Lasīšanas laiks: 6 min
Saeima ārkārtas sēdē pirmdien galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016.līdz 2018.gadam, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.
Par nākamā gada budžetu balsoja 61 deputāts, savukārt 34 parlamentārieši bija pret.
Saeima pirmdien arī apstiprināja 24 budžeta pavadošos likumprojektus, kā arī izskatīja līdzekļu pārdales priekšlikumus nākamā gada valsts budžetā un vidēja termiņa budžetā ietvarā, kopumā pēc deputātu iniciatīvas pārdalot naudu 10,5 miljonu eiro apmērā. Saeima par nākamā gada budžeta paketi pirmdien lēma no plkst.10.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,69 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,1 miljarda eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme – 3% apmērā. Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP.
Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apmēru nākamgad, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.
Salīdzinājumā ar šo gadu budžeta ieņēmumi pieaugs par teju 215 miljoniem eiro, bet izdevumi – par 148 miljoniem.
Atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvaram prognozētā ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir 3% no IKP, savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Valsts budžeta ieņēmumi 2017.gadā paredzēti 7,8 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,2 miljardi. Savukārt 2018.gadā budžeta ieņēmumi plānoti 8,7 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,4 miljardi eiro.
Latvijas IKP 2017.gadā plānots 27,8 miljardu eiro apmērā, bet 2018.gadā – 29,5 miljardi eiro. Budžeta deficīts, 2017.gadā plānots 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Par prioritātēm nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana. Papildu finansējums nākamajā gadā būs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda būs arī policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.
Tāpat papildu finansējums budžetā piešķirts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī 10 miljoni eiro mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Valsts budžetā nākamgad paredzēts finansējums minimālās darba algas celšanai – no līdzšinējiem 360 eiro to plānots paaugstināt līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tiks saglabāts līdzšinējo 75 eiro apmērā.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nākamgad tiks saglabāts līdzšinējā 23% apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām, kas nestudē.
Tāpat Saeima vienojās, ka nākamgad Valsts kases amatpersonām prēmijas varēs izmaksāt avansā, ja valsts parāda vadības procesā pēc gada pirmajiem deviņiem mēnešiem būs panākts ietaupījums budžetā un tas tiks prognozēts arī gadā kopumā. Pret to sēdē gan asi iestājās opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars.
Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, no 2017.gada tiks noteikts obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas.
Saeima arī atbalstīja vairākus pasākumus nevienlīdzības mazināšanai – pakāpeniski ieviest gada diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra. Tāpat tiks ieviests solidaritātes nodoklis, un tas attieksies uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumi tiks ieskaitīt pamatbudžetā.
Savukārt, lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, paredzēts tiks ieviesta speciālā kadastrālā vērtība, ko piemēros lauku zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus.
Nākamgad tiks paaugstināts akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli tiks aplikti namu pārvaldīšanas izdevumi, kā arī tiks palielināts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis un nodokļi un nodevas azartspēlēm. Tāpat noteikts, ka valsts uzņēmumi nākamgad dividendēs maksās 90% no peļņas.
Finansējums nākamgad arī piešķirts lai pilnveidotu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pastiprinātu uzmanību plānots pievērst kases aparātu, kases sistēmu, speciālo ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai un kontrolei, kā arī paredzēts uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un nodokļu administrāciju.
Tāpat, lai cīnītos ar krāpšanu nodokļu jomā, no nākamā gada vieglajiem taksometriem būs jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī ievērojami lielāks ceļa nodoklis būs jāmaksā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 tonnām.
Savukārt, lai novērstu krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksā, Saeima atbalstījusi priekšlikumu ieviest PVN apgrieztās maksāšanas kārtību par mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīču piegādēm. Tāpat nodokļa reversā maksāšanas kārtība attieksies uz vairākiem kokmateriālu veidiem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.
Tāpat Saeima, vērtējot galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, atbalstījusi vairākus ierosinājumus par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem un projektiem, kā arī atalgojuma palielināšanai. Deviņus miljonus plānots novirzīt pedagogu darba samaksai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no nākamā gada 1.septembra, un atbalstīti ierosinājumi piešķirt papildu līdzekļus Valsts probācijas dienesta, Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku, Valsts kontroles revidentu atalgojuma palielināšanai.
Deputāti arī atbalstījuši priekšlikumu par 20 tūkstošu eiro piešķiršanu, lai nākamgad varētu turpināt Goda ģimenes apliecības ieviešanu. Tāpat 150 tūkstoši eiro tiks piešķirti vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai, bet 85,5 tūkstoši eiro virtuālās realitātes iekārtas iegādei Gaiļezera Bērnu slimnīcai, lai nodrošinātu treniņus un apmācības bērniem ar attīstības traucējumiem un ierobežotu funkcionēšanu, kā arī speciālu gultu iegādei agrīnās rehabilitācijas īstenošanai bērniem ar smagiem vai vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Atbalstīts arī priekšlikums par 55 tūkstošu eiro piešķiršanu diviem projektiem – “Latvijas ārlietu simtgade: atskats un nākotnes perspektīvas” un “Latvijas drošības un ārpolitikas gadagrāmata 2017”. Tāpat 50 tūkstošus eiro paredzēts piešķirt Imanta Ziedoņa muzejam, 343 tūkstošus eiro Ventspils augstskolai Irbenes radioteleskopu uzturēšanai un 80 tūkstošus eiro Rēzeknes Augstskolai augstas veiktspējas divu datorlaboratoriju izveidei.
Savukārt 2,3 miljonus eiro nolemts novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
Saeima arī atbalstīja ierosinājumu par nepilnu 40 tūkstošu eiro finansējuma piešķiršanu Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam un 467 tūkstošu eiro piešķiršanu filmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanas turpināšanai.
Finanšu līdzekļus deputāti lēma piešķirt arī vairāku baznīcu un katedrāļu remontam, restaurācijai un uzturēšanai, tostarp 215 tūkstošus Aglonas bazilikai. Tikmēr 22 tūkstošus eiro plānots novirzīt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļai arābu valodas un kultūras studijām, savukārt 243 tūkstošus – Latvijas Radio bigbenda turpmākajai darbībai. Finansējums 50 tūkstošu eiro apmērā novirzīts, lai saglabātu Latvijas Radio korespondenta vietu Briselē, bet 300 tūkstoši eiro – Pasaules Bankas pētījumam par Latvijas nodokļu sistēmu.
Saeima atbalstījusi arī finansējuma piešķiršanu dažādu sporta veidu federācijām bērnu un jauniešu sporta attīstībai, kā arī vairāku sporta būvju izveidošanai un rekonstrukcijai, tostarp 952 tūkstoši eiro paredzēti Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecībai. Tāpat deputāti lēma piešķirt naudu bērnu rotaļu un sporta laukumu izveidei vairākās pašvaldībās.
Tāpat atvēlēti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro, lai no nākamā gada palielinātu darba samaksu Ministru kabineta locekļiem, parlamentārajiem sekretāriem, kā arī Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem.
Saeima sēdē pirmdien izskatīja kopumā 1247 priekšlikumus – budžeta likumprojektam 496, vidēja termiņa budžeta ietvaram ietvaram 464 un 277 pavadošajiem likumprojektiem.
