Pērn Vidzemē būtiski samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits

Lasīšanas laiks: 4 min

2023. gadā Vidzemē dzēsts 101 kūlas ugunsgrēks, kas ir par 81 ugunsgrēku mazāk kā 2022. gadā, kad reģistrēti 182 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika. Kūlas ugunsgrēku skaits Vidzemē būtiski samazinājies Valmierā un Valmieras novadā, Cēsu novadā, Limbažu novadā, Madonas novadā, kā arī Smiltenes novadā. Pērn Vidzemē kopumā izdegušas zemes platības 69,15 hektāru lielā platībā. (Salīdzinājumam 2022.gadā 76,8 hektāru platībā, bet, piemēram, 2020.gadā tās bija 129,93 hektārus lielas teritorijas), portālu “Valmieras Ziņas” informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa.

Šogad Vidzemē reģistrēti astoņi kūlas ugunsgrēki (Smiltenes, Valmieras, Limbažu un Cēsu novadā), pirmais no tiem  Smiltenes novada Raunas pagastā 10.marta rītā.

Lai arī kopumā Vidzemē reģistrēts par 81 kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2022.gadā, tie tomēr dažos novados mūspusē ir pieauguši. Salīdzinot ar 2022.gadu pieaugums fiksēts Alūksnes, Valkas un Varakļānu novadā. Platības ziņā pieaugums izdegušajās teritorijās konstatēts Gulbenes, Madonas un Varakļānu novados.

VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Kellijs uzsver, ka  kūlas ugunsgrēku skaitu  joprojām var samazināt tikai cilvēku uzvedības maiņa un nolaisto, degradēto teritoriju sakopšana: „Mēs redzam, ka vietās, kur tiek apstrādātas lauksaimniecības zemes un apsaimniekotas teritorijas, nenotiek kūlas veidošanās un līdz ar to nav iespējama tās degšana. Aicinām iedzīvotājus apzināties, ka, dedzinot sauso zāli, viņi apdraud sevi, savu un apkārtējo īpašumu, jo nevienu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt! Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.”

Aizvadītajā gadā visā Latvijā dzēsti 752 kūlas ugunsgrēki, kas ir pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un gandrīz divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Kūlas ugunsgrēku rezultātā 2023.gadā izdega gandrīz 395 hektāri Latvijas teritorijas.

Pērn kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, izdega 394 hektāri teritorijas un nodega piecas ēkas. 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā un cieta viens cilvēks, izdega 1060 hektāri teritorijas un nodega 47 ēkas.

Šogad pirmie kūlas ugunsgrēki Latvijā dzēsti jau 8.janvārī – Dobeles, Jelgavas un Augšdaugavas novados. Visā Latvijā šogad jau dzēsti 95 kūlas ugunsgrēki.

“Lai gan aizvadītajā pavasarī kūlas ugunsgrēku skaits ievērojami samazinājās, visticamāk, ka tas bija vairāk saistīts ar laikapstākļiem – mitru pavasari un plašiem plūdu skartiem apgabaliem, nevis ar iedzīvotāju uzvedības maiņu. Šī gada pavasaris parādīs, kāds īsti bija samazinājuma iemesls. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka arī 752 ugunsgrēki ir daudz un radīja papildus slodzi ugunsdzēsējiem glābējiem, kā arī apdraudēja cilvēkus un īpašumus. Jāsaprot, ka tie ir ugunsgrēki, kurus izraisa paši cilvēki un viņu apzināta rīcība. Šo ugunsgrēku varēja nebūt, ja iedzīvotāji apzinātos, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un nav pareizs teritorijas sakopšanas veids. No vecām ēkām, mašīnām un sadzīves mantām neatbrīvojas, tos nodedzinot. Kāpēc šāda rīcība liekas pieņemama attiecībā uz savu zemi?” jautā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.

Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci euro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 euro.

Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 euro.

Jāatceras arī, ka VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sūta informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība!

Kūlas ugunsgrēku skaits Vidzemē 2021.-2023.gads