Lasīšanas laiks: 3 min
2012.gadā Jēlas un Kolumbijas universitātes globālajā pētījumā par vides tīrību “Environmental Performance Index” 132 valstu konkurencē Latvija ierindota kā otrā zaļākā valsts pasaulē, taču 2014.gada pētījumā vairs vien 40.vietā no 178 valstīm.
Pētījumā gūtie dati sadalīti divās grupās, tostarp par vides ietekmi uz cilvēka veselību un dabas resursu pārvaldību un ekosistēmu kvalitāte. Šī gada Latvijas klupšanas akmens ir izmaiņas mežu pārklājuma pieaugumā (iegūti 3,3 punkti no 100) un zivsaimniecībā (iegūti 0 punkti no 100). Jāatzīmē, ka pētījumā nav iekļautas būtiskas kategorijas vides tīrības noteikšanai, piemēram, ūdens piesārņojums, atkritumu apsaimniekošana un citi kritēriji.
Kļūt par zaļāko valsti pasaulē Latvijai aizvien ir aktuāli. Latvijas nacionālajā attīstības plānā iekļauta vīzija ― Latvija 2020.gadā būs zaļākā valsts pasaulē. Šis mērķis izvirzīts kā ekonomiskā virziena vadmotīvs, tā ir vīzija par Latviju kā tīru, efektīvu, koncertētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti. Turpretī Lielās talkas organizatori šogad pavēstīja, ka ikgadējie uzkopšanas pasākumi beigsies 2018.gadā līdz ar Latvijas valsts 100.dzimšanas dienu. Tad plānots sasniegt uzstādīto mērķi – Latvija kā tīrākā un sakoptākā vieta pasaulē.
Arī Valmieras pilsēta ar gadiem kļūst zaļāka un tīrāka.
Šeit ir augstskola, kas pagājušā gada noslēgumā ieguva Ekoaugstskolas titulu – pirmā Latvijā un Baltijā, un Valmieras pilsētas attīstības stratēģijā 2008.-2014.gadam iekļauts mērķis ieguldīt daļu no gada finansējumu dabas teritoriju sakārtošanā. Līdz tam lielākais investīciju apjoms nonāca tieši inženiertehniskās infrastruktūras sakārtošanai, kas veidota mūsdienīga un vides aizsardzības prasībām atbilstoša.
Līdz Latvijas 100.gadu jubilejai atlikuši četri gadi, un Valmieras pilsētas pašvaldības budžets 2008.gadam un 2014.gadam rāda finanšu samazinājumu vides aizsardzībai un teritoriju sakārtošanai. Tas var liecināt par vides tīrības attīstības augšanu. 2014.gada pilsētas pamatbudžetā izdevumos vides aizsardzībai un pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai paredzēts tērēt septiņus procentus no kopējā budžeta, 2008.gadā 8,5 procentus. Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika telefonsarunā atzina, ka pilsētas vide ir sakopta. Konkrētu piesārņotu un nesakoptu vietu nav, vienīgi pilsētas un piepilsētas meži ir tās vietas, kur cilvēki atstāj atkritumus.
Arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” pārstāvji Valmieru kopumā raksturo, kā sakoptu vidi, jo kopā ar pašvaldību ir izveidota atbilstoša infrastruktūra – iedzīvotājiem ir nodrošinātas nešķirotu un šķirotu sadzīves atkritumu izmešanas iespējas. Sašķirotos materiālus savāc bez maksas, to nodošanas iespējas ir vairākos desmitos EKO punktos jeb šķiroto konteineru atrašanās vietās un divos EKO laukumos. Tiek rīkotas arī rudens lapu savākšanas un lielgabarīta savākšanas akcijas, kuru laikā iedzīvotāji minētos atkritumus var izmest bez maksas, ikdienā tos var nodot EKO laukumos vai pieteikt aizvešanu par konkrētu samaksu.
Uzņēmuma pārstāve Zane Leimane norāda: “Vietas, kurās novērojam nelegālu nešķirotu sadzīves atkritumu izmešanu, ir šķiroto atkritumu konteineru atrašanās vietas. Esam konstatējuši, ka pie šķiroto atkritumu konteineriem tiek novietoti maisi ar nešķirotiem sadzīves un lielgabarīta atkritumiem, tiem tur nav jāatrodas, jo EKO punkti nav izgāztuves. Par šādiem gadījumiem informējam policiju.”
2013.gadā Valmierā savākti 63 450 kubikmetri nešķiroti sadzīves atkritumi, 15 000 kubikmetri šķiroti atkritumi un 18 377 kubikmetri lielgabarīta un celtniecības atkritumi.
Kopumā 2013.gadā savāktie atkritumi aizņemtu tirdzniecības centra “Valleta” pirmā un otrā stāva tilpumu.
