Lasīšanas laiks: 8 min
Daudzdzīvokļu ēkās, īpaši padomju laikā būvētajās, iedzīvotājiem nereti problēmas rada nevienlīdzīga siltumpiegāde.
Kādā dzīvoklī iedzīvotāji spiesti regulāri vēdināt telpas, turpretī citā dzīvoklī ir auksti, jo radiatori nespēj telpas apsildīt. Iedzīvotāji ir spiesti sildīties ar elektriskajām apsildes ierīcēm, vau arī izvēlas patvaļīgu jaudīgāku radiatoru uzstādīšanu. Problēmu tas neatrisina. Vislabākais risinājums ir ēkas siltumpiegādes sistēmas balansēšana.
Siltumpiegādes sistēmu nesabalansētība rada problēmas
Daudzdzīvokļu ēkās atkarībā no to veida un celšanas laika ir iebūvētas gan viencaurules, gan divcauruļu apkures sistēmas. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek būvētas divcauruļu sistēmas, kas ir efektīvākas un vienkāršāk apkalpojamas un regulējamas. Savukārt padomju laikā būvētajās daudzdzīvokļu mājās galvenokārt tika ierīkotas viencaurules apkures sistēmas. Šādu sistēmu ierīkošanai nepieciešamas mazāk cauruļu un fasona detaļu, kā arī vienkāršāka montāža. Lai arī tās ir aprīkotas ar trīskāršas gaitas regulēšanas vārstiem, faktiski tos izmantot regulēšanai nav iespējams. Iemesli ir dažādi – noņemti rokturi, aizsērējušas apvadcaurules, iestrēguši krānu ieliktņi u.c. Bieži vien šos vārstus izmantot nemaz nav ieteicams, jo tādējādi var tikt traucēta mājas apkures sistēmas darbība (piemēram, traucēta vai pat pārtraukta siltumnesēja piegāde, zaudēts mājas apkures sistēmas līdzsvars).
Lai arī viencaurules apkures sistēmas tika būvētas pēc tipveida projektiem, to darbība ne vienmēr ir optimāla. Agrāk temperatūru dzīvokļos regulēja, centralizēti mainot siltumnesēja temperatūru atkarībā no āra gaisa temperatūras. Individuāli regulēt temperatūru dzīvokļos nebija iespējams (izņemot logu atvēršanu). Otrs variants bija patvaļīga radiatoru maiņa, nomainot vecos pret lielākiem un jaudīgākiem. Šo variantu iedzīvotāji izmantoja, bet tas pasliktināja ēkas sistēmas kopējo stāvokli.
Sistēmas pārbūvēt neatmaksājas
Tagad tiek renovētas daudzas ēkas, kurās ir iebūvētas tieši viencaurules apkures sistēmas. Taču ēku renovācijā apkures sistēmu pilnīga nomaiņa neatmaksājas, jo jāiegulda liels darbs, līdzekļi, tas prasa arī daudz materiālu un laika. Divcauruļu sistēma darbojas efektīvāk un ir vieglāk apkalpojama, taču minēto iemeslu dēļ renovācijā apkures sistēmu pilnīga pārbūve vai nomaiņa netiek paredzēta. Atsevišķi darbi siltumpiegādes sistēmu uzlabošanā gan tiek veikti, piemēram, atsevišķu cauruļu posmu nomaiņa, radiatoru nomaiņa u.c., bet viencaurules sistēmas pārveidošana par divcauruļu sistēmu nav praktiska. To veic tikai tad, kad vecā siltumpiegādes sistēma ir pilnībā nolietojusies (sarūsējušas, no iekšpuses aizsērējušas caurules un citas siltumierīces).
Lai sāktu domāt par nevienlīdzīgas siltumpiegādes problēmas risināšanu, nepieciešams apzināt tās iemeslus. Visbiežāk sistēma nav sabalansēta gan stāvvados, gan radiatoros. Ūdens meklēs vieglāko ceļu, pa kuru plūst, proti, kur mazāka pretestība. Lielu daļu problēmas radījusi savulaik veiktā patvaļīgā radiatoru nomaiņa, un, jo vairāk radiatoru ēkā nomainīts, jo vairāk nesabalansēta kļuvusi mājas siltumpiegādes sistēma. Vairumā gadījumu cilvēki pirms radiatoru nomaiņas pie speciālistiem un projektētājiem nav vērsušies. Nepiemērotu radiatoru uzstādīšana jūtami ietekmē siltumsistēmu darbību.
Turklāt iespējamas arī citas problēmas, kas pasliktina sistēmas darbošanos. Piemēram, ēkās ar viencaurules siltumpiegādes sistēmu dzīvokļos, kas atrodas tuvāk ēkas siltummezglam, tiek piegādāts vairāk siltuma, bet attālākajos – mazāk, jo siltuma nesējs (ūdens) cirkulācijas laikā atdziest. Arī ūdens plūsmas daudzums siltummezglam tuvākajos radiatoros nereti pārsniedz optimālo pat divas reizes, bet tālākajos pakāpeniski samazinās, nesasniedzot pat pusi no paredzētās. Ūdens plūsmas ātrums ir par mazu, lai līdz tālākajiem radiatoriem aiznestu pietiekami daudz siltuma. Tas attiecas arī uz divcauruļu siltumpiegādes sistēmām. Dažreiz problēmas var radīt arī aizsērējis siltummezgla ūdens filtrs – ūdens plūsma samazinās jau pašā sākumā, un visas sistēmas nodrošināšanai ar siltumu ūdens vienkārši nepietiek.
Balansēšanas princips
Dažādām siltumpiegādes sistēmām balansēšana var atšķirties, tomēr galvenie posmi ir līdzīgi. Balansēšanas galvenais uzdevums ir panākt, lai ūdens plūsma visā sistēmā tiek sadalīta atbilstoši nepieciešamajai un optimāli veic galveno uzdevumu – nodrošina visus ēkas dzīvokļus un citas telpas ar siltuma daudzumu. Sistēmu balansēšanu nereti nākas veikt arī jaunākām ēkām, kurās ir iebūvēta divcauruļu siltumpiegādes sistēma. Ja mājā atrodas šāda sistēma ar jaunākās paaudzes regulējamajiem radiatoriem, kas aprīkoti ar atbilstošiem vārstiem (termostatu vārsti vai atpakaļgaitas vārsti), vispirms šie radiatori jānoregulē atbilstoši tajos paredzētajai ūdens plūsmai. Vēlāk radiatoru regulējumā iespējams veikt arī korekcijas.
Otrs posms, ko paredz siltumpiegādes sistēmu balansēšana, ir ūdens plūsmas regulēšana stāvvados. Jebkurai siltumpiegādes sistēmai jābūt aprīkotai ar stāvvadu balansēšanas vārstiem. Šie vārsti tiek regulēti atbilstoši ēkas projektā norādītajai ūdens plūsmai. Gadījumā, ja šādu datu nav vai tie neatbilst esošajai situācijai, nepieciešamo plūsmu aprēķina. To veic, ar mērīšanas datoru pieslēdzoties pie stāvvada balansēšanas vārsta. Tiek nolasīti rādījumi, un pēc tam stāvvada vārstu noregulē atbilstoši ūdens plūsmai. Eksistē dažādas metodes, pēc kurām tiek veikti aprēķini. Katram gadījumam izvēlas piemērotāko, to nosaka speciālists.
Trešais posms, ko ietver siltumsistēmu balansēšana, ir ēkas centrālā padeves vārsta (siltummezgla) regulēšana. Regulējot siltummezglu, jāvadās pēc ēkas esošā projekta, jāveic atbilstoši aprēķini. Kā galvenās vadlīnijas tiek ņemts vērā mājai nepieciešamais siltuma daudzums, nepieciešamā ūdens plūsma un centrālā sūkņa jauda. Jaunākām sistēmām projekts jau ir gatavs, atliek tikai vadīties pēc tā, citos gadījumos var nākties veikt dažādus mērījumus un, vadoties no to rezultātiem, veikt aprēķinus. Siltummezgla regulēšanu parasti veic pēc radiatoru un stāvvadu vārstu regulēšanas, tomēr nereti balansēšanas posmu secība var būt arī citāda. To nosaka katrs konkrētais gadījums, siltumpiegādes sistēmas īpatnības, darbu apjoms, novēršamās problēmas apmēri u.c. Risinājumi ir dažādi, visa sistēmas balansēšana ir savstarpēji saistīts process. Jāņem vērā, ka pirms sistēmas balansēšanas ir jāatgaiso sistēma.
Regulējami radiatori ļauj precīzāk balansēt
Sistēmas balansēšana paredz arī atsevišķu radiatoru regulēšanu, taču daudzos dzīvokļos joprojām darbojas vecie, padomju laikā uzstādītie radiatori, kuru regulēšana nav paredzēta. Sistēmas balansēšanu var veikt arī šādā gadījumā, vienīgi iespējama lielāka nobīde no paredzamā rezultāta. Dažreiz ir bijušas situācijas, kad padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu mājās nav bijuši iebūvēti stāvvadu regulēšanas vārsti (vai iebūvētie ir tik sliktā stāvoklī, ka to regulēšana nav iespējama). Šādos gadījumos tos nepieciešams iebūvēt (vai nomainīt), jo, atšķirībā no radiatoru regulēšanas, bez stāvvadu vārstu regulēšanas siltumpiegādes sistēmas balansēšana nav iespējama.
Vislielāko efektu sistēmas balansēšana dod tad, ja visā mājā ir uzstādīti jauni, regulējami radiatori. Piemēram, līdzīga prakse pēdējos gados kļuvusi populāra Igaunijā, kur māju renovācijas darbu laikā tiek uzstādīti mūsdienīgi, ar individuālajiem vārstiem apgādāti radiatori. Otrs risinājums, kas tiek izmantots, ir veco radiatoru apgādāšana ar regulējamiem vārstiem. Šim nolūkam eksistē speciāli radiatoru vārsti, kurus izmanto viencaurules siltumsistēmu renovācijā. Šāds risinājums izmaksā ievērojami lētāk nekā pilnīga veco radiatoru nomaiņa.
Siltumpiegādes sistēmu balansēšanu daudzdzīvokļu mājās var veikt jebkurā sezonā. Tikai nepieciešams, lai sistēma būtu darba kārtībā un strādātu. Tomēr ieteicamāk būtu to darīt apkures sezonas laikā (vislabāk – tās sākumā), jo tad iespējami visprecīzākie mērījumi. Tas, protams, attiecas uz ēkām, kur ir uzstādīti visi vārsti un nav vajadzīgi sagatavošanās darbi. Precīza sistēmas balansēšana iespējama tikai pie pilnīgi atvērtiem visiem vārstiem. Tādēļ mājas pārvaldniekam jāvienojas ar iedzīvotājiem (ja ir uzstādīti regulējamie vārsti atsevišķos dzīvokļos) par laiku, kad visi (vai vismaz lielākā daļa) būs mājās un atvērs vārstus.
Ja sistēmas balansēšanu paredzēts veikt ēkai, kur tā nekad iepriekš nav veikta, vispirms jāveic sagatavošanās darbi. Tie ietver konsultācijas ar speciālistu, ēkas siltumpiegādes sistēmas apsekošanu, nepieciešamo vārstu uzstādīšanu (piemēram, ja trūkst stāvvadu vārstu vai nepieciešama to nomaiņa). Visa veida sagatavošanās darbus vislabāk veikt vasarā, turklāt var būt nepieciešamība izlaist ūdeni no sistēmas (piemēram, vārstu nomaiņā).
Balansēšana iedzīvotājiem neērtības nesagādā
Ja radiatori dzīvokļos nav aprīkoti ar regulējamiem vārstiem, iedzīvotāji ēkas siltumpiegādes sistēmas balansēšanas laikā neizjutīs nekādas pārmaiņas. Tāpat sistēmas balansēšanu neietekmē konkrētās ēkas lielums, dzīvokļu un stāvu skaits. Šie parametri tiek ņemti vērā un iekļauti sākotnējā projekta izstrādē. Vienīgi mājās ar individuāli regulējamiem radiatoriem iedzīvotājiem jāvienojas ar pārvaldnieku par laiku, kad visi atvērs vārstus un tādējādi būs iespējams veikt precīzus mērījumus. Savukārt siltumpiegādes traucējumi sistēmas balansēšanas laikā nav iespējami, tādi var būt sagatavošanās darbu laikā.
Nereti sagatavošanās darbu laikā pirms sistēmas balansēšanas iedzīvotāji izvēlas nomainīt vecos radiatorus vai apgādāt tos ar regulējamiem vārstiem. Ja radiatori tiek mainīti, jaunu radiatoru izvēlē kā galveno izvēles kritēriju jāņem radiatora jauda (siltumatdeve). Dažādiem radiatoriem tā var būtiski atšķirties, tāpēc jaunajam jābūt ar līdzīgu siltumatdevi kā vecajam. Radiatori mūsdienās tiek izgatavoti no visdažādākajiem materiāliem, katram no tiem ir dažāda siltumatdeve.
Turklāt iedzīvotājiem radiatoru maiņa obligāti jāsaskaņo ar konkrētās ēkas pārvaldnieku. Tas darāms visās situācijās, kad tiek veiktas kādas izmaiņas ēkas siltumpiegādes sistēmā. Visās viencaurules siltumapgādes sistēmās, mainot radiatorus vai uzstādot tiem regulējamus vārstus, obligāti jāizmanto arī apvadposma caurules. Tās ļauj ūdenim normāli cirkulēt sistēmā arī tad, kad kādā sistēmas daļā radušies traucējumi vai kāda radiatora vārsts var būt pārāk daudz noslēgts.
Ja ēkas renovācijas darbus (arī apkures sistēmas pārbūvi) mājas pārvaldniekam nepieciešams saskaņot ar siltumpiegādātāju, tad ēkas siltumapgādes sistēmas balansēšanai šāda saskaņošana nav nepieciešama. Šie darbi ir paša pārvaldnieka un ēkas iedzīvotāju interesēs. Siltumsistēmas balansēšana ļaus vienmērīgi sadalīt siltumu pa visiem ēkā esošajiem dzīvokļiem un tādējādi izvairīties no liekiem siltumzudumiem apkures sezonas laikā, kas rodas no pārkurinātajiem dzīvokļiem. Savukārt iedzīvotājiem, kuru dzīvokļi netiek pietiekami apsildīti, nebūs jāuztraucas par to, kur ņemt trūkstošo siltumu. Ja mājas pārvaldnieks ir nolēmis veikt ēkas siltumapgādes sistēmas balansēšanu, nepieciešams vērsties kādā firmā, kas šādus pakalpojumus (hidrauliskās sistēmas balansēšanas un servisa pakalpojumus) sniedz. Tur speciālisti sniegs konsultācijas par visām interesējošajām lietām, novērtēs ēkas situāciju, apzinās priekšdarbus (ja tādi būs nepieciešami), kā arī izstrādās projektu, saskaņā ar kuru varēs veikt ēkas siltumpiegādes sistēmu balansēšana.
SIA «Skanore» valdes loceklis Agris Pavļukēvičs
