Valmieras Ziņas

Politiski represētā Daina Margrieta Krēpause: “Bija smagi, bet mēs izturējām”

Lasīšanas laiks: 5 min

Šodien ir 25.marts – komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, par ko visā Latvijā atgādina melnās lentas pie karogiem. Izsūtīto radinieki, cilvēki, kas piedzīvojuši izsūtīšanu un atgriezušies mājās, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus, tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.

Ar tajā laikā piedzīvoto dalās Daina Margrieta Krēpause, kādreizējā Valmieras politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja. Savu stāstu viņa uzsāk ar vārdiem: “Esmu uzaugusi bagātās mājās, Mēru pagasta “Jaunlazdiņos”. Mums bija 80 hektāru zemes, 12 govis, 4 zirgi. Dzīvojām visas paaudzes kopā, mājas piederēja manam vectēvam, kuru mēs saucām par grospapu.”

Ar visiem ikdienas sīkumiem un lietām viņa nedalās un praktiski uzreiz sāk stāstīt par tēva izsūtīšanu uz Sibīriju: “1947. gadā arestēja tēvu, aizsūtīja uz Noriļsku. Pirms tam es ar tēvu satikos, biju Stabu ielā, aiznesu tēvam paciņu. Tēvs mani gribēja satikt, jo zināja, ka nākamajā dienā viņus sūtīs prom no Latvijas. Mamma nevarēja braukt, tas bija siena laiks un tāpēc man bija jābrauc ar to paciņu. Tajā laikā man bija divpadsmit gadu.

Man dūšas pietika būt Stabu ielā, kopā ar čekistiem.

Tēvs Noriļskā bija līdz pat 1956. gadam, kad viņu atsūtīja, pie mums, pie ģimenes uz Tomskas apgabala, Zirjanskas rajona “Čerdratiem”. Tēvu mājās uz Latviju nelaida ātrāk par 1960. gadu. Viņam bija tā sauktie “pieci gadi” pēc soda izciešanas jādzīvo ārpus Latvijas. Viņš “Čerdratos” palika gandrīz viens. Mamma, mēs, meitas pamazām atbraucām uz Latviju. Es atbraucu kopā ar vīra ģimeni un vēlāk pie manis atbrauca māsa.”

Par dzīvošanu Sibīrijā Daina stāsta “Pirmie trīs gadi tur bija briesmīgi, kā izdzīvojām – nepateikšu. Nebija ne maizes, ne kartupeļu, bet kaut kā jau dzīvi palikām. Ēdām mežrozīšu paauglīšus, pavasarī bija balandas un meža putnu olas, meža lociņi, taigas lakši. Tā mēs tur dzīvojām. Mēs ar māsu bijām mazas vēl, man bija 13 gadi, māsai 9. Aizbraukušas uz Sibīriju, ar māsu šuvām krievietēm aizkarus, tagad gan atceroties ir mazliet neērti, diezgan pavirši tos aizkarus nošuvām. Bet ko gan tādi bērni daudz var nošūt? Kaut kā pogcaurumu tehnikā jau sašuvām un krievietes mums tomēr ar kartupeļu spaini samaksāja. Sibīrijā kā jau Sibīrijā – tur jau ziemā nebija ne piena, ne olu. Govis turēja ārā, tās no rīta piecēlās, nopurināja sniegu. Tad nāca saimniece, aizdzina uz ālinģi padzerties. Nu kā tad tur varēja būt piens? Piena nebija. Ar viņu kopšanu govis to pienu nedeva.

Mēs aiz sevis Sibīrijā atstājām labi koptu laukus ar ļoti labām ražām.

Tajā laikā 30 centneri no hektāra bija laba raža.”

Daina pati atzīst, ka viegli nebija – bija grūti, pat ļoti grūti taču latvieši ir sīksta tauta un centās atrast izeju no visām situācijām. Arī krieviem pašiem tajā laikā nebija viegli. “Agrā pavasarī ar stikla gabaliņu sākām kasīt no dzīviem, augošiem bērziem grebstus. Sausos bērzus lauzām, kas bija nosaluši, un vilkām uz mājām par kurināmo. Mamma mums ar māsu lika katru dienu atnest divas pauniņas ar sausiem bērziem. Līdz ar to mēs arī bijām vienīgie no latviešiem, kam ziemai sākoties, bija sausa malka. Nabadzīga tur bija drausmīga, to jau parādīja tas, kad mums uz barakām atbrauca pakaļ ar novājinātiem vēršiem, par kuriem latviešu zemnieki varēja brīnīties un šausmināties – viņiem nebija nekāda iejūga, vien tāda no dēļu gabaliem sataisīta redele saku vietā. Pleci tiem vēršiem bija noberzti, tajos dzīvoja mušas un to kāpuri. Pēc kara jau nebija arī zirgu.

Vietējiem, kas Tomskas apgabalā dzīvoja, nebija apģērba, viņi bija daudz reizes noplīsušāki par mums.

Ja mēs vēl aizbraucām ar apaviem, tad tur nebija ne apavu, ne drēbju. Apavu vietā bija lielas gumijas galošas un brezenta stulmi, jo savādāk pa dubļiem izbrist nevarēja, ceļu nebija. Satiksme lielākoties notika pa upi.”

Par skolu Sibīrijā Daina Margrieta Krēpause stāsta:

“Man tā Sibīrija nebija tik smaga kā pārējiem, jo es gāju skolā.

Katrā klasē bija vismaz 4-6 latvieši, kuri izcēlās ar labām sekmēm mācībās. Krievu bērni ar mums ļoti draudzējās. No sveķiem tecinājām to, ko tagad sauc par košļājamo gumiju. Tur bija sava tehnoloģija – skārda bundžiņā bija ciedru sveķi. Tie bija jāuzvāra, aukstā ūdenī jāielej un varēja sākt to zelēt. Tā mēs arī darījām, un tā mēs augām. Mums uzcēla jaunu skolu, un mēs bijām pirmais šīs skolas izlaidums. To, ka šai skolā iegūtās zināšanas bija tādas pamatīgas, apliecina tas, ka atbraukusi uz Latviju, es iestājos Pārtikas un rūpniecības tehnikumā, turklāt latviešu plūsmā, kaut gan man nebija Latvijas izglītības. Tikai tik, cik Mēru skolā sešas klases.”

Tajā laikā bija izplatītas daudz un dažādas slimības un par to Dainai ir stāstāms skaudrs stāsts. Tagad jau neesot neko vieglāk kā tolaik. “Medicīnas jau nekādas nebija, tiesa gan, bija norīkota viena sieviete, kas mums dalīja hinīnu – rūgtas, dzeltenas tabletes, kuras bija jādzer pret malāriju. Es biju vienīgā no sādžas, kas šo malāriju arī izslimoja – sākās lēkme.

Taisni brīnums, ka paliku starp dzīvajiem – droši vien mammas lūgšanas palīdzēja.

Hinīns jau būtu palīdzējis nesaslimt ar malāriju, bet, tā kā zāles bija jādzer piespiedu kārtā, latvieši tās krāja sērkociņu kastītēs un nedzēra. Kad paliku slima ar malāriju, tad es ar to hinīnu arī izārstējos. Malārijas izslimošanas sekas, es domāju, atstāja iespaidu visai dzīvei, bet nu, vēl dzīvoju.

Pirms trīs nedēļām man tika veikta gūžas operācija. Atguvusies vēl neesmu. Man ir ieskaitīti 63 darba gadi, un 27 gadus nostrādāju politiski represēto biedrībā. Tas sanāk, esmu nostrādājusi 90 gadus un mana pensija ir 300 eiro. Tagad, kad pēc operācijas ir nepieciešams pirkt medikamentus, varēju nopirkt tikai pusi no ārsta izrakstītajiem medikamentiem. Skaidri apzinos, ka otru pusi nevarēšu nopirkt, jo medikamenti ir ļoti dārgi. Pēc operācijas būtu nepieciešami gan medikamenti, gan labs uzturs, bet to es nevaru atļauties.”

Mūsdienu jauniešiem Daina Margrieta Krēpause vēl vairāk izturības, vairāk pieticības un ticību saviem spēkiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Kā jūs ietekmējis energoresursu cenu kāpums?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Kafejnīca “Panda Sushi” Valmierā aicina pievienoties komandai kārtīgu, strādīgu un atbildīgu VIRTUVES PALĪGSTRĀDNIEKU - TRAUKU MAZGĀTĀJU Darba vieta: Dārza iela 4, Valmiera, Valmieras novads. Darbs laika veids un režīms: 3-4 dienas nedēļā – piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst.11:30-12:00 līdz plkst. 21:00-22:00 un pēc vajadzības ceturtdienās no plkst. 16:00 līdz plkst. 21:00-22:00. Darba samaksa: stundas tarifa likme 4.00 EUR/h (bruto). PIENĀKUMI: veikt trauku mazgāšanu (darbs ar trauku mazgājamo mašīnu) un savas darba vietas uzkopšanu atbilstoši sanitārajām un higiēnas prasībāM. PRASĪBAS: Sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts; Iespēja uzsākt darbu nekavējoties. CV ar norādi “Virtuves palīgstrādnieks Valmierā” sūtīt uz e-pastu vitalijs@pandasushi.lv Kontakttālrunis uzziņām 26070811. Priecāsimies savā komandā redzēt studentus un pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkus. Sazināsimies ar tiem kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Profesija: VIRTUVES DARBINIEKS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Dārza iela 4, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ēdināšana / Pārtikas rūpniecība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2022-02-24 Kontaktpersona: CV ar vakances norādi sūtīt uz e-pastu vitalijs@pandasushi.lv, tālr.uzziņām 26070811.

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs (turpmāk – Iestāde) aicina darbā PSIHOLOGU uz nenoteiktu laiku pilnai darba likmei (30 stundas nedēļā). Ja Tev ir vēlme un Tu spēj: • sniegt psiholoģisku palīdzību izglītojamiem (individuāli un grupā); • veikt izglītojamo psiholoģisko izvērtēšanu un atzinumu sagatavošanu; • aktīvi iesaistīties Iestādes Atbalsta komandas darbā; • konsultēt un izglītot par psiholoģijas jautājumiem Iestādes darbiniekus un izglītojamo vecākus; • kā arī veikt citus pienākumus psihologa amata ietvaros; un ja Tev ir: • tiesības veikt psihologa profesionālo darbību atbilstoši Psihologu likuma 3.pantam; • atbilstība Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta prasībām; • valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; • kompetences: pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; spēja analizēt un cieņpilni risināt konfliktsituācijas, saglabāt konfidencialitāti un toleranci; • prasmes darbā ar datoru; • sadarbspējīgs COVID-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts; mēs piedāvājam: • atalgojumu 1032,70 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas; • sociālās garantija, darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citus labumus atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; • drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli, izglītības dokumenta un citu dokumentu, kas apliecina tiesības veikt psihologa profesionālo darbību, kopijas lūdzam līdz 2022.gada 4.februārim iesniegt e-pastā: vgv@valmiera.edu.lv. Tālrunis informācijai: 28388112. Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu, atbilstoši fizisko datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: Izglītības un skolu PSIHOLOGS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Leona Paegles iela 5, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2022-02-04

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs (turpmāk – Iestāde) (adrese: Leona Paegles iela 5, Valmiera, Valmieras novads) aicina darbā ANGĻU VALODAS skolotāju 7.-9.klašu skolēniem uz nenoteiktu laiku 7 stundas nedēļā. Ja Tev ir vēlme: īstenot izglītības programmas apguvi skolēniem ar speciālajām vajadzībām (izglītības programmas kods 21015811) atbilstoši Valsts izglītības standartam; plānot un organizēt savu darbu atbilstoši Iestādes mērķiem un uzdevumiem; un ja Tev ir: izglītība un pedagogu profesionālās kompetences pilnveide atbilstoši normatīvo aktu prasībām; valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; kompetences: pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts; mēs piedāvājam: atalgojumu 219 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas; darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citus labumus atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; profesionālās kompetences pilnveides iespējas. Pretendentiem profesionālās darbības aprakstu (CV) un izglītības dokumenta kopiju lūdzam iesniegt līdz 2022. gada 4.februārim e-pastā vgv@valmiera.edu.lv. Tālrunis uzziņai: 26564092. Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu, atbilstoši fizisko datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: SPECIĀLĀS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Leona Paegles iela 5, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2022-02-04

Mūsu partneri