Lasīšanas laiks: 11 min
Valsts simtgades mēnesī SIA „ZAAO” atzīmē savas darbības 20 gadu jubileju. Visu tā pastāvēšanas laiku uzņēmumu ir vadījis AIVARS SIRMAIS. Viņš bija viens no uzņēmuma veidotājiem, kad Latvijā vēl nebija mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Šajā rakstā atskatīsimies ne tikai uz uzņēmuma vēsturi, bet arī varēsim izsekot, kā tas ir mainījis mūsu domāšanu un ikdienas paradumus. Tāpat apzināsim nākotnes izaicinājumus. Lai arī šajos 20 gados ir paveikti nozīmīgi darbi, darāmā atkritumu apsaimniekošanas jomā vēl ir ļoti daudz.
ZAAO – mūsdienīgas atkritumu sistēmas flagmanis Latvijā
Kad radās iecere veidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Ziemeļvidzemē, Aivars Sirmais tobrīd bija Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks. Jau no 20 gadu vecuma viņu interesēja atkritumu apsaimniekošanas joma, tādēļ nolēma pieņemt jaunu izaicinājumu, piesakoties dalībai projekta vadības grupā, kurai uzticēja īstenot Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides projektu. To iniciēja Vides ministrija, noslēdzot līgumu ar Dānijas valdību par atbalsta sniegšanu projekta īstenošanai. Dāņi dalījās ar pieredzi un sniedza finansiālu atbalstu, lai palīdzētu izveidot Ziemeļvidzemē pirmo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilotprojektu Latvijā.
Projekta ieviešanas darba grupa. Pirmais no labās puses Aivars Sirmais.
Projekta ieviešanai tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās visu 86 tolaik Ziemeļvidzemē esošo pašvaldību pārstāvji, valsts iestāžu pārstāvji, projekta vadības grupa un dāņu konsultants Jans Tessings (Jan Gerrit Tesink). Darba grupas uzdevums bija pusgada laikā vienoties par atkritumu apsaimniekošanas modeli. Tika apmeklētas visas pašvaldības, apkopoti viedokļi, norisinājās starptautiskas apmācības un tika organizēti pieredzes apmaiņas braucieni.
Pieredzes braucienā
Darbs rezultējās ar lēmumu 1998.gada novembrī par 100% pašvaldībām piederoša atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izveidi. Tā uzdevums – veikt pilna spektra atkritumu apsaimniekošanu, kas ietver ciklu, sākot no konteineru apkalpošanas un dalītās vākšanas līdz pat poligona izveidei un apsaimniekošanai. Tāpat tika ieviests vienota tarifa princips gan pilsētās, gan laukos. Jāpiebilst, ka līdz 1998.gadam atkritumu izvešanas pakalpojums bija pieejams tikai pilsētās. Laukos konteineru sistēma pastāvēja retos ciemos. Pārsvarā iedzīvotāji paši atbrīvojās no atkritumiem, kā katrs prata. Tos noraka bedrēs, dedzināja vai vienkārši izmeta nelegālās vai puslegālās izgāztuvēs.
Izgāztuvju apsekošana
Izaugsmes dinamika
Arhīva dokumenti liecina, ka pirmo reizi ZAAO transports atkritumus izveda 1999.gada Jāņos. Pirmais klients bija atpūtas bāze „Silmači” Smiltenes pusē. Pirmās četras mašīna darbības nodrošināšanai piešķīra Vides ministrija, un par valsts budžeta līdzekļiem tika iegādāti 10 tūkstoši 140 litru un 1100 litru konteineri. Bez šīm valsts investīcijām, uzņēmuma izveide būtu vēl sarežģītāka, pārliecināts SIA „ZAAO” vadītājs. Pašlaik kolektīvs no desmit cilvēkiem, kas uzsāka uzņēmuma darbību, ir izaudzis līdz 150 darbiniekiem. Lielākā daļa no viņiem strādā dažādās Ziemeļvidzemes vietās un poligonā „Daibe”, kur ir 44 darbinieki. Ik dienu visā reģionā atkritumu izvešanu nodrošina 30 automašīnas.
Pirmo līgumu slēgšana
Pirmie konteineri
Pirmais autoparks
Pirmie konteineri pie daudzdzīvokļu namiem
Poligons „Daibe”
Aivars Sirmais atceras, ka projekta ieviešana ir bijusi saistīta ar daudziem izaicinājumiem. Bija jāizveido atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas var pastāvēt vienīgi no tarifa maksājumiem. Vairāk nekā 120 lokālo izgāztuvju vietā bija jāizveido viens reģionālais atkritumu apsaimniekošanas poligons. Tā vietas izraudzīšana bijis grūts uzdevums. Pirmos piecus gadus vēl tika izmantotas lielākās izgāztuves Valmierā, Cēsīs, Valkā, paralēli organizējot reģionālā atkritumu apsaimniekošanas poligona izveidi. Tika noteikts, ka Ziemeļvidzemes „atkritumu smaguma centrs” jeb vieta, kur tos visizdevīgāk būtu nogādāt, atrodas aptuveni vietā, kur Valmieras – Limbažu šoseja krustojas ar pagriezieniem uz Rubeni un Matīšiem, taču vietējie iedzīvotāji un pašvaldība šajā apkaimē nevēlējās, lai taptu poligons. Vēl tika apsekotas vairākas vietas, tostarp Mārsnēnu pagastā un pie Bāles karjera, taču par piemērotāko vietu, pret kuru nebija iebildumu ieinteresētajām pusēm, tik atzīta tagadējā „Daibes” poligona teritorija – tālākā un dārgākā celtniecības un ekspluatācijas ziņā. Tāda bijusi iedzīvotāju izvēle, lai gan dāņu speciālisti jau tad ieteikuši izvēlēties vietu, kas ir tuvu asfaltētiem ceļiem un dzelzceļam. Analizējot poligona apsaimniekošanas pieredzi, dāņu ieteikums bijis pareizs, taču situācija jāpieņem, kāda tā ir, un jāstrādā esošajos apstākļos, atzīst Aivars Sirmais.
Iedzīvotāji Kocēnos piketē pret atkritumu poligona būvniecības ieceri
Poligons „Daibe” sāka darboties 2004.gada novembrī. Pašlaik tā teritorija no 60 ha pieaugusi līdz pat 120 ha, uzņēmumam attīstot dažādus projektus un domājot par ilgtermiņa darbību. Jāpiebilst, ka līdz ar poligona „Daibe” izveidi, tika rekultivētas visas esošās izgāztuves Ziemeļvidzemē.
Poligona “Daibe” būvniecība
Poligona “Daibe” atklāšana
Jaunatklātā poligona “Daibe” biroja ēka
Poligons “Daibe”, skats no putna lidojuma 2009.gadā
Poligons “Daibe”, skats no putna lidojuma 2017.gadā
Izgāztuvju slēgšana
Viens no darbības stūrakmeņiem – cilvēku izglītošana
Līdz poligona izveidei atkritumu šķirošana pilnvērtīgi vēl nenotika, jo nebija izveidota atbilstoša infrastruktūra, taču lielākais darbs bija jāiegulda iedzīvotāju izglītošanā, kas ir galvenais faktors, lai būtu iespējama dalīta atkritumu savākšana. Jau kopš uzņēmuma izveides, šis virziens ir noteikts par vienu no prioritātēm. Izglītošanas darbs turpinās arī tagad un nekad nevar būt pabeigts. Tas ir pastāvīgs process, kurā ir jāiesaista katra jaunā paaudze. Kopš SIA „ZAAO” izveides ir izaugusi pirmā paaudze, taču vēl jāizaug nākamajai, lai atbildīga attieksme pret atkritumu apsaimniekošanu un kopumā pret vides saudzēšanu kļūtu par ikdienas paradumu, uzskata Aivars Sirmais. Tieši tādēļ izglītošanas darbam uzņēmums ir pievērsis ļoti lielu nozīmi, jau no paša sākuma aktīvi informējot dažādas sabiedrības grupas, sākot ar pašvaldību vadītājiem līdz pat namu apsaimniekotājiem, skolēniem un pat bērnudārzu audzēkņiem. Par vienu no galvenajiem cilvēkiem atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā Aivars Sirmais uzskata sētnieku, kurš vislabāk zina situācija un var informēt iedzīvotājus, kā pareizi jārīkojas, atbrīvojoties no atkritumiem.
Iedzīvotāji iepazīšanās vizītē jaunajā poligonā “Daibe”
Paplašinot un padziļinot vides izglītības virzienu, nesen poligona „Daibe” teritorijā izveidots Dabas un tehnoloģiju parks “URDA” ar mācību ēku un dabas izziņas taku, kurā tiek īstenotas licencētas izglītības programmas profesionālu pedagogu vadībā. Aivars Sirmais ir gandarīts par likuma izmaiņām, kas paredz valsts finansiālu atbalstu vides izglītības programmām. Turklāt vides izglītības programmas lieliski iekļaujas pašlaik aktuālajā kompetenču izglītības sistēmā.
Dabas un tehnoloģiju parks URDA
Kā stāsta SIA „ZAAO” vadītājs, viņš ir piedzīvojis Padomju laikus, kad iepakojuma gandrīz nemaz nebija, taču pašlaik tā apjoms un dažādu izmantoto materiālu veidi pieaug arvien vairāk. Ja nebūtu laikus sākts veidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un izglītot iedzīvotājus par atkritumu šķirošanu, mūsu mežos atkritumu būtu daudz vairāk, nekā pašlaik. Viņaprāt, kopumā sistēma darbojas labi. Tie ir tikai atsevišķi izņēmumi, kad negodprātīgi iedzīvotāji atbrīvojas no atkritumiem nelegālā veidā, par ko būtu jāsaņem atbilstošs sods. Taču uzraudzība un sodīšana nav ZAAO, bet citu institūciju uzdevums.
Pazemes konteineru laukums Valmierā, Cēsu ielā 35
SIA “ZAAO” eko laukums Apē
Viena no uzņēmuma autoparka automašīnām mūsdienās
Ir jāatzīst, ka nekad neatgriezīsies tie laiki, kad nepastāvēja preču iepakojumi. Taču SIA „ZAAO” vides izglītības aktivitāšu ietvaros atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas mudina samazināt atkritumu rašanos. Kā piemēru Aivars Sirmais minēja uzņēmuma organizēto lietotu apavu vākšanas akciju “Pazole”, kuras ietvaros tika vākti apavi, kuri ir lietoti, kuriem ir nelieli salabojami defekti – jāmaina papēži, zole, rāvējslēdzējs, jāiever jaunas šņores. Apavi, kurus varēja salabot, ieguva otru dzīvi pie valkātājiem jaunattīstības valstīs.
SIA „ZAAO” regulāri rīko dažādas sociālās kampaņas. Lielākā no tām bija veltīta Latvijas simtgadei. 2016. gada vasarā uzņēmums uzsāka vides iniciatīvu “100 darbi Latvijai” ar mērķi apvienot iedzīvotāju zināšanas, čaklās darba rokas un resursus, lai līdz Latvijas nozīmīgajai jubilejai – 2018. gada 18. novembrim – kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un arī vides izglītībā. Akcijā piedalījās draugu un kaimiņu grupas, uzņēmumi, izglītības iestādes, individuālas personas, biedrības un pašvaldību domes no 42 dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Autobusa pieturvieta kā Hobitu namiņš, koka velosipēdu parks, zaļie dzelzceļi, ratiņu pastaigu trase jaunajām māmiņām, ēku izdaiļošana ar mākslas grafiti, dižkoku alejas un jauni meži, krāšņi mākslas soliņi un 100 rožu dārzs – tie ir tikai daži no 172 vides labiekārtošanas, izdaiļošanas un vides izglītības darbiem, kas paveikti akcijas ietvaros.
Nākotnes izaicinājumi
Runājot par uzņēmuma darbības nākotni, Aivars Sirmais atzīst, ka pašlaik ir liela neskaidrība. Kopumā gada laikā Ziemeļvidzemē tiek savākti 30 tūkstoši tonnu atkritumu. Puse no šī daudzuma ir bioloģiski noārdāmo atkritumu. Pašlaik no tiem veido kompostu, ko izmanto kā pārklājumu citiem atkritumiem, un uzkrāj rekultivācijas vajadzībām. Taču šis materiāls satur daudz enerģijas, ko varētu izmantot biogāzes un pēc tam elektrības ražošanā. Turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2020.gada bioloģiski noārdāmos materiālus būs aizliegts noglabāt atkritumu poligonos. Tādēļ iedzīvotājiem daudzdzīvokļu mājās ir jāgatavojas, ka būs jāšķiro arī pārtikas atkritumus atsevišķā konteinerā, ko izvedīs reizi nedēļā. Taču pašlaik atkritumu apsaimniekotājs neredz iespēju, kā sagatavoties šo prasību izpildei, jo ir nepieciešamas 8 miljonu investīcijas biogāzes/elektrības ražotnes būvniecībai poligonā „Daibe”.
Kā otru nākotnes izaicinājumu SIA „ZAAO” vadītājs minēja risinājuma meklēšanu, ko darīt ar 20% no šķirotajiem atkritumiem, kas nav izmantojami otrreizējai pārstrādei. Arī šo atkritumu noglabāšanu poligonā tuvākajos gados plānots aizliegt. Pašlaik nav ekonomiski izdevīgi atsevišķi šķirot un pārstrādāt tādus sīkos iepakojuma veidus kā vienas porcijas kafijas piena vai cukura iepakojumus, kokteiļa salmiņus un citus. Pagaidām vienīgais veids, kā šos atkritumus izmantot, ir iegūt kurināmo. Šie atkritumi satur lielu enerģijas daudzumu, taču tos ir īpaši jāsagatavo, lai varētu sadedzināt siltuma un elektriskās enerģijas iegūšanai speciālās katlumājās, kurās tiek uzstādīti īpaši filtri, lai novērstu atmosfēras piesārņošanu. Diemžēl Latvijā šāda veida atkritumus nekur neizmanto kā kurināmo. Nav arī plānots nevienu pārstrādes rūpnīcu būvēt. Savukārt Lietuvā darbojas trīs rūpnīcas, bet Igaunijā divas. SIA „ZAAO” savulaik piegādājis izejvielu rūpnīcai Tallinā, taču secināts, ka tas nav ekonomiski izdevīgi. Taču uzņēmums turpina meklēt iespējas, kur šos atkritumus realizēt. Aivars Sirmais stāsta, ka šādā veidā Valmierai varētu nodrošināt pusi no nepieciešamā kurināmā, ja tiktu rekonstruēta katlu māja Dzelzceļa ielā.
Atrisinot šīs divas problēmas, poligonā turpmāk netiks noglabāti 70% no tiem atkritumiem, kas pašlaik tur nonāk. Taču SIA „ZAAO” pašu spēkiem nevar atrisināt šīs problēmas. Tāpat arī nedrīkst iedzīvotājiem likt apmaksāt šādu pārstrādes rūpnīcu būvniecību, izmaksas iekļaujot tarifā. Par to būtu jādomā valstij, kā tas notiek citviet Eiropas Savienībā, uzskata Aivars Sirmais.
Runājot par depozīta sistēmas ieviešanu, pieredzējušais nozares eksperts skaidroja, ka tādējādi iespējams atgūt 1 līdz 2 procentus no atkritumiem. Taču tas varētu novērst to, ka dabā nonāk dzērienu iepakojums. Tādēļ Aivars Sirmais atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan viņu vairāk iztrauc iepriekš minēto 70% atkritumu pārstrāde, kas ir daudz nozīmīgāka problēma.
SIA ZAAO valdes priekšsēdētājam Aivaram Sirmajam (pa labi) par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas vides jomas un atkritumu nozares darba pilnveidošanā 2016.gadā Valsts prezidents Raimonds Vējonis pasniedza Atzinības krusta virsnieka apbalvojumu. (foto: Valsts prezidenta kanceleja)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īpašais apbalvojums “Reģiona spēks” SIA “ZAAO” kā uzņēmumam, kas savā darbībā ne tikai sekmīgi ievēro ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pieeju, bet būtisku nozīmi piešķir vides jautājumiem un ir nozīmīgs visa reģiona attīstības virzītājs.
