Lasīšanas laiks: 5 min
Vairākkārt jau esam rakstījuši par to, ka Vidzemes slimnīca šogad atzīmē savu 50 gadu jubileju. Vidzemes slimnīca ir lielākā medicīnas iestāde Vidzemē, kas gada laikā sniedz palīdzību vairāk nekā 80 tūkstošiem pacientu. Slimnīcā strādā teju 800 darbinieki un katrs no viņiem daļa no tā, kas veido slimnīcas stāstu.
Šoreiz uz sarunu esam aicinājuši Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļas 2 virsmāsu Ivetu Bērziņu, kura Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā pasākumā “Gada balva medicīnā” 2025. gada pavasarī ieguva titulu “Gada māsa 2024”.
Kā Jūs nonācāt Vidzemes slimnīcā?
’’Bērnībā nekad nedomāju, ka kļūšu par mediķi. Savu dzīvi visvairāk saistīju ar sportu, braucu uz sacensībām, spēlēju volejbolu, basketbolu. Atceros, ka vidusskolā sporta skolotāja man teica, ka jāiet uz Sporta akadēmiju (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) un tā es arī biju nolēmusi darīt. Diemžēl, 12. klasē traumēju krusteniskās saites. Tā laika medicīna vēl nebija tik attīstīta un šī trauma pielika punktu maniem plāniem saistībā ar sportu, kas, protams, bija ļoti sāpīgi.
Ilgi nevarēju izdomāt, ko gribu darīt tālāk, bet, tad mana mamma ieraudzīja avīzē sludinājumu, ka Paula Stradiņa medicīnas koledža pieņem audzēkņus. Skola atradās 100 metrus no jūras un tas izklausījās vilinoši. Nospriedu pamēģināt un, ja pirmajā gadā nepatiks, tad varēs meklēt kaut ko citu. Mācības man iepatikās, likās ļoti interesanti. Iespējams, ka manas pašas gūtās traumas palīdzēja veidot patiku pret medicīnu, izprast manas traumas un palīdzēt arī citiem.
Pabeidzot P. Stradiņa medicīnas koledžu turpināju studijas jau bakalaura programmā – Latvijas universitātē. Praksi gāju Vidzemes slimnīcā un jau tajā laikā mani šī vieta ļoti uzrunāja, bija jauki kolēģi, kuri ļāva darboties, mācīja. Visus 22 gadus Vidzemes slimnīcā esmu nostrādājusi vienā nodaļā. Sāku dežūrās, bet pakāpeniski interese pret darbu un vidi auga un pirms 8 gadiem piedāvāja kļūt par virsmāsu.’’
Pastāv uzskats, ka medicīnas māsa ārstniecības iestādē pilda vairāk asistējošu funkciju, tomēr mūsdienās šī profesija ir ievērojami attīstījusies un Vidzemes slimnīca gājusi līdzi attīstībai. Mūsdienās medicīnas māsa veic pacientu aprūpi, piedalās ārstniecībā un nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos.
Kā gadu laikā ir mainījusies tieši māsas profesija medicīnā?
’’Mainījies ir viss diezgan pamatīgi. Kādreiz māsas profesija tika uzskatīta tikai kā palīgs ārstiem. Tomēr ar laiku šī profesija ir mainījusies un tagad māsa var veikt darbu arī patstāvīgi. Attīstījusies ir gan attieksme pret profesiju, gan arī darba metodoloģija. Ja agrāk māsām ārstējot bija jāpaļaujas vairāk uz savu dzirdi un redzi, tad tagad to visu atvieglo modernās tehnoloģijas. Vairs neizmantojam vairākreiz lietojamos cimdus, šļirces. Mainījies arī māsu apģērbs. Pazuduši baltie priekšautiņi un aubītes.
Vidzemes slimnīcā saviem darbiniekiem nodrošina kvalitatīvu darba apģērbu un esam nonākuši arī pie vienota koncepta, kur ārsti valkā noteiktas krāsas apģērbu, māsas – citas krāsas apģērbu un palīgi valkā vēl citas krāsas apģērbu. Tādējādi pacientiem ir vieglāk saprast vai pie viņa ir atnācis ārsts, māsa vai māsas palīgs.
Mūsdienās māsas pašas veic pacientu izvērtēšanu un aprūpi. Protams, izpilda arī ārstu ordinācijas, bet var strādāt arī ļoti patstāvīgi. Attīstoties māsas profesijai esam attīstījuši arī māsas palīga arodu. Vidzemes slimnīca ir vienīgā slimnīca valstī, kur māsu palīgiem pieprasām arī speciālu izglītību. Tas ievērojami atvieglo mums darbu, jo mūsu palīgi jau ir krietni zinošāki.’’
Kas Jūs motivē un iedvesmo darbā slimnīcā?
’’Vislielākais prieks un gandarījums ir vesels pacients. Kad redzi viņu ienākot slimnīcā un sava darba rezultātā redzi kā viņa veselība uzlabojas, un slimnīcu viņš jau pamet vesels. Protams, gadās visādi, un ne vienmēr ir iespēja izārstēt visus, tomēr galvenā motivācija ir tieši šī iespēja uzlabot cilvēku veselības stāvoli.
Tāpat motivē arī slimnīcas vadības izvirzītie mērķi, kuru sasniegšana arī sniedz sava veida gandarījumu. Svarīgi visā ir komanda. Man uz darbu nākt ir patīkami, jo zinu, ka kolēģi atbalstīs un kopā varēsim atrisināt visas problēmas.
Ārpus darba ir jāatrod arī laiku sev, atpūtai, jāprot atslēgties no darba. Tad, kad tu esi atpūties tikai tad vari darīt savu darbu kvalitatīvi. Vasaras sezonā man atpūsties palīdz darbi dārzā, braucu arī ar motociklu. Tāpat esmu atradusi veidu kā varu piepildīt savu sapni par sportu. Visi 3 mani bērni ir sportiski, meita spēlē florbolu un viņa mani ievilka sportā kā mediķi. Kā ārsts braucu līdz Florbola kluba Rubenes meitenēm uz spēlēm. Šīs visas lietas kopumā ir tas, kas dod enerģiju darboties.’’
Šogad saņēmāt balvu “Gada māsa 2024”, ko Jums nozīmē šī atzinība?
’’Manuprāt katram mediķim pats augstākais apbalvojums ir atzinība gan no pacientiem, gan no kolēģiem. Šos paldies vārdus bieži dzirdam ikdienā, bet novērtējums valstiskā līmenī ir pavisam citas, neticamas sajūtas. Sajūta par to, ka mans darbs ir šādi novērtēts atnāca tikai tad, kad es jau biju apbalvošanas ceremonijā. Māsas darba kvalitātes latiņa tagad ir pacelta un man viņa ir jātur. Tituls “Gada māsa 2024” nozīmē arī to, ka mana profesijas izvēle ir bijusi pareiza un esmu īstajā vietā.
Vidzemes slimnīca ir vieta, kur esmu guvusi savu profesionālo izaugsmi. Vienmēr esmu jutusi atbalstu gan no kolēģiem, gan no vadības. Svētku gadā Vidzemes slimnīcas komandai novēlu nezaudēt cilvēcību, turpināt ieklausīties darbiniekos un strādāt vienotā komandā. Šeit ir ļoti daudz profesionālu speciālistu ar dažādām dotībām. Novēlu attīstīties, pilnveidoties un būt labākajai slimnīcai ne tikai Vidzemē, bet visā Latvijā. ’’
Šogad par Vidzemes slimnīcu, tās personālu un attīstību stāstīsim vairākos rakstos, bet, ja arī Jums ir kāda spilgta atmiņa no Vidzemes slimnīcas vēstures – rakstiet uz redakcija@valmieraszinas.lv
