Lasīšanas laiks: 3 min
Ja savulaik tiktu uzvesta Staļinam veltītā luga “Batumi”, iespējams, Mihails Bulgakovs dzīvotu ilgāk, materiāli un garīgi droši, taču, iespējams, mēs viņu nepazītu tādu kā šodien, un “Meistars un Margarita” līdz lasītājiem varbūt nenonāktu, tā piektdien, 2.oktobrī, savā lekcijā Valmieras teātrī sacīja teātra mākslas zinātniece, Dr.hab. art., prof., Silvija Radzobe.
“Romāns netika rakstīts ar domu, ka to publicēs. Bulgakovs ir atļāvies tur rakstīt visu, ko patiesībā domā. Šo romānu viņš nevienai redakcijai nepiedāvāja, ārpus savas mājas nevienam lasīt neizsniedza. Tā vietā viņš rīkoja pie sevis tikšanās un pats lasīja viesiem priekšā šo darbu,” stāstīja S.Radzobe, norādot, ka šajā romānā, savā izdomas pasaulē, rakstnieks atradis glābiņu no savas ārkārtīgi nežēlīgās dzīves.
“Meistars un Margarita” ir vienīgais Bulgakova darbs, kurā ir runa par mīlestību. Teātra mākslas zinātniece atzīmēja, ka romāns savu nosaukumu ieguvis pateicoties Bulgakova trešajai sievai Jeļenai, kura dzimusi Rīgā. Pašam rakstniekam idejas par virsrakstu bijušas dažādas, piemēram, “Lielais kanclers”, “Sātans”, “Cepure ar spalvu”, “Tumsas kņazs”, “Inženiera āža kāja” un citas.
Vēl rakstnieka sieva, pēc S.Radzobes stāstītā, slavējama ar to, ka pateicoties viņai, darbs pēc rakstnieka nāves vispār izdzīvojis kara laiku un panākta tā publicēšana. Emigrējot uz ārzemēm, Jeļena “Meistara un Margaritas” manuskriptu ņēmusi līdzi, saglabājusi un pēc kara atvedusi to atpakaļ.
“Teksts tekstā M.Bulgakovam bija ļoti mīļa rakstīšanas maniere. “Meistara un Margaritas” žanru varētu uzskatīt par otrādi apgrieztu mistēriju. Trīs ceturtdaļas no romāna aizņem indīgi jautrais vēstījums par 20.gadu Maskavas dzīvi un velna komandas piedzīvojumiem tajā. Taču ir četras epizodes, kas uzrakstītas pilnīgi citā tonalitātē, kas vēsta par Dieva dēla piedzīvoto Senās Romas impērijā. “
“Bulgakovs, iespējams, uzskatīja, ka dzīve 20.gadsimtā kļuvusi daudz velnišķīgāka un samaitāta, bet tajā pašā dzīvē ir saglabājies arī svētums, kas izkaisīts šajos iespraudumos par Dieva dēlu.
Bulgakovs, salīdzinot ar citiem sava laika rakstniekiem, bija ļoti optimistisks autors, kurš parādīja, ka šajā velna karnevālā svētums arī ir, tikai tas jāprot ieraudzīt,”
atzīmēja S.Radzobe.
Mihails Bulgakovs (1891–1940) savas dzīves galveno darbu, romānu “Meistars un Margarita” rakstījis no 1929. gada līdz pat savas dzīves beigām. Taču tas Padomju Savienībā publicēts tikai 1967.gadā ar cenzūras svītrojumiem. Pirmais pilnais romāna variants iznācis 1973.gadā. 1978.gadā tas iznācis latviešu valodā Ojāra Vācieša tulkojumā. Radītas vairākas filmas un seriāli pēc romāna motīviem. Katrs šī darba iestudējums ir trupas radošā brieduma pārbaudījums, uzdrošināšanās un izaicinājums teātrim kopumā. Tā uzvedumus radījuši daudzi slaveni režisori – Jurijs Ļubimovs, Romāns Viktjuks, Pjotrs Fomenko (Krievija), Franks Kastorfs (Vācija), Jons Vaitkus un Oskars Koršunovs (Lietuva), Kristians Lupa (Polija).
Jau ziņojām, ka viens no pasaules sarežģītākajiem un noslēpumainākajiem literatūras darbiem “Meistars un Margarita” uz Latvijas teātru skatuves tiks uzvests pirmo reizi – Valmieras teātrī.
