Lasīšanas laiks: 3 min
Neskatoties uz to, ka Gaujas Nacionālais parks (GNP) ir pakļauts birokrātiskiem šķēršļiem, šī vieta pati par sevi sniedz pievienoto vērtību jebkuram tūrisma servisam, tādējādi garantējot arī stabilu apmeklētāju skaitu, liecina Biznesa augstskolas “Turība” absolventes Sigitas Krūmiņas veiktais pētījums.
Piemēram, laivošana pa Gauju ir arī unikāla iespēja aplūkot lielākos smilšakmens atsegumus Latvijā, vai arī velosipēdu nomas punkti, kuri popularizē velomaršrutus cauri Gaujas senielejas ainavām – uzņēmēji lieliski prot izmantot nacionālo parku kā papildus bonusu savam piedāvātajam servisam. Jebkura uzņēmēja interesēs ir maksimāli attīstīt sava piedāvātā servisa pakalpojumu klāstu, kas nereti ietekmē arī dabisko ainavas pārveidošanu.
Tūrisma uzņēmēji, kuri attīsta savu biznesu Gaujas nacionālajā parkā, saskaras ar tādām grūtībām kā investoru piesaiste, atļauju saņemšana, biznesa paplašināšana, iecerēto biznesa ideju realizēšana, tiesisko ierobežojumu pārvarēšana un citiem birokrātiskiem šķēršļiem.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vairākums uzņēmēju (70%) pauž negatīvu attieksmi pret valsts normatīvajiem aktiem, kas regulē komercdarbības attīstību nacionālā parka teritorijā. Negatīvā attieksme tiek argumentēta ar viedokļiem, ka “GNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ” neveicina uzņēmējdarbības attīstību parka teritorijā vai pat maksimāli to ierobežo noteiktās funkcionālajās zonās.
Kāpēc šie tūrisma produkti ir izvietoti tieši nacionālajā parkā, nevis ārpus tā? Uzņēmēji kā izšķirošos faktorus uzņēmējdarbības uzsākšanai Gaujas nacionālajā parkā, min piemērotu reljefu, izdevīgu atrašanās vietu starp lielajām pilsētām (Rīga, Sigulda, Cēsis, Valmiera) un skaistu, neskartu dabu, kas piesaista tūristus. Tas pierāda, ka nacionālais parks ir viena no tūrisma biznesam piemērotākajām vietām Latvijā.
Biznesa attīstība ir nepieciešama jebkuram nacionālajam parkam, jo nacionālais parks pēc savas būtības pilda ne tikai dabas aizsardzības, bet arī rekreācijas funkcijas, kas dod iespēju cilvēkiem atpūsties dabā. Pēc uzņēmēju domām, nacionālais parks nevar pastāvēt bez attīstības, tajā skaitā tūrisma attīstības, jo, ja tajā “nekā” nebūtu, tas būtu sabiedrībai nesaistošs vai arī saistošs tikai šaurai indivīdu grupai. Atpūta dabā mijas ar komforta nodrošināšanu tūristiem, kas ir arī lieliska iespēja jaunām biznesa idejām. Taču pētījuma rezultāti liecina, ka Dabas aizsardzības pārvalde un uzņēmēji cenšas piesaistīt katrs savu mērķa auditoriju. Ja nacionālais parks koncentrējas uz dabas un eko-tūristu piesaisti, tad uzņēmēji nav ieinteresēti šāda tipa ceļotājos, jo tie ienes salīdzinoši zemāku peļņu, nekā citi tūristi.
Izvērtējot vispārējo uzņēmējdarbības attīstību Gaujas nacionālajā parkā, tika secināts, ka aktīvā tūrisma sektorā biznesa izveide ir daudz sarežģītāka, nekā viesmīlības sektorā. Tas ir skaidrojams ar augsto dabas resursu patēriņu, kā rezultātā atsevišķām darbībām nepieciešams saņemt speciālas atļaujas. Aktīvais tūrisma sektors, piemēram, piedzīvojumu un atpūtas parki, slēpošanas bāzes, golfa centri, kā arī masu orientēšanās pasākumi “pieprasa” lielu dabas resursu patēriņu, kas nozīmē arī dabiskās ainavas mehānisku pārveidošanu, kas ir pretrunā ar nacionālā parka pamatfunkcijām. Tāpēc ir nepieciešams nokārtot plašāka apjoma atļaujas biznesa izveidei, saistībā ar koku izciršanu un jebkāda veida zemes transformāciju.
Izvērtējot uzņēmējdarbības attīstību no teritoriālā viedokļa, tika secināts, ka biznesa izveide dabas lieguma zonā (Gaujas senieleja) ir vissarežģītākā, salīdzinot ar citām funkcionālajām zonām, jo šajā funkcionālajā zonā jebkāda veida komercdarbība ir strikti ierobežota. Bet problēma rodas tāpēc, ka tieši dabas lieguma zona, pateicoties unikālajam reljefam, ir visatraktīvākā un piemērotākā tūrisma uzņēmējiem, it īpaši brīvdabas piedzīvojumu parkiem un slēpošanas bāzēm.
Arī paši uzņēmēji nereti pārāk koncentrējas uz savu biznesu un pakalpojumu klāsta paplašināšanu un aizmirst, cik ļoti svarīgi ir sniegt apmeklētājiem informāciju par ierobežojumiem un uzsvērt atrašanos vietu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, norādīts pētījumā.
Lai tūrisma bizness Gaujas nacionālajā parkā spētu attīstīties ilgtspējīgi, ir jāturpina ilgstoša sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm – uzņēmējiem, vietējo sabiedrību, pašvaldībām, Dabas aizsardzības pārvaldi un tūrisma informācijas centriem. Jāsaskaņo savstarpējie mērķi, kas būtu pieņemami visām iesaistītajām pusēm, sabalansējot nacionālā parka un uzņēmēju intereses, lai izvairītos no interešu konflikta un īstenotu Gaujas nacionālā parka attīstības stratēģijas vīziju par apmeklētāko tūristu galamērķi ārpus galvaspilsētas robežām 2018.gadā.
