Lasīšanas laiks: 6 min
Uz reģionālā autoceļa Valka–Rūjiena (P22) posmā no Pakalnes līdz Meirāniem (12,34.–21,50. km), kur pērn seguma atjaunošana notika, pielietojot virsmas apstrādes metodi, būvnieki sāk labot defektus, kas bija radušies virsmas apstrādes kārtā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).
Remontdarbu posmā ieviests ātruma ierobežojums 50km/h un satiksme organizēta ar regulētājiem un ceļazīmēm. Autovadītājus aicina nepārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, jo posmā var lidot šķembas. Posmā šķērsošana var aizņemt desmit minūtes.
Virsmas apstrādes remontdarbus garantijas ietvaros veic SIA Limbažu ceļi un tos plānots pabeigt līdz nedēļas beigām. Tomēr jāņem vērā, ka garantijas darbi var notikt tikai piemērotos laika apstākļos, proti, sausā un siltā laikā, līdz ar to darbu pabeigšanas datums var mainīties.
Kā zināms, daudzos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn ir veikta seguma atjaunošana, tai skaitā pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, konstatēti defekti, kas garantijas ietvaros tiks laboti šajā būvniecības sezonā. Defektu dēļ notiek šķembu atdalīšanās no seguma, ar automašīnu riteņiem šie akmeņi tiek pacelti gaisā un automašīnām var tikt nodarīti bojājumi. Lai samazinātu bojājumu riskus, visos posmos, kur ir konstatēti defekti, ieviesti ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h.
Defektu labošanu būvnieki veiks šajā būvdarbu sezonā. LVC no savas puses ir aicinājusi šos darbus paveikt līdz 15. jūlijam. Defektu labošana notiks būvnieku garantijas ietvaros.
Autovadītājus aicina informēt par posmiem, kuros tiek novērotas problēmas ar virsmas apstrādi un šķembām, kas atdalās no seguma, zvanot uz LVC diennakts bezmaksas tālruni 80005555. Uzņēmums atvainojas autobraucējiem par sagādātajām neērtībām.
Defektu iemesli
Defekti virsmas apstrādes posmos ir radušies pārsvarā bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ. Atsevišķos pēc virsmu ieklāšanas pasūtītājam iesniegtajos paraugos no būvniecības objektiem tika konstatēta nepietiekama saistvielas un minerālmateriāla (šķembu) adhēzija (bitumena emulsijas un nesaistītā minerālā materiāla saķere). Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Tomēr būvdarbu nodošanas laikā objektos netika konstatētas patlaban novēroto defektu pazīmes.
Bitumena emulsija maina savas īpašības un dažkārt viena un tā pati emulsija, pārbaudīta dažādos laikos, uzrāda atšķirīgus rezultātus. Lēmums par darba uzsākšanu ir jāpieņem atbilstoši būvdarbu veicēja veiktajām pārbaudēm objektā, kurām seko būvuzraudzība. Virsmas apstrādes tehnoloģijas īpašību dēļ – bitumena emulsija tiek gatavota speciāli katram objektam un nekavējoties piegādāta un ieklāta – pie pasūtītāja paraugs nonāk un tiek pārbaudīts nākamajā dienā. Par rezultātu tiek informēts būvnieks un to izmanto turpmākā darba kvalitātes vadībai.
Tāpat daļa būvdarbu ar virsmas apstrādes tehnoloģiju tika veiktas vēlāk par 15.augustu, kas ir gala termiņš virsmas apstrādes izmantošanai remontdarbu veikšana un to rekomendē aktuālās Ceļu specifikācijas.
Valsts ceļu tīklā bija jārealizē darbi, kuriem finansējums tika piešķirts tikai pagājušā gada aprīļa beigās no līdzekļiem no neparedzētajiem gadījumiem, līdz ar to darbi bija jāpabeidz līdz 2020. gada beigām. Ņemot vērā saspringto laika grafiku un labos laika apstākļus, kas pieturējās arī rudens mēnešos, tika pieņemts lēmums atļaut pielietot šo tehnoloģiju, kamēr vien laika apstākļi ir labvēlīgi. Tas bija apzināts pasūtītāja lēmums un piegādātāja, proti, būvnieka risks. Atbilstoši noslēgtajiem būvdarbu līgumiem par darbu veikšanas riskiem un gala kvalitāti atbildību nes būvdarbu veicēji.
Diemžēl daudzos posmos virsmas apstrāde pēc ieklāšanas dažādu iemeslu dēļ nesaformējās atbilstoši prasībām un pie pirmajiem atkušņiem ir parādījušies defekti. Pavasarī, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, būvnieks garantijas ietvaros veiks defektu labojumus. Līdz defektu labošanai būvnieks nodrošinās šķembu slaucīšanu no ceļa. Defektu posmos tiks ierobežots arī maksimālais braukšanas ātrums.
Izmaiņas virsmas apstrādes kvalitātes uzraudzībā un kontrolē 2021. gada sezonā un turpmāk
Arī šogad ceļu būvdarbu ietvaros ir plānots reģionālo autoceļu posmos pielietot virsmas apstrādes tehnoloģiju. Informācija par papildu finansējumu valsts autoceļu remontdarbiem šogad ir pieejama nedaudz ātrāk, nekā pērn, lēmums pieņemts marta beigās. Lai neatkārtotos pērnā gada pieredze, vairāk plānots izmantot asfaltbetona seguma tehnoloģijas, kuras ir dārgākas, taču mazāk atkarīgas no laika apstākļiem.
Ja kādos objektos virsmas apstrāde tomēr tiks veikta pēc 15. augusta, tad izmantojamiem materiāliem un tehnoloģijai tiks izvirzītas papildus prasības. Tāpat turpmāk virsmas apstrādes objektos būvuzraudzībai būs ikreiz jāpārliecinās, ka izpildītājs ir pārbaudījis objektā piegādāto materiālu adhēziju (saderību). Ceļu specifikācijas tiks papildinātas ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.
Tāpat Ceļu specifikācijas tiks papildinātas ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.
Garantiju saistības
Visos līgumos par ceļu būvdarbiem, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir paredzēts garantiju termiņš trīs gadu garumā. Šo trīs gadu laikā būvniekiem par saviem līdzekļiem ir jālabo visi radušies defekti. Arī šajā gadījumā, kad nekvalitatīvu izejvielu vai laika apstākļu dēļ virsmas apstrādes tehnoloģija nav bijusi kvalitatīva, būvniekiem būs jāpilda garantijas saistības. Pasūtītājam arī ir tiesības defektu labošanu uzdot citam izpildītājam, ja vainīgais to pienācīgi neveic, un par defektu labošanu maksāt no būvdarbu veicēja garantijas nodrošinājuma.
Par virsmas apstrādes tehnoloģiju
Viena no tehnoloģijām, kas tiek izmantota pie seguma atjaunošanas ir virsmas apstrāde. Asfaltbetona segumu apstrādā ar bitumena emulsiju un 8-11 mm šķembām, lai kavētu plaisu veidošanos asfaltbetona segumā. Virsmas apstrāde ir relatīvi lēts veids kā paildzināt kalpošanas mūžu autoceļu asfaltbetona segumam situācijā, kad nav pieejams finansējums segas pārbūvei. Šo metodi pielieto arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur tā ir plaši izplatīta.
Virsmas apstrāde ir Eiropas standartam atbilstošs būvizstrādājums, kas, salīdzinoši nelielo izmaksu dēļ, ļauj ekonomiski efektīvi paildzināt asfaltbetona segumu kalpošanas laiku. Ņemot vērā, ka būvizstrādājums virsmas apstrāde atšķirībā no citiem būvizstrādājumiem netiek ražots speciālās ražotnēs, bet ražošanas process notiek tieši uz ceļa, virsmas apstrādes ieklāšanas un formēšanās procesā ir vairāk grūti kontrolējami riski. Būtiska ir ne vien izejvielu kvalitāte, ķīmiskā saderība un ieklāšanas iekārtu tehniskais stāvoklis, bet arī tas vai konkrētais ceļa posms ir līkumā vai krustojumā, saulē vai ēnā, kādi ir laika apstākļi ieklāšanas brīdī un kādi tie būs gan pirmajās stundās, gan pirmajās nedēļās pēc ieklāšanas. Svarīgi, lai pirmajās nedēļās pēc virsmas apstrādes ieklāšanas būtu pietiekam silti un sausi laika apstākļi un īpaši svarīgi, lai autovadītāji ievērotu noteiktos ātruma ierobežojumus. Šķembiņām ir jāsaformējas satiksmes ietekmē – jāatrod stabilākais stāvoklis balstoties citai pret citu un stingri jāpielīp seguma virsmai. Ja autovadītāji pārsniedz noteikto ātrumu, strauji bremzē vai paātrinās, tad automašīnu riteņi šķembiņas nepieveltņo, bet atrauj no seguma, tā paildzinot virsmas apstrādes formēšanos vai pat atsevišķas vietas sabojājot pavisam.
Par zaudējumu piedziņu, ja tie rodas uz valsts autoceļa
Ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ, un transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi. Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšana, tad, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja).
Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, kā arī vēlams pašam nofotografēt negadījuma vieta un transportlīdzekļa bojājumus, un šo visu kopā ar autoservisa sastādītu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, jāiesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam).
Ja būvdarbi ir pieņemti ekspluatācijā – atbildīgs ir īpašnieks jeb ceļa pārvaldītājs, kas valsts autoceļu gadījumā ir LVC. Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā cietušajam atlīdzību un vienlaikus var lemt par attiecīgas summas piedziņu regresa kārtībā no būvdarbu veicēja.
Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības vērsties tiesā.
