Lasīšanas laiks: 3 min
Pēdējos pāris gadus tūrisma maršruts “Via Hanseatica” tika popularizēts, izmantojot iepriekš īstenotā projekta partneru Latvijā brīvprātīgu līdzfinansējumu, taču nu pienācis brīdis, lai mērķtiecīgi izmantotu Eiropas Savienības finansiālo atbalstu tālākai maršruta attīstībai. Tāpēc 28. jūnijā Burtnieku novadā pulcējās līdzšinējie tūrisma maršruta “Via Hanseatica” partneri no Latvijas, lai kopā ar igauņu kolēģiem vienotos par kopīgu vīziju jauna tūrisma produkta izveidē, portālu “Valmieras Ziņas” informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Anita Āboliņa.
Tā kā pēdējā laikā īpaši aktuāls Eiropā kļuvis gastronomiskais tūrisms, un ēdiena baudīšana šobrīd ir teju katra Eiropas tūrista ceļojuma dienaskārtībā, Vidzemē izlemts attīstīt jaunu, uz vietējo kulināro mantojumu balstītu tūrisma maršrutu – “TasteHanseatica”. Maršruts tiks veidots Interreg Estonia-Latvia programmas projekta “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana (Livonijas kulinārais ceļš)” ietvaros, kura īstenošanu Latvijā sadarbībā ar lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” uzsācis Vidzemes plānošanas reģions.
Jaunā projekta darba grupas dalībnieki, kas vienlaikus ir arī “Via Hanseatica” tūrisma maršruta veidotāji, sanāksmē diskutēja par aktivitātēm, kuras tiks īstenotas, lai veicinātu tūrisma galamērķa pievilcību, popularizējot nacionālo virtuvi un stiprinot sadarbību starp vietējiem pārtikas ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.
“TasteHanseatica” stāsts tiks veidots, par pamatu ņemot pirmo latviešu valodā izdoto pavārgrāmatu, kas tulkota un izdota Kocēnu novada Rubenē vēl 18.gs.beigās. Grāmata, ko izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders, ar 334 lappusēm bija neparasti apjomīga, kas liecina par muižnieku ģimeņu gaumi, ēšanas paradumiem un izvēlīgumu. Receptes ietver virkni eksotisku ēdienu, taču arī daudzus šodien aizmirstus ēdienus, kas pagatavoti no vietējām dabas veltēm. Ēdienu nosaukumi vācu un latviešu valodā liecina, ka grāmata veltīta muižu pavāriem, kas vairumā bija latvieši. Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Tur ir divi šīs grāmatas eksemplāri – viens piederējis slavenajam Vidzemes karšu autoram grāfam Ludvigam Augustam Melīnam, otrs-noslēpumainajam latviešu grāmatu kolekcionāram Albertam Fortiņam.
Plānots, ka “TasteHanseatica” piedāvājums tiks popularizēts ne vien pašmāju garšas baudītājiem, bet kulinārās meistarklases tiks demonstrētas arī Igaunijas gardēžiem vairākos kulinārajos festivālos.
Kā zināms, Vidzeme ir zaļākais Latvijas reģions. Mežos rodama liela daļa vidzemnieku vietējās virtuves pamatsastāvdaļu – gan svaigas, gan “ieziemotas”. Marinētas sēnes un lāceņu ievārījums ir mums tik ierasts ēdiens, kamēr citiem – īsts baudījums. Nav šaubu, ka medījuma gaļa un zivis ir savvaļas vitamīnu krātuve un dabas garšu apkopojums, tāpēc latvietis uzdrīkstas domāt, ka nacionālā virtuve, kas ir tik unikāla katrā no Latvijas reģioniem, ir konkurētspējīga starp kulinārā tūrisma galamērķiem citviet Eiropā.
Par tūrisma maršrutu “Via Hanseatica”
No 2012.gada janvāra līdz 2014.gada decembrim starptautiskais tūrisma maršruts “Via Hanseatica” tika attīstīts ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Latvijā, Igaunijā un Krievijā iesaistījās pavisam 18 partneri un vairāk nekā 20 asociētie partneri (pašvaldības, nevalstiskās un tūrisma organizācijas), lai strādātu pie jauna tūrisma produkta – maršruta izstrādes, attīstītu attālo teritoriju kvalitatīvu tūrisma piedāvājumu un veicinātu uzņēmējdarbību reģionā. Projekta vadošais partneris bija Vidzemes plānošanas reģions.
Pēc projekta noslēguma, projekta līdzšinējiem partneriem Latvijā piepulcējās vairāki blakus esošie novadi, un ar pašfinansējuma palīdzību pašvaldības turpina darbu pie maršruta attīstības. Latvijas tūrisma objekti un atpūtas iespējas tiek popularizētas gan sociālos medijos vietējiem tūristiem, gan arī tiek veidoti piedāvājumi kaimiņvalstu ceļotmīļiem, tāpat tiek organizētas tūroperatoru vizītes un plānota dalība arī vairākās tūrisma izstādēs ārpus Latvijas.
