Lasīšanas laiks: 3 min
Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam.
Valsts prezidents Bordānu aicināja divu nedēļu laikā – līdz 21.novembrim – izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.
Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti seši politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī “Jaunā Vienotība” (JV).
Valdības veidošanas sarunās iniciatīvu bija uzņēmušies trīs politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti – “KPV LV”, JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu: “KPV LV” kandidāts ir Aldis Gobzems, JKP – Bordāns, bet AP – Artis Pabriks.
Pagaidām gan sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar ZZS, bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudināja veidot plašāku koalīciju kopā ar ZZS.
Valsts prezidents ir ticies ar visām 13.Saeimā ievēlētajām partijām, kā arī ar minētajiem premjera amata kandidātiem. Vējonis iepriekš arī kritizējis politiskos spēkus, norādot, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas ir neapmierinošs.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bordāns 1993.gadā Saeimas vēlēšanās kandidējis no partijas “Latvijas ceļš” saraksta. Bordāns netika ievēlēts, bet iekļuva parlamentā ar “mīksto mandātu”. Saeimā viņš strādāja Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā, kā arī izmeklēšanas komisijā uzņēmuma “Lattelekom” darbības izvērtēšanai.
Citos parlamenta sasaukumos līdz 13.Saeimai Bordāns nav darbojies, lai arī kandidējis arī 6.Saeimas vēlēšanās no “Latvijas ceļa” saraksta, 10.Saeimas vēlēšanās – no partiju apvienības “Vienotība” saraksta, 11.Saeimas vēlēšanās – no nacionālās apvienības saraksta, bet 12.Saeimas vēlēšanās – no JKP saraksta. Šogad notikušajās 13.Saeimas vēlēšanās Bordāns tika ievēlēts parlamentā.
Viņš arī vairākas reizes kandidējis Rīgas domes vēlēšanās – 1997.gadā no “Latvijas ceļš” saraksta, bet 2017.gadā – no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, kad arī tika ievēlēts Rīgas pašvaldībā. Bordāna pārstāvētais politiskais spēks strādā Rīgas domes opozīcijā.
Bordānam ir pieredze arī citos amatos. Piemēram, 2010.gadā viņš bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) padomnieks un parlamentārais sekretārs, bet 2012.gadā pildīja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.
2012.gadā Bordāns kļuva par VL-TB/LNNK virzīto tieslietu ministru. Tomēr jau 2013.gada novembrī nacionālā apvienība vērsās pie premjera un informējusi par plāniem atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata. TB/LNNK valde paziņoja, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Nacionālās apvienības pārstāvji bija uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, neesot normāla situācija.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis gan paziņoja, ka neprasīs Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā. Bordāns zaudēja amatu 2013.gada novembrī līdz ar pārējiem valdības locekļiem pēc Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.
Bordāns 2014.gadā bija viens no Jaunās konservatīvas partijas dibinātājiem.
