Lasīšanas laiks: 2 min
7.janvārī, pēc ilgākas pauzes, kas pavadīta, dodoties viesizrādēs visā Latvijā, atsāksies izrādes Valmieras teātra telpās – Apaļajā zālē. Kā pirmā savu satikšanos ar skatītājiem piedzīvos jaunā režisora Henrija Arāja debija uz Valmieras teātra skatuves – pieaugšanas drāma “Mans tēvs – Pīters Pens”.
Stāsta varonis Daniels atkal atgriežas savā bērnībā, kurā toreiz uzzināja kādu noslēpumu – viņa tēvs ir Pīters Pens, jā, tas pats lidojošais zēns no Nekurnekadzemes, zēns ar īpašajām spējām. Meklējot atbildes, kāpēc viņa tēvs tik bieži aizmirsa par savu ģimeni, Daniels tās no jauna mēģina sameklēt šajā noslēpumā – šoreiz jau būdams pieaudzis. Stāsts par ticību, atbildību, vilšanos, vainas apziņu un pieaugšanu. Vai bija aplami ticēt tēvam? Vai tas bija godīgi? Un varbūt arī nekad netaps skaidrs, kas viņš bija. Pīters Pens? Varbūt tēvs aizlidoja, jo citādāk nevarēja?
Henrijs Arājs: “Mani šī luga ieinteresēja ar tēmu par ticību un vilšanos. Kā minēts izrādes žanrā, šī ir pieaugšanas drāma. Materiālā man likās saistošs mazā zēna pieaugšanas stāsts. Arī tēma par bailēm vienmēr ir bijusi aktuāla jebkuram cilvēkam, jo baidāmies mēs visi, tikai jautājums, kā mēs katrs tiekam vai netiekam ar šīm bailēm galā. Šajā gadījumā tēva risinājums ir paradoksāls – viņš zēnam atklāj, ka ir Pīters Pens, kuram ir līdzeklis pret bailēm. Līdz kam tas noveda? Par to izrādē.”
Izrādes radošajā komandā arī scenogrāfe Madara Mela, kostīmu māksliniece Kristina Rezvohh, gaismu mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis, horeogrāfe Melānija Linda Graumane, gaisa specefektu nodrošinājums – Indulis Šverns, scenogrāfijas un kostīmu konsultants Gints Sippo.
Lomās: Aigars Apinis, Anna Nele Āboliņa, Māra Mennika, Ģirts Rāviņš, Kārlis Dzintars Zahovskis.
Izrāde tapusi projekta “Jauno maiņa” ietvaros. Tas ir Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātra, Rēzeknes teātra “Joriks” un Valmieras Drāmas teātra kopprojekts ar mērķi sekmēt teātra attīstību un atbalstīt jaunas skatuves mākslinieku paaudzes ienākšanu Latvijas teātrī.
Projekts īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrElpa” un Gētes institūta Rīgā finansiālu atbalstu.
