieminētais «Pay-Pal», ir $0.30. Pretēji pirmajām divām grupām, šie investori vēlas ievadīt «Bitcoin» tā saucamajā «meinstrīmā», iegūstot lielāku stabilitāti apmaiņā pret valdību regulām.
20 līdz 40 minūtes, kas nepieciešamas, lai apstiprinātu katru transakciju, ir fantastiski īss laika sprīdis, veicot pārskaitījumus uz ārzemēm, bet nepiedodami garš, norēķinoties par tasi kafijas. Iespējams, «Bitcoin» ekonomistiem un programmētājiem izdosies atrast šai problēmai kādu elegantu risinājumu, tomēr, līdz tas ir noticis, kriptovalūtu loma ir ierobežota tikai kā alternatīvai naudai, kas pastāv paralēli tradicionālajai, nevis aizstāj to pilnībā. Tomēr ir maz ekonomistu, kas neredz kriptovalūtu vietu nākotnē. Kriptovalūtām darbojoties uz tik vienkāršiem principiem, tās pastāvēs tik ilgi, kamēr netiks radīti jauni maksāšanas līdzekļi, kas pilnībā pārspēs visas to priekšrocības. Tiesa gan, nav zināms, vai tieši «Bitcoin» būs nākotnes vadošā kriptovalūta. Pilnībā iespējams, ka «Bitcoin» panākumi un kļūdas kalpos par mācību pilnvērtīgākas kriptovalūtas izstrādē, kurai izdosies labāk stāties pretī augstāk aprakstītajiem izaicinājumiem.
