Saeima Valsts prezidenta amatā ievēlē Levitu (1)

Lasīšanas laiks: 4 min

Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.

Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki – Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputāti – parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).

Visas koalīcijas partijas jau iepriekš pauda atbalstu Levita kandidatūrai, izņemot “KPV LV” frakciju, kur bija atšķirīgi viedokļi. Vēlāk gan “KPV LV” Saeimas frakcijas kodols ir pieņēmis lēmumu atbalstīt Levitu.

Jautājums par prezidentu izraisīja asas debates, jo koalīcijas deputāti slavēja Levitu, taču opozīcijas parlamentārieši bija kritiski gan par kandidatūru, gan par procesu.

“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars debatēs pauda, ka Levitam ir pieredze valsts lietās, lieliski tās izprotot politiskā, juridiskā un cilvēciskā līmenī. Politiķis akcentēja arī Levita spēju paust un pamatot strukturētu viedokli arī sarežģītos jautājumos, fantastiskās darba spējas, kā arī svešvalodu zināšanas. Dzintars citēja Satversmes preambulā pausto, ka Latvija dibināta, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, norādot, ka tas ir arī Levita personīgais mērķis.

Apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) līderis Daniels Pavļuts norādīja, ka Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kam prezidenta kurpes der uzreiz, nevis tajās vēl laiku jāieaug. Pavļuts uzsvēra, ka šajās Valsts prezidenta vēlēšanās mums ir bijis kvalitatīvākais kandidātu izvēles un izvērtēšanas process, kāds pastāvējis Latvijā. Ne tikai politiķiem, bet arī medijiem un sabiedrībai bija iespēja izvērtēt kandidātus. Tāpat svarīgi, ka šodien notiks valsts vadītāja atklātas vēlēšanas, kas garantē atbildīgu politisko partiju balsojumu bez paslēpēm un plecu raustīšanas.

Politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) skaidroja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalsta Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, jo politiskajam spēkam ļoti svarīgs ir tiesiskums un lai Levita vadībā iegūtu jaunu paātrinājumu Latvijas attīstībai. Politiķe uzsvēra, ka Saeimas deputātiem ir sabiedrības dots mandāts ievēlēt Valsts prezidentu, ar “kuru mēs lepojamies un kurš pārstāv Latviju vislabākajā veidā”. Beitnere-Le Galla piebilda, ka Levitam ir liela starptautiska autoritāte un ka ar viņa ievēlēšanu tiks iegūts visaugstākās raudzes valsts tiesību profesionālis.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze pauda viedokli, ka atklātais balsojums par Valsts prezidentu rada bažas par koalīcijas balsojumu pēc partiju disciplīnas nevis sirdsapziņas. Krauze uzsvēra, ka šodien deputātiem jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums, turklāt pirmo reizi balsojums par Valsts prezidentu būs atklāts, kas uzliek papildu atbildību. “Tas rada arī bažas, vai tiešām koalīcija balsos pēc labākās sirdsapziņas. Vai tiešām partijas disciplīna būs stiprāka par sirdsapziņu,” retoriski vaicāja Krauze.

ZZS Valsts prezidenta amatam izvēlējās tiesībsargu Juri Jansonu. “Uzskatām, ka šis kandidāts ir spējīgs pārstāvēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par ko liecina viņa līdzšinējais darbs. Jansonam izdevies tiesībsarga institūciju pacelt jaunā kapacitātē, valsts institūcijās aktualizējot dažādus ļoti aktuālus jautājumus,” teica Krauze.

Tikmēr “Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs Saeimas sēdē pauda, ka Latvijas prezidentam jābūt tādiem, kas ciena citus, spēj pieņemt atšķirīgus lēmumus, saliedē sabiedrību uz kopīgu vērtību pamata, bet kultūru daudzveidību uzskata par valsts bagātību. “Saskaņa” arī atdos savas balsis tam kandidātam, kas visvairāk atbilst šiem kritērijiem.

Dombrovskis arī piebilda, ka nevienam ievēlētājam prezidentam koalīcija netraucēs “pietuvoties zemei un tautai”. Tas likšot vilties koalīcijai, tomēr palīdzēs kļūt tuvāk tautai, norādīja politiķis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.

Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.