Lasīšanas laiks: 3 min
“No šodienas mājsēde arī mājputniem,” ReTV Ziņām saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs direktors Māris Balodis. Iemesls ir skarbs: pirmo reizi Latvijā diviem mirušiem paugurknābja gulbjiem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Šī slimība līdz šim ir atklāta daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā Lietuvā un tai raksturīga augsta mirstība. Šobrīd Latvijā būtiskākais ir pasargāt mājputnu novietnes, pretējā gadījumā var nākties putnus likvidēt.
PVD vadītājs Māris Balodis ReTV Ziņām saka: “Tagad mēs to varētu saukt par putnu mājsēdi. Šodien MK tās prasības apstiprinās, jāievēro līdz epidemioloģiskā situācija uzlabosies visā Eiropā.”
Ar augsti patogēno putnu gripu visbiežāk slimo dažādu sugu ūdensputni, tā ReTV Ziņām skaidro Bioloģijas institūta pētniece Antra Stīpniece. Līdz šim pētījumos atklājies, ka vieglāk slimo meža pīles, kuras saslimšanu pārnes visplašāk. Slimība galvenokārt izplatās ar putnu izkārnījumiem. “Kūtī visi viena vecuma, vienas ģenētikas un ja tur ģenētika uzņēmīga, tad visa kūts var aiziet, tāpēc ir tas lielais ekonomiskais risks, bailes, ka var mutēt un kopējam pielipt, tāpēc ir tie biodrošības pasākumi, lai neciestu viss reģions, kurā kūtī tas ir pasprucis.”
Līdz šim Latvijā nebija konstatēts neviens augsti patogēnās putnu gripas gadījums, šobrīd tāds konstatēts savvaļas putnu vidū, tāpēc būtiski pasargāt mājputnu novietnes. Tādēļ PVD kopā ar Zemkopības ministriju izstrādājis papildus biodrošības noteikumus, kas paredz putnus turēt iekštelpās vai speciālos nožogojumos.
Zemnieku saimniecības “Talči” mājputnu novietnēs mitinās ap 1800 dējējvistu. Saimniece Dace Pastare ReTV Ziņām atzīst – viņasprāt, kamēr ziemas mēnešos mājputni uzturas telpās, bažas par slimības izplatību ir niecīgas. Pastare atceras – arī pērn pavasarī putnu migrācijas laikā tika noteikti līdzīgi biodrošības noteikumi mājputnu turēšanai ārpus telpām. “Viņas ļoti pārdzīvo to, jo dzīvnieki jūt, ka nāk pavasaris, ārā grib un visiem nav tur ziemas dārzs, kur netiek savvaļas putni klāt.”
Saimniece atzīst, reiz mājputnus jau nācies likvidēt salmonelozes uzliesmojuma dēļ, tāpēc, lai tos pasargātu, ir svarīgi ievērot biodrošības pasākumus. Novietnē nedrīkst laist svešus cilvēkus, tāpat jārūpējas par barību un ūdeni. Taču saimniece neatbalsta, ka biodrošība tiek noteikta kā obligāta teju ar likumu noteikta norma. Viņasprāt, atbildīgajām iestādēm būtu jāsagatavo vadlīnijas jeb ieteikumi kā rīkoties. “Biodrošība kaut kāda ir jāizvērtē, bet, ja nav nekādu atklātu ūdens, neesmu pārliecināta, ka tur tie ūdensputni vispār nolaižas, uzkakāt no gaisa viņi tā nemēdz. Visam pārējam ir jābūt saimnieka atbildībā un, ja tā gripa viņam būs, tad viņš pats no tās gripas cietīs un tie putni viņam apsprāgs.”
PVD vadītājs Māris Balodis ReTV Ziņām gan saka, dienests biodrošības noteikumu ievērošanu rūpīgi uzraudzīs, kā arī aicinās to uzraudzīt pašvaldībām. Balodis uzsver – mājputnu saimniekiem šobrīd īpaši jāuzrauga, no kurienes tiek iegādāta dzīvnieku barība, mītnes vietas pakaišu drošība, kā arī jārūpējas par putnu aprūpētāju higiēnu. “Nedot putniem ūdeni no atklātām ūdenstilpēm, jo ūdens ir galvenais pārneses avots.”
Jāpiemin, ka šis putnu gripas paveids nav cilvēkiem bīstams. Šobrīd kopumā Latvijā ir reģistrētas aptuveni 6000 mājputnu novietnes, taču, ja slimība tiks konstatēta kāda saimniecībā, PVD rūpīgi sāks apzināt arī nereģistrētās novietnes. Jāuzsver, ka putnu gripas konstatēšana kādā novietnē ietekmē arī putnu gaļas eksportu uz ārvalstīm.
