Valmieras Ziņas

Studēsim Valmierā, Rīgā vai dosimies “trimdā”? (2)

Iespējams, šis ir viens no visbiežāk apspriestajiem jautājumiem jauniešu vidū, absolvējot kādu no Valmieras vidusskolām, ģimnāzijām vai Valmieras tehnikumu. Jaunietim, iegūstot vidējās vai profesionālās vidējās izglītības apliecinošu dokumentu, nākas izdarīt izvēli, kas ietekmēs gan karjeras virzienu, gan dzīvesvietu. Atbalstu šādu lēmumu veikšanai vidusskolas klašu audzēkņiem cenšas sniegt gan konkrētā izglītības iestāde, gan Valmieras pašvaldība, skaidrojot vadlīnijas situācijai darba tirgū. Tomēr, eiforijai par sasniegto rimstoties un apzinoties, ka pirmie cietie diploma vāki, ar kuriem uz brīdi katrs tik ļoti lepojās, ir tikai sākums, jaunietis visbiežāk nonāk neierastā situācijā. Vairs nav skolotāju, kuri norādīs „kad, kur un kā tieši”, ģimenes viedoklis neatbilst topošā studenta vēlmēm, un ne katru interesē nozares, kurās iespējams studēt un atrast tīkamu darbavietu Valmierā. Seko vienkāršs jautājums sev „Ko man patiesībā darīt tālāk?”.

Motivācija, pašvērtējums un vēlme sniegties pēc kā augstāka Valmierā netrūkst. Varam droši lepoties – gan Valmieras pilsētas, gan tuvāko novadu jaunā paaudze, kura vēl nesen saņēma simboliskos gredzenus, piekariņus, piespraudes jeb vienkārši „žetonus”, vidējās izglītības iestādes absolvē ar augstiem rādītājiem valsts centralizētajos eksāmenos. Ne tikai virs vidējā līmeņa. Aprēķinot vidējo aritmētisko rādītāju, pat ar augstākiem rezultātiem, salīdzinot ar pārējām astoņām republikas nozīmes pilsētām. Arī abas ģimnāzijas joprojām ieņem augstas vietas Latvijas skolu reitingā (Valmieras Valsts ģimnāzija – 40. un Valmieras Pārgaujas ģimnāzija – 31.). Par izglītības kvalitāti un jauno darba tirgus iekarotāju teorētisko sagatavotības pakāpi Ziemeļvidzemē nevarētu strīdēties. Informācija par centralizētajiem eksāmeniem pieejama Valsts izglītības satura centra portālā www.visc.gov.lv.

Tomēr ne vienmēr tiekšanās pēc kārotā statusa un materiālā nodrošinājuma korelē ar sentimentālām jūtām pret pilsētu, kurā iegūti pamatu pamati savai turpmākajai izaugsmei. Latvijā joprojām novērojama strauja urbanizācija jeb iedzīvotāju migrācija no valsts mazāk apdzīvotajiem novadiem uz lielākajām pilsētām. Latvijas izglītības kontekstā urbanizācijas piemērs būtu kādas Valmieras vidusskolas absolvents, kurš ir nolēmis studēt Rīgā. Precīzāk – vairāki simti absolventu, kuri maina savu faktisko dzīvesvietu. Iemesli šādai rīcībai ļoti ir vienkārši un pat sadzīves situācijās bieži dzirdēti. Sākot ar draugu, paziņu un vecāku ieteikumiem un vēlmi iepazīt galvaspilsētu, un turpinot ar tādiem objektīvākiem apsvērumiem kā plašāks studiju programmu klāsts un karjeras iespējas sev tīkamajā nozarē.

Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi pētījumus, lai noskaidrotu studējošo jauniešu mobilitātes rādītājus un urbanizācijas līmeni galvaspilsētā. Arī Centrālās statistikas pārvaldes portālā www.csb.gov.lv ir pieejami dati par studējošajiem un absolventiem darba tirgū, kuri ir deklarēti Rīgā, bet ieradušies no citām pilsētām. Diemžēl nav iespējams noskaidrot, cik absolventu atgriežas Valmierā, jo deklarētā dzīvesvieta ne vienmēr sakrīt ar faktisko dzīvesvietu. To, ka lielākā daļa par savu jauno dzīvesvietu izvēlas galvaspilsētu, var loģiski secināt pēc novērotā.

Jau labu laiku vēl izplatītāka ir tendence studēt Eiropas Savienības valstīs, kurās augstākā izglītība mēdz būt pilnībā valsts apmaksāta, un studiju programmu saturs ļauj strādāt plašākā mērogā gan ģeogrāfiski, gan nozarē, kuru jaunais entuziasts ir tikai sācis izprast. Tas šķiet ļoti vilinoši ne tikai valmieriešiem. Galvenie apsvērumi, lai dotos “trimdā”, parasti ir sociālekonomiski. Jāatceras arī, ka Latvijas iedzīvotāju diaspora Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Īrijā un Skandināvijas valstīs, ir pietiekami plaša, lai rastos “mājas sajūta”. Šajās valstīs ir latviešu komūnas, kurās arī jaunieši, pat ja sākotnēji apsvēra domu atgriezties, mēdz adaptēties, turpinot darbu ārpus Latvijas. Eiropas Savienības institūciju vienotie rādītāji joprojām atzīst šo valstu izglītības sertifikātus kā augstākas izglītības kvalitātes apliecinājumus. Ar šādu uztveri emigrācija tiešām var sākt izklausīties pēc vienīgā reālistiskā scenārija, kurā realizētos kāda jaunieša nākotnes sapņi, ieceres un ilūzijas.

Pat neapzinoties, ka šādi rīkojas tieši politisko un sociālekonomisko procesu dēļ, daudzi jaunieši izvēlas Rietumeiropas augstskolas par savām nākamajām Alma mater. Neskatoties uz to, ka situācija ir mainījusies pagātnē, tā joprojām mainās un turpinās mainīties. Darba tirgus pieprasījums nav „iestrēdzis”, tas ir tikpat elastīgs kā studiju programmu saturs. Varētu jau teikt, ka Valmieras iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu laikā ir palicis gandrīz nemainīgs, ik pa laikam minimāli svārstoties. Tomēr daudzus jauniešus, kuri varētu studēt arī Vidzemes Augstskolā vai jau izmantot savas Latvijā vai ārvalstīs jauniegūtās zināšanas reālajā dzīvē, joprojām vilina dzīve nerezidenta statusā valstī, kuras valodu, tradīcijas un likumdošanu nepārzina. Studentu skaits sarūk visā Latvijā. Seko retorisks jautājums – kas notiks ar jaunieti, kuram studiju process ārvalstīs nebūs veiksmīgs?

Valmierā 2017. gadā bija aptuveni 1,24 darbavietas attiecībā pret katru deklarēto iedzīvotāju. Protams, šeit strādā arī cilvēki ne tikai no tuvākajiem novadiem, bet pat no galvaspilsētas. Tās ir nianses, kuras ir atkarīgas no nozares, kā arī privātā un publiskā sektora specifikas. Deklarētā dzīvesvieta nav sinonīms faktiskajai dzīvesvietai. Tātad nav iespējams aprēķināt precīzu iedzīvotāju skaitu. Ēnu ekonomika nekur nav pazudusi, joprojām pastāv „aplokšņu algas”, kā arī liela daļa jauniešu tā arī neiegūst augstāko izglītību, pat ja uzsāk studiju procesu.

Svarīgākais gan šajā gadījumā būtu saprast, ka darbu savā jomā spēs atrast katrs valmierietis. Negāciju reklamēšana sociālajos tīklos, medijos un vispārējs informācijas vakuums ir radījis iespaidu, ka mēs neko nespējam un nekad nespēsim. Vai jaunieši, kuri absolvēs vidusskolu pēc Latvijas simtgades arī šādi domās? To gan nerādīs laiks, bet mūsu pašu darbi, lai “Dons Kihots beigtu cīņu ar vējdzirnavām”, lai mēs neizgudrotu jaunas problēmas, kur to nemaz nav. Nevienu ar varu piespiest palikt Valmierā nav iespējams, taču mēs varam rādīt piemēru, kādēļ ir vērts šeit palikt.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    Pēteris - 29.06.2018 Atbildēt

    Varbūt ir vērts padomāt par Vidzemes Augstskolas studiju programmu kvalitāti? Reāli rodās iespaids, ka atsevišķi pasniedzēji pabeidza vidusskolu un augstskolu, pēc kā aizgāja lasīt lekcijas neko nejēdzot no reālām prasmēm, kas ir nepieciešamas privātajā sfērā.

    sveiks pēter - 25.09.2018 Atbildēt

    bišku savādāk uz šo lietu jāpaskatās, jāveido darba atiecības ar cilvēku kopu, kas saprot, ka katru dienu kautko jaunu iemācies, nevis aij kas ta to nezin to tak katrs muļķis zin. bieži vien mācību vidē ir tā ka spečuki uzskata ka tie kas mācās tie jau paši zin un strādājot to vien tik dzirdi ko tik lēni vai ta tiešām nevar ātrāk, labāk ir pašmācības ceļā noskatīt jomu kuru apgūt un urbties cauri visiem grāmatiem un uzskates materiāliem un kas zin kad pie tevis kāds nāks strādāt tu viņam iedosi grāmatu, nevis stāstīsi, ka darba daudz, kak gavaritsa vaizmi instrukciju pračitaj

"Valmieras ziņas" jautā

Vai Valmierai būtu jāapvienojas ar apkārtējiem novadiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra  (reģ.nr.90001669496; www.vsaa.gov.lv) izsludina konkursu uz Valmieras reģionālās nodaļas Klientu apkalpošanas daļas inspektora – valsts civildienesta ierēdņa amatu (vakance uz nenoteiktu laiku ar dienesta vietu Meža ielā7, Valmierā) Piedāvājam: mēnešalgu bruto no 675 euro līdz 797 euro (atbilstoši profesionālās pieredzes ilgumam); atbildīgu darbu atsaucīgā un profesionālā kolektīvā; iespēju paplašināt zināšanas un gūt praktisku darba pieredzi valsts pārvaldē; sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu (pēc nostrādāta pusgada). Pamatpienākumi: konsultēt klientus par valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un valsts sociālajiem pabalstiem; pieņemt iesniegumus un ievadīt klientu datus informācijas sistēmā; sagatavot un izdot administratīvos aktus; sagatavot izziņas. Prasības pretendentiem: atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām; augstākā izglītība sociālajās zinātnēs (vēlams tiesību zinību, ekonomikas un tām pielīdzināmās jomās, kuru programmās tiek apgūtas tiesību vai ekonomikas zināšanas); iepriekšēja darba pieredze pēdējo 5 gadu laikā (vēlama pieredze klientu apkalpošanas darbā valsts, pašvaldību un finanšu institūcijās); prasme pielietot normatīvos aktus, zināšanas par administratīvo procesu un valsts sociālo apdrošināšanu; orientācija uz klientu; labas komunikācijas prasmes un argumentācijas spējas; valsts valodas prasme augstākajā līmenī; prasme strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām. Konkursa pretendentiem/-ēm 14 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Nodarbinātības Valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam pieteikumu konkursam iesniegt vai sūtīt: VSAA Personāla daļa, Lāčplēša ielā 70A, Rīga, LV-1011 (ar norādi "Konkursam uz Valmieras RN (Valmieras KAC) KAD inspektora amatu”) vai uz e-pastu: personal@vsaa.gov.lv., pieteikumā iekļaujot šādus dokumentus: -dzīves aprakstu (CV) – atbilstoši Europass CV standartam, kas pieejams tīmekļvietnē www.europass.lv; -motivētu pieteikuma vēstuli, kurā jāiekļauj arī apliecinājums par atbilstību Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām; -izglītību apliecinoša dokumenta/tu (diploma un diploma pielikuma) kopiju/jas. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, jāpievieno dokuments par izglītības akadēmisko atzīšanu Latvijā. Tālr. uzziņām: 64107736 Pretendentu vērtēšanas komisija izskatīs tikai tos pieteikumus, kuriem būs pievienoti visi iesniedzamie dokumenti. Sazināsimies ar tiem pretendentiem, kuri tiks izvirzīti personāla atlases otrajai kārtai. Atlases konkurss notiks divās kārtās. Pirmā kārta – pretendentu izvērtēšana, ņemot vērā pretendentu iesniegtajos dokumentos esošo informāciju. Otrā kārta - pretendentu vērtēšana intervijas laikā, izmantojot pārrunu un praktisko uzdevumu metodiku. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk - VDAR) 13.pantu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka: 1) jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi; 2) personas datu apstrādes pārzinis ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kontaktinformācija: Lāčplēša iela 70A, Rīga, LV-1011. Profesija: INSPEKTORS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Meža iela 7, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-04-07 Kontaktpersona: personal@vsaa.gov.lv

Mūsu partneri