Lasīšanas laiks: 4 min
Vairāk nekā 13 tūkstoši stikla plāksnītes apmēram plaukstas lielumā. Paceļot pret gaismu, tās atklāj aptuveni pusgadsimta laikā iemūžināto Strenčos, Vijciemā, Trikātā, Ēvelē un citās tuvākajās vietās, sākot no 20. gadsimta sākuma. Vīri platmalēs vēro koku pludināšanu Gaujā, trīs jaunieši ar sunīti klēpī, aptieka, kur plauktos rindojas iespaidīgs skaits tinktūru pudelīšu, bet uz letes – kases aparāts ar greznu metāla apdari, ieskats karnevālā, kas notika pirms apmēram 90 gadiem, divi priecīga paskata jauni vīrieši ar iespaidīgu lomu – zivi gandrīz pašu augumā, aita un suns, satikušies kādas mājas pagalmā, melnā stārķa ligzda, Strenču galvenās ielas bruģēšana, slimnīcas un tilta būvniecība, pat Saules aptumsums.
Fotogrāfs Dāvis Spunde (1878–1960) atstājis unikālu mantojumu un vēstures liecības ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, fotogrāfijās, iesaistoties iedzīvotājiem, dokumentējot mazpilsētas dzīvi un iemūžinot neskaitāmus stāstus. Šī gada 8. martā apritēs fotogrāfa 145. gadskārta.
“Dāvis Spunde mēdza teikt, ka fotografē Strenčus, lai saglabātu liecības vēsturei. Mana ģimene Strenčos dzīvo jau trešajā paaudzē, kopš bērnības atceros skaistās bildes. Viņš fotografēja ne tikai portretus, bet arī saviesīgo dzīvi, dabu, cilvēkus darbos, dažāda veida būvniecību, ir pat skati no augšas. Lai tie taptu, Dāvis Spunde diezgan bieži bija redzams, kāpelējam pa jumtiem, jo tolaik jau droni fotografēšanai nebija. Un arī fotoaparāts nemaz nebija tik viegli pārvietojams izmēra dēļ,” stāsta Strenču pamatskolas vēstures skolotāja Sarmīte Krūze. Viņas klases telpā ir divi balti koka krēsli. Tie apskatāmi arī senajās fotogrāfijās – šajos krēslos sēdējuši daudzi cilvēki, pozēdami Dāvim Spundem. “Bērniem saku, ka drīkst pasēdēt krēslos, tad būs sazobīte ar Dāvi Spundi. Viņa bildes runā pašas par sevi. Tāds pieprasījums bija, ka cilvēki pat pasūtīja lielformāta fotogrāfijas rāmī un lika mājās pie sienas kā skaistu gleznojumu. Viņš gatavoja arī fotokartītes ar brīnišķīgiem skatiem, ko cilvēki sūtīja pa pastu kā sveicienu. Dāvja Spundes fotogrāfijas ir ar odziņu, viņam bija svarīgi ne tikai dokumentēt, bet fotogrāfijām bija jābūt skaistām, interesantām, tāpēc viņš tam veltīja daudz laika. Piemēram, lai nofotografētu melnā stārķa ligzdu, Dāvis Spunde esot sēdējis kokā vairākas dienas.”
Dāvis Spunde dzimis Vijciema pagastā. Kā liecina atmiņu stāsti, tēvs mazo Dāvi paņēmis līdzi uz tirgu Smiltenē, kur viņš redzējis, kā strādā fotogrāfs. Interese bijusi tik liela, ka jaunekļa gados Dāvis Spunde devies mācīties uz Rīgu pie kāda baltvācu fotogrāfa, kurš ieteicis jauneklim atvērt savu darbnīcu. “Viņam bija jau 30 gadi, kad pārcēlās uz Strenčiem un atvēra savu darbnīcu. Ar milzīgu azartu metās visos notikumos. Ne tikai fotografēja, bet arī iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Mēdza teikt, ka Dāvja Spundes darbnīcai darbalaika neesot. Un cilvēki labprāt viņu aicināja gan savos īpašajos, gan ikdienas notikumos. Piemēram, kad meitenes sadomāja iet uz Gaujmalu fotografēties, teica, ka saukšot Spundīti līdzi. Nevis Dāvi vai Spundi, bet Spundīti.”
Sarmīte Krūze stāsta, ka viņai arī profesionālajā ziņā, esot vēstures skolotājai, ir ļoti interesanti pētīt fotogrāfijas. “Var redzēt modi, infrastruktūru, varu, svētkus, ikdienu. Uzskaitot fotogrāfijas tematiski, varam redzēt, ka tur atainoti cilvēki formastērpos, armija, daba, pilsētvide, fiziskais darbs, Gauja, ģimenes foto, iekštelpas, kopbildes, svētki, pašdarbība, portreti, Saules aptumsums. Šķiet neticami tā laika tehniskajām iespējām, bet te ir šī fotogrāfija. Viņš fotografējis aptumsumu posmos, norādot konkrētu laiku. Interesanti, ka daudzās fotogrāfijās ir arī dzīvnieki – suņi, govis, zirgi, aitas u.c., tas nemaz nebija tik viegli nobildēt kustīgu dzīvnieku, lai fotogrāfija nebūtu miglaina, jo fotografēšanas brīdis ilga vairākas sekundes. Fotokameras bija gan pārnēsājamas, gan uz statīva, tajās varēja ievietot 6–12 stikla plates.”
Fotogrāfijas un ievērojamais skaits stikla plāksnītēs iemūžinātie negatīvi fotodarbnīcas, ko Dāvis Spunde Strenčos sāka būvēt ap 1910. gadu un kurai bija stikla jumts, bēniņos glabājās līdz 2004. gadam, līdz unikālā laika liecība nonāca Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Muzejam sadarbojoties ar grāmatu izdevēju “Orbīta”, daļa arhīva apskatāma fotogrāmatā “Stikla Strenči”. Tā nominēta konkursā Paris Photo–Aperture Foundation PhotoBook Awards 2020, kā arī fotofestivālā Rencontres d’Arles, abos konkursos grāmatai iekļūstot finālistu sarakstā starp pasaules desmit labākajām fotogrāmatām. Fotogrāmatā ”Stikla Strenči” iekļautas fotogrāfijas, kas tapušas no Strenču fotodarbnīcas arhīva stikla fotoplatēm. Tie ir starpkaru perioda attēli, atainojot Strenču iedzīvotāju ikdienas un svētku mirkļus.
Fotogrāfs Dāvis Spunde atdusas Strenču kapsētā, kur uzstādīts īpašs piemineklis, atainojot fotoaparātu, un iemūžināts viņa teiktais: “Es fotografēju Strenčus un saglabāju liecības vēsturei.”
Jāpiemin, ka arī šogad ikviens aicināts piedalīties foto akcijā, iemūžinot vietas, notikumus un cilvēkus starp diviem saullēktiem no 8.marta rīta līdz 9.marta rītam. Fiksētās fotogrāfijas lūgums iesūtīt elektroniski: strencu.biblioteka@vb.valmierasnovads.lv līdz 14. martam. Plašāk šeit.
Fotogrāfijas apkopotas, rakstot projektu “Starp diviem kariem” (pieejams Strenču bibliotēkā), kā arī no personīgā arhīva, fotogrāfijas ir Latvijas Fotogrāfijas muzeja arhīvā
