Lasīšanas laiks: 2 min
Šogad Zemessardzē (ZS) iestājies teju tūkstotis jaunu zemessargu, aktivitāte bijusi augstāka nekā pērn, intervijā aģentūrai BNS sacīja ZS komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš.
Viņš pastāstīja, ka notikumi Ukrainā ietekmējuši rekrutēšanu un Latvijas pilsoņu interesi par piedalīšanos ZS. Kalniņš norādīja, ka, lai arī cilvēki parasti pierod pie bīstamības un tad viņu entuziasms noplok, tomēr šogad tas nav noticis, interese par iestāšanos ZS turpinājusi palielināties. Šī gada pirmajā pusgadā ZS iestājies tikpat daudz jaunu zemessargu, cik aizvadītā gadā kopumā, akcentēja ZS komandieris.
ZS parasti apkopo datus par jaunajiem zemessargiem katra mēneša pirmajā datumā. Kalniņš atklāja, ka līdz 1.oktobrim ZS bija iestājušies 898 jauni zemessargi. Savukārt aplēses liecinot, ka līdz 1.novembrim jauno zemessargu skaits būs sasniedzis jau aptuveni 960 cilvēku.
Kalniņš pauda gandarījumu par šādu aktivitāti, norādot, ka ZS tādējādi var atjaunot savas rindas, jo daļa no esošajiem zemessargiem pārtrauc savu dalību organizācijā. Daļa cilvēku, kuri pamēģinājuši dienestu ZS, pēc tam iestājas militārajās struktūrās vai arī Iekšlietu ministrijas struktūrās, daļa aizbrauc uz ārzemēm, bet vēl citiem turpināt darboties ZS neļauj vecums vai veselība.
Vidējais vecums, kuru cilvēks pavada ZS rindās, ir astoņi gadi, kas ir labs rādītājs, norādīja Kalniņš, uzsverot, ka ir pateicīgs par Latvijas pilsoņu izrādīto aktivitāti. Runājot par jauno zemessargu fizisko sagatavotību, Kalniņš atzina, ka tā ir daudz vājāka nekā, piemēram, pirms 20 gadiem. Tomēr tas neesot šķērslis, lai iestātos ZS, jo zemessarga fiziskās spējas tiekot pakāpeniski kāpinātas.
Patlaban ZS ir aptuveni astoņi tūkstoši zemessargu.
