Lasīšanas laiks: 7 min
VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapas kartē ir publicēti šogad valsts ceļu tīklā plānotie būvdarbi: https://lvceli.lv/#1_buvdarbi_un_satiksmes_ierobezojumi, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.
Darbi plānoti vairāk nekā 650 kilometros un uz 14 tiltiem. Plašākie darbi notiks uz valsts vietējiem autoceļiem – 352 kilometros – un uz valsts reģionālajiem autoceļiem – 184 kilometros. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 121 kilometrā.
VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: “Šajā gadā turpināsies tendence, kura iesākās pirms pāris gadiem, un lielākais darbu apjoms posmu un kilometru skaita ziņā būs uz valsts vietējiem autoceļiem. Mēs turpinām strādāt pārsvarā ar valsts budžeta finansējumu, kas ir stipri ierobežots, tāpēc lieli un dārgi pārbūves projekti nav pa kabatai. Vienīgais finansējums, kas autoceļu būvdarbiem pieejams no Eiropas Savienības (ES) fondiem, ir Atveseļošanās fonda (AF) instruments, un šie līdzekļi ir novirzīti Administratīvi teritoriālās reformas skartajiem vietējās un reģionālas nozīmes autoceļiem, kā arī satiksmes drošībai”.
Finansējums
Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 184 miljonu eiro apjomā, no tiem 57 miljoni plānoti kā ES līdzfinansējums.
“Līdz ar karadarbību Tuvajos Austrumos un tās izraisīto naftas cenu izmaiņu dēļ marta vidū būtiski ir augušas ne tikai degvielas, bet arī bitumena cenas. Bitumens ir pamata izejviela asfalta ražošanai, un šo iemeslu dēļ patlaban ir zināma nenoteiktība par to, vai būs iespējams realizēt visus mūsu plānus,” stāsta M. Lazdovskis.
“Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, ceram savlaicīgi uzsākt jauno būvdarbu sezonu. Kopumā uz marta beigām ir noslēgti vairāk nekā 70 % līgumi par būvdarbiem uz valsts autoceļiem, taču līdz notikumiem Tuvajos Austrumos piedāvātās cenas var kļūt būvuzņēmējiem neizpildāmas. Nozare rēķina, ka izmaksu pieaugums varētu būt aptuveni 15 %. Jārēķinās, ka, ja situācija nemainīsies, bez papildu finansējuma šādai indeksācijai, visticamāk, būs nepieciešams pārskatīt šī gada plānus un atsevišķos posmos remontdarbus var nākties atlikt,” viņš turpina.
Tehnoloģijas
No šogad ieplānotajiem 80 objektiem 50 būs uz vietējiem autoceļiem un veidos 350 kilometrus. Tā ir puse no visa būvdarbu apjoma. Ierobežotais finansējums ir iemesls tam, ka atsevišķos reģionālo autoceļu posmos tiks veikta seguma atjaunošana, nevis pārbūve, kura tur tehnoloģiski jau būtu nepieciešama.
176 valsts autoceļu kilometros šogad atjaunos asfaltbetona segumu, 165 kilometros veiks virsmas apstrādi, vēl 103 kilometrus autoceļu ar asfalta segumu pārbūves. Savukārt uz grants autoceļiem 119 kilometriem plānots atjaunot segumu, 65 kilometros veikt divkārtu virsmas apstrādi, bet 28 kilometrus pārbūvēt no grants uz asfaltu. Šogad plānots pārbūvēt piecus tiltus, vēl deviņus nojauks un uzbūvēs no jauna.
Endijs Līdaks, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) tehniskais direktors: “Šajā būvdarbu sezonā virsmas apstrādes segumu izbūve paredzēta lielākā apjomā nekā iepriekšējos gados. Pēdējo desmit gadu laikā divkārtu virsmas apstrāde izbūvēta uz pietiekami daudziem valsts vietējās nozīmes autoceļiem, un daļai no tiem pienācis laiks veikt virsmas atjaunošanu, kas tiks realizēta ar ķīlēto virsmas apstrādi. Lai gan pamatā ķīlētā virsmas apstrāde ir līdzīga līdz šim pielietotajai vienkārtas virsmas apstrādei, lielā atšķirība veidojas no papildu smalkāka minerālmateriāla kārtas izbūves. Šī kārta virsmas apstrādi padara noturīgāku pret satiksmes slodzēm un samazina tās raupjumu, nodrošinot labāku braukšanas komfortu.”
Lielākie būvdarbu objekti un arī satiksmes ierobežojumi šajā sezonā būs uz Daugavpils šosejas (A6) posmā pie Daugavpils un arī uz Daugavpils apvedceļa (A14), kur tiks pabeigta pagājušajā gadā uzsāktā pārbūve. Šogad plānota arī Daugavpils šosejas pārbūve Ikšķilē, kur pārbūvēs abas brauktuves. Turpināsies pērn uzsāktā 15 km pārbūve uz valsts reģionālā autoceļa Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas rob. (Vientuļi) (P35) posmā Litene–Balvi. Šogad Kurzemē tiks pabeigta arī pagājušajā gadā uzsāktā pārbūve uz valsts reģionālā autoceļa Ilmāja–Priekule–Lietuvas rob. ( Plūdoņi ) (P114) no Priekules līdz Lietuvas robežai 18 kilometru garumā un Valgale–Roja (P126) no Valdemārpils līdz Rudei 17 kilometru garumā.
Valsts vietējā autoceļa Daudzeva–Viesīte–Apserde (V956) jeb pievedceļa Sēlijas poligonam posmu Daudzeva–Sunākste (1,18–17,19 km) un valsts reģionālā autoceļa Bauska–Aizkraukle (P87) posmu no Ozolaines līdz Bārbelei (17,41–28,06 km) pārbūvēs no grants par ceļu ar asfalta segumu.
Vairāki grants autoceļi iegūs melno segumu ar divkārtu virsmas apstrādi:
- Grobiņa–Bārta–Rucava (P113) no Plostiem līdz Ķāķišķei (23,37–47,34 km)
- Dagda–Pauļukalns (V619) no Dagdas līdz krustojumam ar a/c V620 (0,41–8,54 km)
- Piedruja–Aleksandrova (V631) no Piedrujas līdz Daugavpils šosejai (A6) (1,63–3,52 km)
- Robežnieki–Veceļi (V626) no Robežniekiem līdz a/c P61 (0,00–15,3 km)
- Tilža–Baltinava (V460) no Tilžas līdz Lutāniem (0,00–līdz 7,7 km)
- Drustu stacija–Zosēni (V304) no Melnbāržiem līdz Zosēniem (1,3–8,37 km)
- Rauna–Taurene–Abrupe (V299) no Zosēniem līdz a/c P33 (35,00–40,78 km)
- Lautere–Jumurda (V839) no Jumurdas līdz a/c P33 (21,55–22,60 km)
Satiksmes drošība
“Satiksmes drošība ir otra joma aiz vietējiem autoceļiem, kurai vēl ir pieejams ES finansējums. Pateicoties tam, šogad būvēsim infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem apmēram 30 kilometru garumā. Tā būs atdalīta no autotransporta plūsmas. Posmi tiek atlasīti prioritārā secībā, un viens no galvenajiem kritērijiem – apdzīvotu vietu savienojamība, lai cilvēki kājām vai ar velosipēdu varētu mērot ceļu starp apdzīvotajām vietām,” norāda M. Lazdovskis
Septiņās vietās, pārsvarā Pierīgā, tiks veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas:
- pie Ulbrokas vidusskolas uz a/c Ulbroka–Ogre (P5) (2,7–3,53 km) izbūvēs rotācijas apli;
- turpināsies gājēju/velosipēdistu tuneļa izbūve uz Bauskas šosejas (A7) (7,3–7,78 km);
- samazinot potenciālo konfliktpunktu skaitu, šogad plānots pilnveidot Liepājas šosejas (A9) sākumposmu no Rīgas apvedceļa (A5) (Brīvkalniem) līdz Trenčiem (0,00.–9,9. km). Projekts paredz likvidēt kreisos pagriezienus, izbūvēt paralēlos ceļus, atjaunot segumu un veikt citus darbus;
- uz Tallinas šosejas (A1) Medzābakos (22 km) izbūvēs divlīmeņa gājēju velosipēdu šķērsojumu;
- Liepājas šosejas (A9) un P98 krustojumu pie Apšupes pārbūvēs par divlīmeņu satiksmes mezglu;
- uzlabos satiksmes drošību uz reģionālā autoceļa Lapenieki–Ķekava–Gūģi starp krustojumu ar Rīgas apvedceļu (A5) (Salaspils–Babīte) un ar autoceļu Ķekava–Skaistkalne (P89) (9,15–10,15 km), izbūvējot rotācijas apli un veicot citus darbu;
- uz Liepājas šosejas (A9) Brocēnu centrā (94,6 km) ierīkos luksoforu.
Šajā būvdarbu sezonā uzsāks astoņu jaunu gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posmu būvdarbus un vienā darbi turpināsies no pagājušā gada:
- gar valsts vietējo autoceļu Ventspils–Avotiņi (V1308) no Ventspils līdz Cirpstenei (2,88–4,95 km);
- gar reģionālo autoceļu Tukums-Kuldīga (P121) no Tukuma līdz Tumei (4,34–6,88 km);
- divos posmos gar valsts galveno autoceļu Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13): no Daugavpils līdz Locikiem (129,39–134,72 km) un no Rēzeknes līdz Sondoriem (43,58–47,71 km);
- gar Daugavpils šoseju (A6) divos posmos: no Lielvārdes līdz Kaibalai (56,38–58,35 km) un no Ikšķiles līdz Ogrei (29,75–33,66 km);
- gar reģionālo autoceļu Valmiera–Cēsis–Drabeši (P20) no Jāņmuižas līdz Cēsīm (24,82–27,4 km). (2025-2026);
- gar reģionālo autoceļu Ulbroka–Ogre (P5) no Ogres līdz Tīnūžiem (18,8–23,00 km);
- gar reģionālo autoceļu Jelgava–Dobele–Annenieki (P97) no Dobeles līdz pagriezienam uz Miltiņiem (27,15– 29,72 km);
- gar Bauskas šoseju (A7) no Iecavas–Zorģiem (45,11–48,50 km).
Būvdarbu plānošana
Valsts autoceļu būvdarbu plānošana notiek atbilstoši Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģijai 2020–2040, Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģijai 2027, kā arī Investīciju programmai autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Stratēģijas tiek realizētas ar vidējā termiņa budžetam pakārtotajām trīs gadu būvdarbu programmām. LVC inženieri katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kuras tiek secīgi pārskatītas un koriģētas atbilstoši reālajai situācijai un pieejamajam finansējumam. Vairāk informācijas par būvdarbu plānošanu šeit: https://lvceli.lv/buj/ka-izvelas-kurus-autocelus-remontes/buvdarbu-planosana/.
