Lasīšanas laiks: 5 min
Stāsta Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas virziena direktors Ilgvars Ābols.
Tehnoloģiju attīstība mainījusi ikvienu tautsaimniecības nozari, būtiski ietekmējot arī tūrismu. Vēl nieka 20 gadus atpakaļ informācija par ceļošanas iespējām tika meklēta bukletos, citās lasāmvielās. Pašlaik visa informācija atrodama tiešsaistē, gan ceļojumu, gan viesnīcu var rezervēt internetā, un aviokompānijas ir atteikušās no papīra biļetēm. Dažādās nozarēs ir ienākuši jauni spēlētāji – piemēram, Airbnb nakstmītņu biznesā vai Taxify pasažieru pārvadājumu jomā, un attīstās arvien jauni tehnoloģiskie risinājumi.
Arī mārketinga nozare ir teju pavisam digitalizējusies, un nākotnē noteikti runāsim tikai par digitālo mārketingu. Tehnoloģijas turpina straujo attīstību, tiek radītas ne vien dažādas mobilās lietotnes, bet arī virtuālās un papildinātās realitātes risinājumi. Vienlaikus ir lietas, ko, pretēji prognozēm, tehnoloģiju laikmets nav mainījis – viens no tiem ir dažādu kongresu un konferenču aktualitāte. Pirms vairākiem gadiem eksperti sprieda, ka digitālie risinājumi un virtuālās iesaistes iespējas izskaudīs konferences, kurās cilvēki tiekas aci pret aci. Tomēr realitātē šādu pasākumu skaits palielinās, tostarp daudzas konferences ir tieši par tehnoloģijām. Tas pierāda, ka cilvēcisko kontaktu tehnoloģijas aizstāt nespēs. Turklāt pašlaik gan tūrisma industrijā, gan arī citās jomās vērojams pieprasījums pēc autentiskuma – tiek reklamēts un arī pieprasīts viss unikālais un lokālais, konkrētam galamērķim raksturīgais: ēdiena garšu nav iespējams digitalizēt.
Jauni spēlētāji tirgū
Tehnoloģiju attīstība ir radījusi tādu fenomenu kā dalītā ekonomika. Proti, ja runājam, piemēram, par tūrisma mītņu sektoru, tirgū ienācis tāds brīnums kā Airbnb. Ar studentiem nesen veicām pētījumu – aprēķinājām, ka ar Airbnb un booking.com starpniecību Rīgā pieejami ap 5000 gultas vietu jeb 23 % no kopējo gultas vietu skaita pilsētā. Pārmaiņas nozīmē, ka varam galvaspilsētā uzņemt vairāk tūristu, un, iespējams, tas rosina tūrisma attīstību. Cits jautājums, protams, ir – cik godprātīgi visi šie spēlētāji maksā nodokļus, to varam tikai minēt.
Tehnoloģiskā laikmeta uzplaukumā attīstījusies arī kriptovalūta, kas paspējusi ienākt arī Latvijā. Es kā konservatīvs cilvēks gan īsti neticu, ka tā kādreiz varētu izskaust ierastos norēķinu līdzekļus, jo šai valūtai nav seguma. Eiro, dolārus u.c. aizsargā bankas, bet, ja runājam par kriptovalūtu, te ir liels pamats spekulācijām. Proti, viens var ļoti daudz iegūt, bet pārējie – daudz zaudēt. Šo iemeslu dēļ nedomāju, ka kriptovalūtai ir liela nākotne. Skaidras naudas darījumi gan ar laiku izzudīs, to bankas cenšas veicināt jau pašlaik. Un, starp citu, ļoti iespējams, ka vērtīgajiem eiro un dolāriem ar laiku pievienosies juaņas, jo ķīnieši ir visaktīvākie tērētāji pasaulē. Viņi arī ļoti cenšas attīstīt tūrismu, padarot Ķīnu par populārāko galamērķi pasaulē. Iespējams, ka ap 2020. gadu tas viņiem varētu arī izdoties.
Jādomā par IT un sabiedrisko nozaru sapludināšanu izglītībā
Jau minēju, cik krasi digitalizācija pašos pamatos mainījusi tūrisma nozari, jo viss pašlaik notiek tiešsaistē. Tehnoloģiju attīstības kontekstā redzu vienu pamatproblēmu, ko būtu jāmēģina risināt augstākās izglītības jomā, proti, ne tikai tūrismā, bet arī citur jāpludina kopā informācijas tehnoloģiju (IT) jomas cilvēkus ar sabiedriskajām zinātnēm. Jo mēs redzam, ka tūrisma nozares cilvēks varbūt var izdomāt, kādu tehnoloģisku risinājumu viņam vajag, bet nespēs uzprogrammēt. IT cilvēks atkal varbūt nevarēs pie tās idejas nonākt, nepārzinot nozares vajadzības. Pašlaik pastāv arī dažādi konkursi jauniešiem, kuri uz to arī vedina – piemēram, Latvia Tours Traveltech konkurss, kur aktīvistus aicina iesniegt savas idejas par tehnoloģijām, kas noderētu ceļošanā. Kopumā ir ļoti būtiska un vērtīga augstskolu sadarbība ar vadošajiem tūrisma nozares spēlētājiem, jo tas palīdz gan mācībspēkiem, gan studentiem izzināt aktuālās nozares vajadzības. Bez šīs izpratnes ir grūti sagatavot mūsdienu prasībām atbilstošus speciālistus, tādus, kuri spētu apvienot tehnoloģisko un cilvēcisko faktoru pareizās proporcijās. Arī mēs Vidzemes Augstskolā pamazām mēģinām to sekmēt – gan ar dažādu vērtīgu vieslekciju palīdzību, gan arī ir bijuši kopīgi noslēguma darbi sabiedrisko zinātņu un IT studentiem. Es redzu, ka mums ir potenciāls inovatīvu un vērtīgu produktu izstrādē, bet labākam rezultātam nepieciešama vēl lielākā sadarbība.
Otrs, ko redzu, skatoties ilgtermiņā, – studiju procesā jācenšās iet prom no šaurām specializācijām un jāskatās plašāk. Es studentiem lasu kursu tūrisma pamatos, pilsētu tūrismā. To pašu, ko lasīju arī pirms četriem gadiem, bet tas saturs ļoti krasi atšķiras. Toreiz, piemēram, Airbnb vēl bērnu autiņos bija. Viss tik strauji mainās, ka mēs nevaram noprognozēt, kas būs pieprasīts darba tirgū nākotnē. Bet nu skaidrs, ka pieprasītākās prasmes būs tehnoloģiju pratība un, protams, valodu zināšanas. Jo, nu, “māte” Google mums tulko labi tiktāl, ciktāl to spēj pārskatīt cilvēks.
No globālā uz lokālo
Attīstoties tehnoloģijām, daudzi izteica bažas par pārlieku digitalizāciju nākotnē, kas nozīmētu pilnīgu aiziešanu no autentiskuma. Bet mēs varam redzēt, ka arī tehnoloģiju laikmetā cilvēki grib autentiskus produktus, nevis kaut ko izgudrotu, mākslīgi saveidotu. Tādēļ arī dažādi papildinātās un virtuālās realitātes risinājumi nekad neizskaudīs klasisko ceļošanu, jo cilvēkam nepieciešams tiešais kontakts, nepieciešama unikālā pieredze, ko sniedz konkrēts galamērķis. Jo, redz, bez tehnoloģijām cilvēki grib visu vietējo, lokālo, kaut ko specifisku, kas pieejams tikai tai konkrētā vietā. Mēs jebkurā lielveikalā pasaulē varam ieiet un nopirkt to pašu – vienas un tās pašas drēbes, citas lietas. Mainās pieprasījums, tas vairs nevienam īsti neinteresē, jo Coca-Cola ir visur, McDonalds ir visur, bet cilvēki grib kaut ko unikālu – tie ir vīni, sieri, etnisks apģērbs – kaut kas specifisks. To arī mārketingā uzsver – vietējo garšu, vietējos produktus. Arī mēs, popularizējot Latviju, uzsveram vietējās vērtības – dabu, rupjmaizi u.c., ko paši novērtējam un labprāt saistām ar dzimteni.
