Lasīšanas laiks: 3 min
Vai ir objektīvi vērtēt augstskolu beidzējus pēc viņu atalgojuma? Šis ir viens no Vidzemes Augstskolas iebildumiem Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajam absolventu monitoringam. Šāds monitorings tiek veikts otro gadu, tajā tiek analizēta augstskolu beidzēju nodarbinātība, pieprasījums darba tirgū, populārākās studiju programmas, arī tiek akcentēti absolventu ienākumi. Vidzemes Augstskolā, saskatot tajā daudzas pretrunas un neprecizitātes, ir veikts arī savs pētījums. “Re kur, mēs salīdzinājām. Mums ir identiski dati, Latvijas Universitāte, Vidzemes Augstskola, nu, redzi, nekāda starpība nav, 30 eiro gadā,” saka Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas (VIA) rektors.
Augstskolā gan arī atzīst, ka šāds pētījums ir vajadzīgs, lai saprastu, kā darba tirgū iekļaujas absolventi. “Kādā veidā tas tiek interpretēts un pasniegts, par to mēs neesam priecīgi. Es, protams, negribu iedomāties, ka kāds to speciāli ir darījis, lai parādītu, ka Rīga ir labāka,” pauž Krūmiņš.
Uzskatot, ka monitoringa datu interpretācija liek vērtēt, ka reģionu augstskolu beidzēji nevar tikpat veiksmīgi iegūt labi apmaksātu darbu kā Rīgas augstskolu absolventi, Vidzemes Augstskolā, izmantojot tos pašus datus, tika veikta sava analīze. Pirmais secinājums ir, ka algu starpība nav būtiska. “Kas ir ļoti svarīgi, ka mūsējie lielākā daļa paliek un strādā Vidzemes reģionā, protams, kur ir pavisam citi izaicinājumi atrast labu atalgojumu,” piebilst VIA rektors.
Tāpat ir jautājums, kā var likt vienlīdzības zīmi starp atšķirīgajām profesijām, kurās absolventi strādā? Un vēl – daudzās profesijās, kurās strādā augstskolu beidzēji, valstī šis atalgojums nav tas augstākais.
Gatis Krūmiņš: “Ja mēs paskatāmies, kaut vai sociālie darbinieki vai pedagogi, mēs runājam par pedagogu atalgojumu ļoti daudz, vai tad augstskolas ir vainīgas pie tā, ka viņu absolventi aiziet strādāt uz skolu, viņu algas ir zemas, nu, tad tam pedagogam ir jāiet strādāt uz būvniecības nozari, kaut kur citur – jāpamet tā izglītības joma. Tad jau tā alga ir lielāka, bet tad viņš nestrādā profesijā, līdz ar to es teiktu, ka mums nevajadzētu tādā veidā šīs lietas likt kopā.”
“Nevar salīdzināt galvaspilsētu ar reģionu vispār kopumā, kas ir šis te algu salīdzinājums, un otrs, kā var salīdzināt tādas lietas, jo mēs katrs esam mācījušies un pabeiguši kaut ko pilnīgi citu? Es nevaru salīdzināt savu to algas koridori, pabeidzot sabiedriskās attiecības, ar to, kāds ir algas koridoris informāciju tehnoloģijām,” pauž Anžela Geļjanu, VIA absolvente.
Anžela pēc Vidzemes Augstskolas beigšanas ieguvusi darbu lielā starptautiskā firmā. Runājot par to, vai iegūtā izglītība arī reāli ir palīdzējusi iekļauties darba vidē, absolvente vērtē, ka svarīgais ir tas, ka augstskolā liels uzsvars ir praktiskajām zināšanām.
Prakses iespējas ir kā būtisks pamats, lai veiksmīgi varētu atrast darbu, ir bijis arī Dāvim Ābolam. “Ko meklē darba devēji? Darba pieredzi. Ja tu pabeidz augstskolu bez prakses, tev nav darba pieredzes, tev tāpat tā ir jāmēģina kaut kur gūt, caur šīm praksēm tu reāli vari gūt darba pieredzi, un tas nozīmē, ka tu arī labāk kotējies darba tirgū.”
Vidzemes Augstskolā ir vienisprātis, ka reģionālās augstskolas devums būtu vispirms jāvērtē pēc tā, kā ar absolventiem tiek nodrošināts reģions, jo ar šādu ieceri – piesaistīt jaunos speciālistus – pirms 25 gadiem arī tika izveidota Vidzemes Augstskola.
