Lasīšanas laiks: 2 min
Zīmējumi. Iespējamas rituālas darbības. Valmierieši ir satraukti. Šīs zīmes, pēc Vidzemes Augstskolas lektora lūguma, aptuveni pirms 15 gadiem devās apskatīt Latvijas Universitātes simbolu un zīmju pētniece Janīna Kursīte Pakule.
Vidzemes Augstskolas profesors Jānis Kalnačs atzīst, ka zīmes ieraudzījis, kad pastaigājās gar Gauju un augstskolas ēku. Viņš pauž: “Pamatīgi pārsteidza zīmju apjoms un rūpīgais izpildījums. Lielākā daļa gan zudusi, kad kādreizējo Valmieras Ugunsdzēšanas iekārtas ēdnīcu pārbūvēja par Valmiera integrēto bibliotēku.”
Neko sīkāk profesors par tā laika notikumiem nestāsta. Viņam ir šāda versija: “Viena no Valmierā dzirdētām versijām – to autors mīlestības jūtās atraidīts jauneklis. Šķiet, pēc tam sēdējis cietumā. Kāds tajās ir saskatījis sātanistu zīmes, bet var arī manīt rūniskus elementus.” Jānis Kalnačs atzīst, ka zīmju nozīmi pētījis nav.
ReTV uzrunātā Janīne Kursīte Pakule, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, pētniece, stāsta, ka viņa pirms daudziem gadiem devās uz Valmieru, lai sīkāk apskatītu zīmes uz sienām.
Janīne Kursīte Pakule pauž: “Pavisam nedaudz pieliecoties varēja paiet apakšā, un tur bija brīva telpa, aprakstīta vismaz no divām vai trim sienām, ar svaigu smilšu krājumu, un cik es no tā laika bildēm varu spriest – vismaz kādas 14, 15 smago automašīnu riepas.”
Vieta rituāliem un sanākšanām – tā šo skatu 2006. gadā, raksturo Janīna Kursīte Pakule. Turp saskatījusi trīs dažādu veidu zīmes. Dažas no tām pabalējušas, taču joprojām redzamas – piemēram, ugunskrusts. Visvairāk bijušas kabalistikas zīmes, piemēram, uzraksti senebreju valodā un aplis. “Aplis kā mūžības simbols, kas ietver visu pasargāto. Un heksagramma, kas saukta arī par zālamana zīmogu, kā ļoti spēcīgs, maģisks, ietekmējošs, es teiktu, gandrīz zīmju komplekss.”
Janīna Kursīte Pakule rūnās saskatījusi uruz, berkanas, vunju un gebo zīmes, un parasti tās tiek saistītas ar pareģojumu mākslu. Viņas skatījumā tur esot bijis mēģinājums pievērsties maģiskās ietekmēšanas laukam. Pētniece uzskata, ka zīmes ir jāaizkrāso, jo ar tādām jokoties nedrīkst.
Siena, uz kuras vēl ir šīs pabalējušās zīmes, šobrīd pamesta novārtā. Agrāk tur esot bijušas pazīmes par dažādu rituālu veikšanu, taču tagad tas viss palicis vēsturē.
