Vēlēšanas ir process, kurās pilsoņiem reizi četros gados ir iespēja paust savu viedokli par valstī notiekošo un piedāvātajiem attīstības scenārijiem, tādēļ nebūtu prātīgi no tās atteikties, uzskata Vidzemes Augstskolas lektors, politologs Jānis Kapustāns.
“Ja kāds saka, ka nekas nepatīk, viss riebjas un nav, par ko balsot, viņš izvēli par valsts attīstības virzienu atstāj citu rokās. Šim pilsonim turpmākos četrus gadus nav nekādu tiesību vaimanāt, ka viņa intereses netiek pārstāvētas.”
Kā uzskata ViA lektors, šajās vēlēšanās, vismaz latviešu balsotājam, ir lielas izvēles iespējas starp dažādiem sarakstiem. Nevar sūdzēties, ka nav par ko balsot, jo ir piedāvāts plašs spektrs, kas pārstāv gan sociāldemokrātiski, gan centriski, gan liberāli, gan konservatīvi orientētus spēkus. “Protams, nav viena ideālā saraksta. Bieži vien pilsonim var patikt partijas dažas programmatiskās nostādnes, taču ir pretenzijas pret citiem punktiem programmā vai arī konkrētām personālijām. Tāpat var gadīties, ka patīk kandidāti no dažādiem sarakstiem. Tādā gadījumā var izvēlēties to sarakstu, kas visvairāk atbilst vēlētāja uzskatiem un kurā ir visvairāk vēlamie kandidāti.”
Lai izvēlētos, kuram sarakstam atdod savu balsi, politologs iesaka vispirms izvērtēt, vai partijai ir reālas cerības pārvarēt piecu procentu barjeru un iekļūt Saeimā:
“Ja jums simpātiskā partija ir pilnīgi bezcerīga, tad savu balsi “izmetīsiet vējā”. Salīdzinot sarakstus, būtu arī jāpadomā, kādā valstī gribat turpmāk dzīvot. Viena no galvenajām izvēlēm ir par Latvijas ģeopolitisko orientāciju starp Rietumiem un Austrumiem. Ņemot vērā Latvijas etnisko sastāvu, katras vēlēšanas ir referendums par Latvijas neatkarību.
Pēc šiem diviem kritērijiem izvēle sašaurināsies līdz dažiem sarakstiem, kad lēmuma pieņemšanai var izvērtēt katras partijas paveiktos darbus, priekšvēlēšanu programmu nianses un personālijas.”
J.Kapustāns brīdina, ka vajadzētu uzmanīties no lielsolītājiem.
“Mums visiem patīk dzirdēt skaistas lietas par lielajām algām un pensijām, taču vajag izvērtēt, cik šādi solījumi ir reālistiski. Mūsdienu cilvēks, kuram ir pieejama informācija no dažādiem medijiem, var salīdzināt to un izdarīt savus secinājumus. Kritiskā domāšana ir ļoti svarīga, lai neuzķertos uz piedāvājuma par zelta kalniem un ķīseļa upēm, kas visdrīzāk ir pilnīgs blefs.”
Politologs atzina, ka lielsolītāju ietekme Eiropā pieaug, jo ir parādījušies jauni izaicinājumi, kuru pārvarēšanai populisti piedāvā vienkāršus, bet nereālus risinājumus. “Cilvēkiem gribas ticēt pasakām. Daudzi piedalās “Super Bingo” loterijā un tic, ka reiz pienāks tā diena, kad tieši viņam izkritīs lielais laimests. Līdzīgi ir ar populistiem,” salīdzina J.Kapustāns. Viņš gan atturējās no prognozes, cik balsu varētu iegūt vietējās populistu partijas, taču piekrīt tam, ka viņu pārstāvniecība Saeimā pieaugs.
“Jautājums ir par to, ko populisti reāli spēs piedāvāt un izdarīt, kā arī, cik saliedētas būs viņu rindas pēc vēlēšanām. Tāpat visi grib zināt vai KPV.LV būs tā partija, kas ievedīs “Saskaņu” valdībā. Ies jautri un būs liels troksnis pēc vēlēšanām. Taču es nedomāju, ka tuvojas Latvijas gals. Es ticu, ka cilvēki kopumā ir pragmātiski un izdarīs sapratīgu izvēli.”
