Lasīšanas laiks: < 1 min
Trešdien plkst.5.06 bija ekvinokcija un Zemes ziemeļu puslodē iestājās astronomiskais pavasaris, liecina “timeanddate.com” dati.
Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.
Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala – nevis centrs, – un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau 18.martā diena kļuva garāka par nakti.
Trešdien Rīgā saule lēks plkst.6.24 un rietēs plkst.18.38 – dienas garums būs jau 12 stundas un 13 ar pusi minūtes.
Meteoroloģiskais pavasaris lielā Latvijas daļā šogad sākās 12.-13.februārī, valsts austrumu un ziemeļaustrumu novados tas iestājās aptuveni desmit dienas vēlāk. Meteoroloģiskais pavasaris sākas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra vairs nenoslīd zem nulles.
Februāra sākumā Zemes ziemeļu puslodē noslēdzās gada tumšākie trīs mēneši jeb tā dēvētā solārā ziema. Gada gaišākais ceturksnis sāksies maija sākumā un beigsies augusta sākumā.
Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 20.jūnijā plkst.23.50.
