Lasīšanas laiks: 3 min
Skaistumkopšanas nozarē strādājošie ir gatavi vērsties Satversmes tiesā, ja valdība tuvākajā laikā nesniegs skaidru atbildi, kad beidzot nozare varēs atsākt darbu klātienē. Liegums strādāt un nevienlīdzība attiecībā pret medicīnas iestādēm daudzus speciālistus jau mudina strādāt pagrīdē.
Kā spontāns protests šī brīža liegumam skaistumkopšanas speciālistiem strādāt salonos – tā var raksturot bārddzines Sigitas Norveles piedalīšanos fotosesijā brīvā dabā. Tās laikā viņa savu darbu veica aukstā ziemas rītā, meža ielokā.
Sigita Norvele: “Lai redz, ka uz trausla ledus var ko izdarīt, tas kā dzīvo, ka esam uz trauslas robežas starp attiecībām ar valsti un “Covidu”, mēs nezinām, kad ielūzīsim,” ReTV Ziņām saka bārddzine.
Pēc valdības lēmuma pagarināt ārkārtējo situāciju, Sigita Norvele aizvadītajā nedēļā ar emocionālu uzrunu sociālajos medijos vērsās pie visiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem ar mudinājumu kopīgi pastāvēt par savām tiesībām. Viņa uzsver – šī brīža liegums nozarei strādāt veicina ēnu ekonomiku. Tas nebūt neuzlabo epidemioloģisko situāciju. Tai pašā laikā tie, kuri cenšas ievērot nosacījumus, cieš zaudējumus. “Es nenoliedzu, ka es strādāju; kā to daru, tas Dieva ziņā, bet strādāju, man jānopelna nauda iztikai, man nav jāmelo, es to nedarīšu, kamdēļ?! Citi saka – “nē, nē”, bet kādas muļķības, visi dara. Rīgā īre vispār nav noņemta nost, tas ir 650 eiro plus komunālie ap 200 eiro, tas nozīmē, ka tev ap 100 eiro jābūt rezervē. Beigsies tur īres līgums ar franšīzes turētājiem, es pārtraukšu darbību uz nenoteiktu laiku.”
Arī juriste Ieva Brante līdzīgā veidā – friziera pakalpojumus izmantojot meža ielokā – vēlējusies mudināt valdības vīrus aizdomāties, cik pašreizējie lēmumi ir haotiski un neloģiski. Rodas jautājums, kāpēc medicīnas iestādēs, piemēram, var saņemt podologa pakalpojumus, bet savā kabinetā pedikīra speciālists tos sniegt nedrīkst. “Šeit ir tas stāsts, ka ne jau tas, ko mēs darām, bet kā mēs darām. Varam sportot ārā, varam transportā braukt, varam iet uz kalniņu un slēpot, tad kāpēc nevaram nodrošināt vēdināšanu telpās un ļaut strādāt?” ReTV Ziņām saka juriste Brante.
Šo nevienlīdzību īpaši izceļ arī Latvijas skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Sarunā ar ReTV Ziņām viņa ir skarba, uzsverot, ka skaistumkopšana šobrīd ir vienīgā nozare, kurai liegts strādāt pilnībā, un komunikācija no valdības puses praktiski neeksistē. “Mums nav atbilžu, piektdien frāze, ka pēc luksofora principa. Es atvainojos, tas ir nepateikt neko, tad nosauciet, kādi ir nosacījumu cipari.” Tāpēc šobrīd kā vienīgo risinājumu asociācija redz iespēju pēc palīdzības un atbalsta vērsties Satversmes tiesā. “Tas ir tas ceļš, ko mēs šobrīd redzam, jo es domāju, ka turpināt pierādīt, ka nozare sniedz drošus pakalpojumus, ir pazemojoši un neauglīgi,” saka Ulberte.
Tikmēr Veselības ministrijā ReTV Ziņām norāda, ka pārmaiņas gaidāmas vien pie labākiem epidemioloģiskajiem rādītājiem. “Pilnā apmērā nozare varēs atsāk darbību tad, kad saslimstība samazinās zem 200 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kādā veidā šī te epidemioloģiskā situācija attīstās tālāk, to jau neviens jums nevar pateikt. Šie te frizieri, manikīri, pedikīra pakalpojumi varētu tikt uzsākti ātrāk un atjaunoti,” saka VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Tātad skaidrības, kad skaistumkopšanas nozarē strādājošie varētu atsāk darbu, joprojām nav. Šobrīd saslimstība turpina pieaugt un pagaidām uz 100 tūkstošiem ir 569 saslimušie. Taču pēc Veselības ministrijas pārstāves teiktā izriet, ka atkal nozarē gaidāma izņēmumu veidošana – kāds darbu varēs atsākt ātrāk, tikmēr citam darbība aizvien būs liegta.
