Lasīšanas laiks: 4 min
Kopumā Latvijas sabiedrība ir pietiekoši noturīga pret tā dēvēto interneta troļļu komentāriem, tomēr sajūt emocionālo spiedienu, NATO Izcilības centra Stratēģiskās komunikācijas jautājumos rīkotajā konferencē teica Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Daugulis.
No 29.jūlija līdz 14.augustam LĀI pētnieki sekojuši līdzi Latvijas interneta portālos izvietotajiem komentāriem rakstiem par NATO, Krieviju, Eiropas Savienību un līdzīgām tēmām un spējuši izdalīt vairāku troļļu veidus.
Interneta portālos viens no bieži sastopamiem troļļiem varētu tikt nodēvēts par “vainojiet ASV”, teica Daugulis, norādot, ka tie ir komentāri, kuros tiek atkārtots, ka ASV ir visa ļaunuma sakne un nodarbojas ar to, lai grautu pastāvošo kārtību. Vēl pētnieki izdalījuši “bikini troļļus”, kad komentāros tiek izmantoti viltus profili ar puspliku jaunu meiteņu attēliem. Parasti šāda komentāra saturs ir naivs jautājums, par to, vai tiešām var būt tā, kā ir rakstīts. Ar šiem troļļiem diskusijās iesaistoties pusmūža vīrieši, kas “jaunām meitenēm cenšas izskaidrot lietas būtību”.
Vēl internetā ir sastopami “agresīvie troļļi”, kuri pārstāvot ļoti agresīvu un emocionālu viedokli – “mēs atnāksim pie jums un jūs visi iesiet bojā”. Daugulis gan norādīja, ka šāda satura komentārus pārsvarā ātri vien izķer portālu aizsardzības filtri. Tāpat pētnieki konstatējuši arī “Vikipēdijas troļļus”, kuri atšķirībā no citiem, parasti ir neemocionāli. Šādos komentāros tiek iekopēti fragmenti no interneta enciklopēdijas šķirkļiem, piemēram, pie rakstiem par Ukrainas krīzi, plašu hronoloģiju par ASV rīkotajām militārajām kampaņām. Daugulis uzsvēra, ka šādi troļļi ir bīstami, jo izplata informāciju, kas var būt pareiza, tomēr ir izrauta ārpus konteksta.
Sastopami arī komentāri, kuros nav daudz teksta, bet iekļauta saite uz kādu vizuālo materiālu. Arī šāda veida troļļi ir pietiekoši bīstami, jo vizuālie materiāli, izmantojot prasmīgu manipulāciju, var kļūt par spēcīgu nepieciešamā vēstījuma izplatīšanas avotu.
Latvijā interneta troļļu darbība novērota gan sociālajos tīklos, gan interneta medijus, gan arī dažādos blogos un forumos. Turklāt Latvijā interneta troļļi neuzbrūk sporta lapām, vai ziņām, piemēram, par bērniem.
Propagandas komentāru skaitam ir tendence palielināties, tiklīdz attiecīgā ziņa kļūst populāra un to lasa daudz cilvēku.
Daugulis pastāstīja, ka pārsvarā troļļi Latvijā interesējas par politiskiem rakstiem, īpaši par tādiem, kuros izklāstītas tēmas, kas skar Krieviju, Ukrainu, NATO un Eiropas Savienību.
Pētnieki arī novērojuši, ka komentāros par rakstiem, kas saistīti ar NATO, pārsvarā ir ļoti agresīvi troļļu paziņojumi, bet par ES – izglītojoši un aicinoši uz loģisku domāšanu par dažādām problēmām ar kurām saskaras savienība.
Daugulis norādīja, ka troļļu komentāri visvairāk var ietekmēt vecus cilvēkus, kuriem ir salīdzinoši mazāka pieredze interneta lietošanā. Savukārt jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kuru interneta troļļiem ir grūtāk ietekmēt. Pētnieki arī secinājuši, ka kopumā Latvijas sabiedrība ir noturīga pret troļļu paziņojumiem, jo lielākā daļa iedzīvotāju savu viedokli, izlasot komentārus internetā nemaina. Vienlaikus daudzi iedzīvotāji pētniekiem atzinuši, ka jūt emocionālu spiedienu no interneta troļļu puses. LĀI pētnieks uzsvēra, ka vissvarīgākais, cīnoties ar interneta troļļiem, ir sabiedrības zināšanas – kā tos iespējams atpazīt.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpās ceturtdien un piektdien norisinās konference “The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters”, kas veltīta NATO stratēģiskās komunikācijas centra inaugurācijai Rīgā. Tajā piedalās vairāk nekā divsimt dalībnieku – valstu vadītāji, ārlietu un aizsardzības ministri, NATO pārstāvji, kā arī pētnieki, aizsardzības un komunikācijas eksperti no NATO un partnervalstīm.
Ceturtdien augsta līmeņa amatpersonu un ekspertu panelī uzstāsies Latvijas Valsts prezidents Vējonis, premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”), Polijas premjerministra vietnieks un nacionālās aizsardzības ministrs Tomašs Šemonjaks (Tomasz Siemoniak), Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda (Marina Kaljurand), Lietuvas aizsardzības ministrs Jouzs Oleks (Juozas Olekas), Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Gruzijas Eiropas un Eiroatlaniskās integrācijas ministrs Dāvids Bakradze (David Bakradze), kā arī citi.
Konferencē diskutē par NATO operācijas Afganistānā gūto pieredzi komunikācijas jomā, par veidiem, kā stratēģiskā komunikācija var stiprināt NATO aizsardzības spējas, kāda ir sociālo mediju loma mūsdienu konfliktos, kā arī kādas komunikācijas metodes izmanto DAESH/ISIS (“Islāma valsts” Irākā un Levantē), lai izplatītu propagandu un rekrutētu jaunus atbalstītājus.
