Uz valsts aizņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai primāri varēs pretendēt lielās pilsētas un attīstības centru pašvaldības, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajiem un šodien valdībā pieņemtajiem noteikumiem.
30.aprīlī valdība ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas radītās negatīvās ekonomiskās sekas. Vienlaikus VARAM tika uzticēts izstrādāt nosacījumus, uz kuriem balstoties, pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus.
Saskaņā ar izstrādātajiem noteikumiem, projektus varēs iesniegt deviņas lielās pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils, kā arī 27 pašvaldības, kas ir reģionālās nozīmēs attīstības centri – Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Valka, Mārupe, Ķekava, Salaspils, Ādaži, Saulkrasti un Stopiņi.
Pārējās pašvaldības, kuras administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tiks apvienotas novadā, varēs iesniegt projektus tad, ja būs saņēmušas saskaņojumu no tās pašvaldības, kura pēc reformas būs novada administratīvais centrs.
Paredzēts, ka pašvaldības investīciju projektus iesniegs VARAM līdz katra mēneša 1.datumam. Projektam būs jābūt iekļautam attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un tie varēs skart četras jomas.
Pirmā joma ir pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumi, nodrošinot ēkas atbilstību energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam un ar ēkas energosertifikātu pamatotam līmenim, kur investīciju projekta veikto investīciju apjoms vienas kilovatstundas primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumam nepārsniedz četrus eiro.
Otra joma ir pašvaldības transporta infrastruktūras attīstība, kur investīciju projekta ietvaros veikto investīciju apjoms uz transporta infrastruktūras vienu kilometru nevarēs pārsniegt vienu miljonu eiro.
Trešā joma ir jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstība, ja tiek aizstāts kāds no esošajiem pakalpojumiem ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, nepārsniedzot viena miljona eiro izmaksas uz vienu investīciju projektu.
Tāpat atbalstu varēs saņemt projekti, kas paredz ieviest atbalsta pasākumus iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem. Pieslēguma izbūves izmaksas nevarēs pārsniegt 4000 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Pašvaldībai būs jānodrošina arī līdzfinansējumu projekta īstenošanai, ne mazāk kā 25% apmērā no projekta kopējām izmaksām. Valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs projektam būs ne mazāks kā 50 000 eiro.
Projektiem, kuros paredzēti būvdarbi, būs jābūt izstrādātam tehniskajam projektam un būvdarbiem jābūt uzsāktiem līdz šī gada 31.decembrim, bet jānoslēdz tie ne vēlāk kā līdz 2021.gada 31.decembrim.
Saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegtos pašvaldību investīciju projektus izvērtēs komisija, kuras sastāvu noteiks Ministru kabinets.
Aizdevumus prioritāri piešķirs tiem projektiem, kuriem ir lielākais valsts budžeta aizdevuma īpatsvars, ko plāno izmantot 2020.gadā, no visa pieprasītā aizdevuma apmēra. Šim apjomam jābūt vismaz 30% apmērā.
VARAM mēneša laikā iesniegs Ministru kabinetā atbalstāmos investīciju projektus un pēc valdības lēmuma pieņemšanas pašvaldības divu mēnešu laikā varēs pieteikties aizņēmumam.
“Publiskajā sektorā šogad efektīvi realizēti investīciju projekti nozīmē saglabātas un jaunas darba vietas, atbalstu cilvēku pirktspējai un uzņēmējiem, un galu galā noderīgus ieguvumus apkārtējai videi un mūsdienīgai infrastruktūrai. Tāpat šodienas apstākļi ir iespēja pārskatīt veidu, kā sniedzam pakalpojumus iedzīvotājiem, nodrošinot jaunus un daudz efektīvākus risinājumus, kuru ieguvumi būs jūtami ilgtermiņā,” valsts aizdevumu piešķiršanu komentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Pēc VARAM domām, pašvaldības var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskās situācijas uzlabošanā pēc Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes, tāpēc būtiski ir sniegt atbalstu to pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, kas ir īstenojami šogad un atbalsta uzņēmējus, rada jaunas darba vietas, uzlabo dzīves vidi un pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem.
Šodien, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzklausot VARAM Reģionālās politikas departamenta direktoru Raivi Bremšmitu par aizņēmumu ņemšanas kritērijiem, parlamentāriete Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, saskaņojot plānotos aizņēmumus ar administratīvajiem centriem, pastāv politisko lēmumu risks. Viņa minēja, ka, piemēram, Daugavpils var nesaskaņot Daugavpils novada vēlamo aizņēmumu, un novads būtisku ieceri nevarēs īstenot.
Savukārt Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, atbildot uz deputātu jautājumiem, pastāstīja, ka nav stingri noteikts, vai aizņēmumus varēs ņemt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem vai pašvaldību investīciju projektiem. Taču aplēsts, ka ES fondiem pašvaldības varētu pieprasīt 70 līdz 80 miljonus eiro.
Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Edgars Korčagins sēdē aicināja pievērst uzmanību, vai pašvaldību plānotie projekti saskan ar katras pašvaldības un valsts nozaru attīstības mērķiem, jo VK nesenā revīzija pierādījusi, ka pašvaldības dažkārt īsteno ieceres, kas nav ietvertas to attīstības stratēģijās kā mērķi. Turklāt nereti netiek pareizi aprēķināti izdevumi projekta īstenošanai un arī tapušā objekta uzturēšanai.
