Lasīšanas laiks: 5 min
Ir svarīgi, ka uzņēmējs saimnieko gudri! Tomēr, Latvijas uzņēmējdarbības struktūra liek par daudz ko aizdomāties. Jau pagājuši 10 gadi un tikai šobrīd varam teikt, ka Latvijas uzņēmēji sāk atgūties no piedzīvotās ekonomiskās krīzes, kuras sekas joprojām ironiski dēvē par “Latvijas veiksmes stāstu”. Šī krīze ir bijusi tik iespaidīga, ka ir atstājusi dziļas rētas gan mājsaimniecību makos, gan valsts demogrāfijā. Tomēr, arvien vairāk parādās signāli par to, ka tuvojas kārtējā ekonomiskā recesija. Ko darīt uzņēmējam, lai nākamās krīzes ietekme būtu vismazāk jūtama?
Vai gaidāmā krīze ir reāla?
Noteikti sarunas par iespējamo vai gaidāmo krīzi ir manījuši daudzi. Piemēram, la.lv slejās bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš runā par to, ka viņaprāt, krīzes draudi šoreiz ir gaidāmi nevis no banku sektora, bet gan no Eiropas Centrālās Bankas sadrukātās naudas, kas sagūlusi šobrīd finanšu tirgos un noteikti kādā brīdī varētu ieplūst ekonomikās. Tai pašā laikā, ekonomists Pēteris Strautiņš ļoti tieši jau oktobra sākumā saka, ka pasaules rūpniecībā ilgi pieminētā krīze ir sākusies. Šo situāciju jaunās abonēšanas sezonas mārketinga nolūkos izmanto žurnāls “Kapitāls”, kas izveidojis sociālā tīklā Facebook video reklāmu sēriju ar stāstiem par to kā izdzīvot uzņēmējam ekonomiskās krīzes apstākļos. Būtībā, pastāv daudz un dažādas indikācijas par to, ka jābūt gataviem kaut kam nepatīkam.
Kā uzņēmējam sagatavoties iespējamai krīzei?
Kā labi zināms, pastāv iekšējie un ārējie faktori, kur daļu no tiem varam un daļu nevaram ietekmēt. Uzņēmuma efektivitāte ir viens no izšķirošajiem rādītājiem ekonomisko krīžu pārvarēšanā, un šeit jāņem vērā, ka tas attiecas ne tikai uz procesu efektivitāti, bet arī uz sadarbības partneru un ārpakalpojumu izmantošanas izvēlēm. Jau vēsturiski varam secināt, ka Latvijas uzņēmējs nav īsti gatavs sadarbībai ar citiem uzņēmējiem. Mūsu tautiešu uzņēmēja kods lielākoties ir līdzīgs Padomju apsviedīgam spekulantam, vai kooperatoram, kura veiksme balstās tikai paša padarītajā darbā. Iespējams, ka tas ir iemesls, kādēļ pie mums ir tiks spēcīgas un dzīvas amatniecības tradīcijas, kvalitatīvi mājražojumi, bet salīdzinoši maz vērtīgu lieluzņēmumu. Ja apskata Latvijas uzņēmumu TOP 10, tad tie ir vai nu Valts uzņēmumi, ar tās kapitāldaļām, vai arī ārzemju investoru uzņēmumi. Patīkams izņēmums šajā sarakstā ir Mirkotīkls, SIA. Šāda uzņēmējdarbības vides struktūra ir tiešs spogulis arī Latvijas uzņēmēja būtībai. Tādēļ, lai tiktu pāri visām iespējamajām krīzēm un ekonomiskām likstām, ir jāiemācas sadarboties un kooperēties savā starpā.
Uzņēmēja primārais uzdevums ir darbības efektivitāte
Pateicoties pieredzēm, kas ir iegūtas gan Padomju laikā, gan arī zem Eiropas Savienības karoga pārstāvot vienu no mazākajiem Eiropas tirgiem, Latvijas uzņēmējs mēdz sevi noslogot ar daudz dažādiem sīkiem darbiem, atņemot laiku un enerģiju uzņēmējdarbības veikšanai. Tiek zaudēts fokuss. Gribam visu paši, paši zinām labāk kas un kā darāms, vēlamies ietaupīt vai brīžiem vienkārši baidāmies deleģēt un uzticēties. Bieži vien uzņēmējs domā, ka pats spēj būt gan labs grāmatvedis vai personāla vadītājs, gan mārketinga speciālists, jo tikai viņš zina un saprot savu produktu vislabāk. Kā rezultātā mēs redzam ne pārāk veiksmīgus izkārtņu dizaina risinājumus, visai atbaidoša rakstura mājaslapas un citus neveiksmīgus uzņēmuma tēlu veidojošus elementus. Arī telpu uzkopšana ir joma, uz kuras rēķina uzņēmējs mēģina maksimāli ietaupīt, izmantojot nevis efektīvus profesionāļu pakalpojumus, bet algojot mazkvalificētu darbaspēku ar limitētiem palīglīdzekļiem, tomēr saglabājot ekspektācijas uz teicamu rezultātu. Līdz šim, šajā rindkopā bija uzrakstīti 138+ vārdi par uzņēmējdarbības ikdienu, aprakstot dažādus procesus, bet nevienā nebija par to, kas uzņēmējam nes peļņu. Un tā iemesls ir Latvijas uzņēmēja aizņemtība ar maznozīmīgu lietu risināšanu, par maz laika veltot pašai uzņēmējdarbībai un biznesa attīstībai, ko viņš pieprot vislabāk un, kas viņam nes apgrozījumu, sedz izmaksas un nodrošina peļņu.
Nav jāizdomā divritenis no jauna
Jau sen zināms, ka tās lietas, kas nav saistītas ar pašu uzņēmējdarbību un tiek patērētas uzņēmumā nelielos apmēros ekonomiski izdevīgāk ir deleģēt ārpakalpojuma uzņēmumiem. Piemēram, ja Jūsu uzņēmumā daudz grāmatojamo dokumentu, tad varat iztikt bez štata grāmatveža, vienkārši pērkot grāmatvedību ārpakalpojumu. Tāpat arī ar mārketingu vai transportu. Arī uzņēmuma darba apģērba un paklāju apkope var tikt pirkta kā ārpakalpojums, sniedzot nemainīgus tīrības un higiēnas standartus, ietaupot Jūsu finanšu un laika resursus, nodrošinot nepārtraukti teicamu uzņēmuma telpu un darbinieku izskatu un drošību. Viens no lielākajiem un pazīstamākajiem tekstila servisa sniedzējiem ir Lindstrom Latvija, kur, piemēram, paklāju serviss viennozīmīgi atvieglos Jūsu ikdienu. Savukārt, uzņēmumiem, kuri pievērš īpašu vērību sava tēla veidošanai un nostiprināšanai, teicami piemēroti Lindstrom dizaina paklāji, kur paklāju personalizācijas iespējas ar Jūsu uzņēmuma simboliku Jūsu uzņēmuma telpas padarīs klientu atmiņā paliekošas un ātri atpazīstamas. Savukārt ergonomiskie grīdas segumi, nodrošina darbiniekiem ražošanas uzņēmumos augstu komfortu, ilgstoši atrodoties stāvus pozās, tādējādi paaugstinot darba produktivitātes rādītājus un samazinot arodslimību rašanās riskus.
XXI.gs. Latvijas uzņēmējs
Ir skaidrs, ka ekonomikā regulāri atgriezīsies ekonomiskās recesijas. To iemesls, lai cik ārēji varētu šķist daudzšķautņains, ir viens – esošā monetārā sistēma, kas pieprasa laiku pa laikam mazināt sadrukātās naudas daudzumu. Tieši tādēļ, viss ko var darīt Latvijas uzņēmējs ir mainīt pagātnē iegūtās “viensētnieka” iemaņas, kļūstot gudrāks un mācoties sadarboties ar citiem uzņēmējiem, strādāt efektīvāk un nezaudēt fokusu no galvenā. Tas ļaus ikvienam pārciest dažādas “ekonomiskās vētras” un virzīt savu “kuģi” uz vēlamo mērķi.
