Lasīšanas laiks: 3 min
Šis gads lauksaimniekiem radīja kārtējos pārbaudījumus gan ar kailsala radītajiem zaudējumiem ziemā, gan izteikto sausuma periodu pavasarī un nokrišņiem bagāto vasaras sākumu. Kā lauksaimniekiem veicās šobrīd un kā prognozē jauno ražu, pastāstīja “Zemnieku saeimas” biedri Latvijas reģionos.
Zemnieku saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš no Mazsalacas novada: “Ziemeļvidzemē pārsvarā audzējam klasiskos rudzus, kuri ir izturīgi un kurus praktiski nebija nepieciešams pārsēt. Šobrīd ziemāji un vasarāji izskatās labi. Lai arī iepriekš bija nelielas problēmas ar kukaiņiem, tad šobrīd problēmas ir novērstas. Nokrišņi, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju, ir mazāk, kas vērojams arī ūdenstilpju līmenī – Salacā un Burtnieka ezerā ūdens līmenis stāv uz vietas.”
Zemnieku saimniecības “Kaļķi” saimnieks Gundars Stiebriņš no Krustpils novada: “Ziemāji pārziemoja ļoti labi un šobrīd izskatās, ka būs vienas no pēdējo gadu labākajām ražām. No vasarājiem auzām ir laba biezība, bet tās nav vienmērīgas. Audzēju arī griķus, kuri ir siltuma mīļi, tādēļ ceru, ka iepriekš apstājusies augšana turpināsies. Šogad uz labības laukiem izteikti aug vībotne un labāk kā citos gados ir redzams, kur laukā atrodas meliorācijas drenas. Iespējams, ka tas ir dēļ izteiktā sausuma šajā pavasarī. Jūlija sākumā saimniecību apmeklēja bioloģiskās saimniekošanas sertifikācija. Pārbaudes veiktas, un varam turpināt saimniekot.”
Zemnieku saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa –Eizenberga no Salacgrīvas novada: “Piena lopkopības saimniecībās šobrīd tiek pļauts otrais pļāvums skābbarībai un beidzot esam sagaidījuši atbilstošus laikapstākļus siena gatavošanai. Saistībā ar novēloto siena gatavošanu pārlieku lielā mitruma ietekmē, siens savu vērtību ir zaudējis. Tomēr ar prieku varam skatīties, kā šobrīd ir sasparojusies kukurūza un aktīvi turpina augt, jo ir pietiekams siltuma un mitruma daudzums. Mūsu saimniecībā lopus ganībās nelaižam, bet tie saimnieki kaimiņos, kuri ganībās laiž, atzīst, ka zāle ir pietiekama un viss notiek.”
Asociācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Šobrīd dārzeņkopībā iet lustīgi, jo reģionos ir ļoti dažādi mitruma režīmi un krasas temperatūras maiņas, kas noteikti atsauksies jaunajā ražā. Joprojām aktuāls jautājums ir dārzeņu importa kravas, kas tiek uzdotas par pašmāju ražojumiem , bet mūs priecē, ka divu gadu darbs ir vainagojies ar panākumiem un šobrīd sodi būs lielāki par pārkāpumiem dārzeņu izcelsmes uzrādīšanā.”
Zemnieku saimniecības “Ezergaļi” saimnieks Dzintars Erdmanis no Kuldīgas novada: “Manā saimniecībā pārsējām no 70 līdz 80 procentiem ziemāju sējumus. Savukārt citiem lauksaimniekiem Kurzemē nācās pārsēt pat simts procentus. Tiem lauksaimniekiem, kuri laukus pārsēja vēlāk, ilglaicīgā sausuma dēļ sējumi ir diezgan slikti. Šobrīd mitruma līmenis ir pietiekams, vietām varbūt pat pārāk mitrs. Šis ir netipisks gads, jo šobrīd vēl zied ziemas rapsis. Savukārt vasaras rapsi ir iecienījuši kukaiņi, kuri pirmo kārtu būs noēduši, bet ceru, ka jaunās pazares ataugs un būs labi. Jūlija sākuma lietavas bija nelabvēlīgas lopkopības saimniecībām, jo praktiski nebija iespējams savākt sienu, bet šonedēļ laiks ir krietni pateicīgāks.”
Zemnieku saimniecības “Vilciņi – 1” saimnieks Arnis Burmistris no Jelgavas novada: “Jelgavas pusē nācās pārsēt no 70 līdz 100 procentiem ziemāju sējumus. Pats savā saimniecībā pārsēju 70 procentus. Ziemas rapša lauki, kas pārziemoja, ir bēdīgi un tur par spīti visām veiktajām darbībām ir saaugušas nezāles. Ziemas un vasaras kvieši izskatās labi, bet ražu prognozēt ir grūti, jo priekšā vēl viss jūlijs. No mūsu biedriem esmu saņēmis jautājumus par platībmaksājumu ātrāku izmaksu, sakarā ar kailsala radītajiem zaudējumiem, darbaspēka trūkumu piena lopkopības saimniecībās un visu laiku augošo nekustamā īpašuma nodokli.”
