Lasīšanas laiks: 5 min
Trešdien, 5.jūnijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Valmierā pulcēja Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas novada un Valmieras pilsētas domes deputātus uz konsultācijām par Valmieras novada apvienoto administratīvo teritoriju, kura ietverta informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskajai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”.
Sanāksme ievadā VARAM ministrs Juris Pūce prezentēja ziņojumu par administratīvi teritoriālā iedalījuma piedāvājumu, taču izpalika solītais eksperta ziņojums par administratīvi teritoriālās reformas sociālekonomiskajiem aspektiem.
Ministrs savā runā atskatījās uz 2009.gadā veikto administratīvi teritoriālo reformu, atgādinot to, ka 2013.gadā veiktajā reformas izvērtējumā secināts, ka atsevišķi jautājumi, kas būtu bijuši jāatrisina reformas procesā, nav izpildīti
– izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem; daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju; izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu; pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas, līdz ar to atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošana pašvaldībām būs sarežģīts process; izveidots samērā liels mazo novadu pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas, realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi.
Lai risinātu šīs problēmas, jau 2013.gadā tika rosināts veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem un izstrādāt sistēmu, kā virzīt pašvaldību apvienošanos, lai nodrošinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti (centrs un lauku teritorija vienā novadā) ar visām Latvijas lauku teritorijām.
Diskusijā deputāti norādīja, ka VARAM informatīvajā ziņojumā nav saskatāms pietiekams pamatojums iecerētajai reformai, kā arī norādīja uz vairākām faktu kļūdām pētījumos, kas liek apšaubīt to ticamību. Lielākā daļa deputātu, izņemot Valmieras pilsētas domes pārstāvjus, pauda negatīvu attieksmi pret reformu un norādīja, ka valsts nav pildījusi solījumu novest līdz galam iepriekšējo reformu, izveidojot arī otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus. Kā uzskata deputāti, pašvaldībām Latvijā ir uzkrautas funkcijas, kas tām nebūtu jāpilda, piemēram izglītība, bāriņtiesas, dzimtsaraksti. Šīs funkcijas būtu nododamas valstij vai otrā līmeņa pašvaldībām.
Beverīnas novada pašvaldības deputāte Cilda Purgale uzsvēra, ka reformas projektā paredzētā prasība, ka novadā jābūt vismaz vienai vidusskolai neatbilst likumam, jo vidējā izglītība valstī nav obligāta.
Deputāti atgādināja, ka vairākās Eiropas valstīs pastāv ne tikai divu, bet pat četru un piecu līmeņu pašvaldības, kurām ir nodotas atbilstošas funkcijas, lai nodrošinātu maksimālu funkciju decentralizāciju un iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Kā jokoja deputāti, zemākajā līmenī tiek lemts par baznīcas pušķošanu, kas arī ir svarīgs jautājums vietējai kopienai.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks neslēpa, ka atbalsta iecerēto reformu. Viņaprāt, tā ir nepieciešama, lai koncentrētu resursus, ko varētu efektīvāk izmantot jaunveidojamo novadu attīstībai.
Viņš minēja vairākus piemērus, kā varētu racionālāk izmantot darbaspēka resursus, kas jau pašlaik tiek īstenots Valmierā. Lai gan normatīvie akti pieļauj, ka katrai no 32 iestādēm pilsētā varētu būt savs grāmatvedis, apvienojot resursus šo darbu veic tikai 13 speciālisti.
Taču Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Leitis saskatīja Valmieras savtīgās intereses, atbalstot reformu. Viņaprāt, reforma pilsētai nepieciešama, lai iegūtu papildu līdzekļus savai attīstībai, atstājot novārtā lauku teritorijas. Viņš kritizēja dārgo sporta objektu būvniecību Valmierā, kuru uzturēšanai nepieciešams rast līdzekļus, ko var iegūt reformas rezultātā.
Šaubas par līdzekļu sadali jaunveidojamā novadā pauda arī Kocēnu novada domes izpilddirektors Māris Permaņickis, kurš salīdzināja līdzekļu sadalījumu novadā ar cilvēka organismu – centrā pie sirds temperatūra ir augstāka, bet perifērijās tā kļūst zemāka.
Sanāksmē piedalījās arī Rūjienas un Naukšēnu novada vadītāji, lai gan reformas projekts paredz šo novadu iekļaušanu jaunveidojamā Valkas novadā. Abu pašvaldību vadītāji norādīja, ka iedzīvotāji ir pret šādu reformu, jo līdz šim saikne abiem novadiem ir bijusi ar Valmieru.
Juris Pūce sanāksmes noslēgumā norādīja, ka šis ir tikai viens no iecerētās reformas apspriešanas veidiem. Ikviens deputāts ir aicināts iesniegt arī rakstiskus priekšlikumus, kas tiks apkopoti un izskatīti, lai izveidotu maksimāli labāko reformas piedāvājumu. Ministrija apzināti rīko atsevišķas tikšanās tikai vietvaru pārstāvjiem, lai dotu iespēju izteikties deputātiem. Plānotas arī tikšanās ar iedzīvotājiem, kuras viņi varēs paust savu viedokli, kas varētu būt atšķirīgs no deputātu pozīcijas.
Ministrs atzina, ka iecerētā reforma ir arī politisks lēmums. Viņa pārstāvētā partiju apvienība „Attīstībai/Par!”, piedaloties Saeimas vēlēšanās, ir solījusi īstenot reformu. Tādēļ Juris Pūce uzsvēra, ka reforma notiks un pašvaldību skaits tiks samazināts. Taču nekas neesot iecirsts akmenī, un viņš ir atvērts diskusijai par optimālo reformas modeli.
Komentējot vairākuma pausto par divu līmeņu pašvaldību sistēmas izveidi, ministrs atklāja, ka tiek apsvērta iespēja paplašināt plānošanas reģionu funkciju loku.
Juris Pūce uzsvēra, ka neviena administratīvi teritoriālā reforma nevar garantēt visu pašvaldību attīstību un izaugsmi. Reformas mērķis ir dot iespēju pašvaldībām veicināt ekonomisko attīstību. Taču to nosaka daudzi faktori. Lai labotu brīvā tirgus nepilnības pašvaldībām ir jākļūst par pārmaiņu aģentiem, kas sadarbībā ar valsti veicina investīciju piesaisti un nodarbinātības pieaugumu. Šim nolūkam valstij ir nepieciešami ekonomiski, intelektuāli un administratīvi spēcīgi partneri. Nākamajā budžeta periodā plānots ievērojami palielināt Eiropas Savienības fondu finansējumu privātajā sektorā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas tādas pašvaldības, kas spēj koncentrēt resursus.
Vienlaikus ar administratīvi teritoriālā reformu tuvākajā laikā plānots risināt arī vairākus citus saistītos jautājumus.
Finanšu ministrijā pašlaik top jaunais pašvaldību finansēšanas modelis. Iecerēts, ka varētu atteikties no izlīdzināšanas modeļa un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, kas sastāv no nodokļu ieņēmumu bāzes un finansējumu funkcijām un attīstībai. Valdībā jau apstiprināts jaunais skolu tīkla modelis un sabiedriskās transporta sistēmas konceptuālais ziņojums. Drīzumā tiks izveidotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamatnostādnes.
Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem Juris Pūce atzina lielo uzticības deficītu, kas valda starp valsti un pašvaldībām.
„Pašvaldības neuzticas valsts pārvaldei, jo jūsu pieredze ir, ka tā uzgrūž funkcijas un ignorē. Valsts pārvalde nemaz neuzticas pašvaldībām un uzskata tās par neefektīvām un bieži vien par blēdīgām. Acīmredzot 28 gadu laikā valsts un pašvaldību attiecībās pāri ir pārskrējuši pietiekami daudz melnie kaķi. Vienīgais veids, kā veidot uzticēšanās vidi ir, pragmātiski virzoties no problēmas uz problēmu, tās kopīgi risināt,”
noslēgumā secināja ministrs.
