Lasīšanas laiks: 5 min
Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt “Jaunās Vienotības” (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.
Kariņš piektdien nosauca topošās valdības prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
Potenciālais premjera kandidāts uzskata, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem. Viņš iecerējis divās nedēļās vienoties par topošo valdību un tās uzdevumiem, un virzīties uz Ministru kabineta apstiprināšanu Saeimā.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par” (AP) un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
“Jaunā Vienotība” jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju, ministru amatiem virzot attiecīgi Jāni Reiru un Edgaru Rinkēviču.
“Attīstībai/Par!” lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu – Tāli Linkaitu.
Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo “KPV LV” iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk “KPV LV” šim amatam piedāvāja citu kandidatūru – Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam – parlamentāriete Ieva Krapāne.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģinās izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālajai apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas – Gobzema pārstāvētā “KPV LV”, AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka konsultācijas ar partijām.
Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV. Pārceļoties uz Latviju, viņš sākotnēji darbojās kā uzņēmējs – 1994.gadā dibināja uzņēmumu “Lāču ledus” un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma “Formula” prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.
Kariņš iesaistījās politikā, kad bija viens no partijas “Jaunais laiks” (JL) dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no JL saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.
Pēc Einara Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija JL ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā JL atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi ZZS pārstāvi Induli Emsi.
Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē JL valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.
Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo JL aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja JL Saeimas frakciju. Viņš strādājis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.
Kariņš piedalījās EP vēlēšanās 2009.gadā no JL saraksta, bet 2014.gadā – no “Vienotības” saraksta. Abas reizes Kariņš tika ievēlēts EP.
Kariņš ir JV valdes priekšsēdētājs.
