Lasīšanas laiks: 6 min
Piektdien, 23. novembrī, koncertzālē “Valmiera” norisinājās kārtējais pasākums „Pēcpusdiena ar mēru”, kurā tikās Valmieras un apkārtējo novadu uzņēmēji, lai diskutētu par paveikto 2018. gadā, uzzinātu lielākās nākamo gadu investīcijas, plānotos pasākumus un iepirkumus, kā arī uzzinātu aktualitātes uzņēmējdarbības vidē.
Šajā tikšanās reizē informācijā dalījās Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks un apkārtējo novadu pašvaldības domes priekšsēdētāji – Guntars Štrombergs – Burtnieku novads, Jānis Olmanis – Kocēnu novads, Māris Zvirbulis – Beverīnas novads. Savu skatījumu uz Valmieras un Vidzemes reģiona attīstību izklāstīja arī „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pasākumā ievadā, atskatoties uz iepriekšējo tikšanos, kas bija veltīta izglītības jautājumiem, vārds tika dots Valmieras pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas vietniecei Velgai Mālkalne, kura pastāstīja par galvenajām problēmām izglītības jomā Valmierā un skaidroja, kādas pārmaiņas nesīs jaunais pamatizglītības standarts, kas balstās kompetenču pieejā mācību saturā.
bērnu skaits bērnudārzos un skolās ir pietiekams, taču galvenās problēmas pilsētas izglītības iestādēs ir līdzīgas kā visā valstī – novecojošs pedagogu kolektīvs, svešvalodu un eksakto priekšmetu skolotāju deficīts.
Pašvaldības pārstāve mudināja domāt, ka noturēt skolās jau esošos skolotājus un kā pārvilināt uz Valmieru jaunus kadrus. Šis jautājums ir kompleksi risināms, tādēļ pašvaldība aicina nākt talkā arī uzņēmējus, lai varētu skolotāja ģimenei nodrošināt labus apstākļus, kas mudinātu pārcelties uz Valmieru. V.Mālkalne rosināja uzņēmējus ieviest stipendijas vai prēmijas jauno pedagogu atbalstam.
Kā vēl vienu problēmu pašvaldības pārstāve minēja to, ka 20% jaunieši pēc vidusskolas neizvēlas turpināt mācības, lai gan vidējās izglītības pamatuzdevums ir sagatavot jauniešus studijām augstskolās.
Tādēļ pašlaik karjeras atbalsta projekta ietvaros tiek liela uzmanība veltīta pamatskolu audzēkņiem, lai viņi izvēlētos sev piemērotāko izglītības ceļu un neizniekotu laiku, apgūstot zināšanas, kas viņus neinteresē.
Turpinājumā apkārtējo novadu vadītāji pastāstīja, par pašvaldībā paveiktajiem darbiem un ieskicēja ieceres jaunajā gadā.
Beverīnas novada pašvaldības vadītājs Māris Zvirbulis pateicās Valmierai par palīdzību risinot jautājumu par melnā seguma uzklāšanu ceļa posmā Brenguļi – Trikāta, kas tikusi īstenota šajā gadā. Viņš atzīmēja, ka tikpat būtiski ir sakārtot arī ceļu, kas savieno Mūrmuižu ar Raunu.
Runājot par nākotni, M.Zvirbulis atzina, ka Beverīnas novads, kurā ir 3200 iedzīvotāju, visticamāk būs pirmais, kas tiks pakļauts administratīvi-teritoriālai reformai. Taču iecerētie darbi būšot nepieciešami iedzīvotājiem, lai arī kāds nākotnē būs Latvijas administratīvais iedalījums.
Jau vairākus gadus lielākais uzsvars investīciju projektos tiek likts uz ceļu sakārtošanu.
Kā vienu no svarīgākajiem darbiem nākamajā gadā Beverīnas novada pašvaldības vadītājs minēja sliktā stāvoklī esošās Pagastmājas ēkas atjaunošanu Mūrmuižā, kur plānots ieguldījums ap 1 miljonu eiro. Domājot par jaunu iedzīvotāju piesaisti novadam, tiks ieguldīts ap 50000 eiro daudzdzīvokļu un individuālo ēku apbūves ciematu infrastruktūras izveidē – ūdensvada un kanalizācija projektēšanas darbiem un komunikāciju pievadei.
Par pārējiem izdarītajiem un plānotājiem darbiem Beverīnas novadā var uzzināt šajā prezentācijā.
Savukārt Burtnieku novada pašvaldības vadītājs Guntars Štrombergs savā prezentācijā vairāk pievērsās statistikai. Dati liecina, ka Burtnieku novadā vērojama tendence likvidēto uzņēmumu skaitam pārsniegt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu, taču pēdējos gados likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence pakāpeniski sarukt. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, pašvaldība īsteno dažādus atbalsta pasākumus gan caur nodokļu atlaidēm, gan atbalstot dalību izstādēs, gan rīkojot biznesa ideju konkursus „Ideja Burtnieku novadam” un „ZĪLE”, konkursu „Burtnieku novada uzņēmēju gada balva” un Vides attīstības projektu konkursu.
Novada vadītājs minēja nozīmīgākos investīciju projektus, starp kuriem lielākais ir Matīšu pagasta kultūras nama pārbūve (~1,3milj. eiro). Savukārt nākamgad plānota Valmieras pagasta PII „Burtiņš” piebūves celtniecība, Autoceļa J.Ziemeļnieka iela – Pilāti izbūve, „Rūjienas apļa” veloceliņa izveides pabeigšana un Burtnieka ezera piekrastes sakārtošana.
Attiecībā uz Burtnieku ezeru pašvaldībai ir lieli plāni, jo šis ir galvenais tūrisma objekts novadā.
Par pārējiem izdarītajiem un plānotājiem darbiem Burtnieku novadā var uzzināt šajā prezentācijā.
Kocēnu novada vadītājs Jānis Olmanis salīdzināja novada pagastu centrus ar mazām „valmieriņām”. Statistikas dati atklāj, ka Valmierai blakus esošais novads attīstās ciešā saiknē ar pilsētu. Gluži kā Valmierā, arī novadā darba vietu skaits ir tuvu darbspējas vecumā novadā dzīvojošo personu skaitam. Kā vēlāk bija redzams Jāņa Baika prezentācijā,
69,59% Kocēnu novada iedzīvotāju strādā Valmierā, lai gan lielākā daļa ir deklarēti Kocēnu novadā, kas pašvaldības budžetā nodrošina nozīmīgus ienākumus.
Kā būtiskākos investīciju projektus J.Olmanis minēja projektu „Zaļais dzelzceļš”, ap kuru iespējama attīstība tūrisma uzņēmējiem un izbūvēto infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai: Ozolu ielas pārbūvi (no grants uz cieto segumu), 2 ēku atjaunošanu Kocēnos, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu palielināšanu, lai infrastruktūra atbilstu uzņēmējdarbības attīstības iespējām. Atbalstīta 8 jaunu uzņēmumu un inovatīvu projektu radīšana gan kopprojektā „Zīle”, gan Kocēnu novada pašvaldībā – kokapstrādes uzņēmums, rokdarbi, vīna ražošana.
Savukārt iedzīvotājiem ieguvums ir jauna pirmsskolas izglītības iestādes filiāle Bērzainē, labiekārtotās teritorijas – Kokmuižas promenādē, pie Vaidavas ezera, Zilākalnā, pie Rubenes baznīcas, Dikļu kultūrvēstures kompleksā un divas jaunās izbūvētās ielas – Sējēju iela Kocēnos un Avotu iela Rubenē, Kocēnu novada pašvaldības policija izveide, finansiāls atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu labiekārtošanai, ielu apgaismojuma infrastruktūras pilnveide – esošo gaismekļu nomaiņa, jaunas infrastruktūras izbūve.
Nākamgad plānots renovēta ēku Nākotnes ielā 1, Vaidavā, veikt pašvaldības grantēto ceļu pārbūvi un stāvlaukuma pārbūvi pie Kocēnu novada domes administrācijas ēkas. Novadā tiks uzbūvētas trīs jaunas katlumājas – Rubenē, Vaidavā un Zilākalnā, kā arī turpināsies atbalsts jauno uzņēmēju biznesa ideju īstenošanai.
Par pārējiem izdarītajiem un plānotājiem darbiem Kocēnu novadā var uzzināt šajā prezentācijā.
Mēru uzstāšanos noslēdza Jānis Baiks. Viņš pastāstīja, ka
zaļā Valmiera vienlaikus ir industrializētākā pilsēta Latvijā, jo 28% pilsētas iedzīvotāju nodarbināti ražošanā un tā ir pirmajā vietā Latvijā produkcijas ražošanā uz vienu iedzīvotāju.
Bezdarba līmenis Valmierā ir 2,7%, uz 1000 iedzīvotājiem ir 1012 darba vietas. Tas nozīmē, ka ir nopietns darbinieku deficīts un tos vajag piesaistīt no apkārtējiem novadiem un citām pilsētām. Lai risinātu šo problēmu, ir jāturpina īres namu būvniecība. Taču pašlaik tam finansējuma neesot, jo nesen Ministru Kabineta apstiprinātā iespēja šim mērķim aizņemties no Valsts kases uz ļoti izdevīgiem noteikumiem pagaidām nav pieejama līdz nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanai. Kā lielākos nākamā gada projektus J.Baiks minēja arī Valmieras Kultūras centra rekonstrukciju, Valmieras Kultūrvides centra būvniecību, BMX trases izveidi un jaunas ar šķeldu kurināmas katlumājas celtniecību. Turpināsies arī J.Daliņa stadiona rekonstrukcija un sporta manēžas būvniecība, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, Viestura vidusskolas un dienesta viesnīcas pārbūve, Atpūtas parka infrastruktūras izveide, kā arī citi projekti.
Par pārējiem izdarītajiem un plānotājiem darbiem Valmierā var uzzināt šajā prezentācijā.
Noslēgumā „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš izklāstīja savu redzēju uz Valmieras un reģiona attīstību. Eksperts uzskata, ka uz Latvijas fona Valmieras attīstības izaicinājumi ir „smalku ļaužu problēmas”. Daudzviet Latvijā vērojama iedzīvotāju aizplūšana un lejupslīde, turpretī Valmierā iedzīvotāju skaits pieaug, trūkst mājokļu un darbavietu skaits pārsniedz darbaspējīgo skaitu. Atšķirībā no vairākām citām pilsētām, kur ir saimnieciskā rosība, taču aiz to robežām ir „ekonomikas tuksnesis”, arī Valmieras kaimiņu novados un pilsētās ekonomika attīstītās. Tādējādi Valmiera ar savu potenciālu ir kļuvusi par Vidzemes ekonomikas vilcējspēku.
Taču pašlaik ir sasniegts līmenis, kad pilsētā sāk trūkt mājokļu, darbaspēka un arī teritorijas, tādēļ ekonomists rosina Valmierai pārņemt Rīgas un Pierīgas pašvaldību mijiedarbības modeli.
Pēdējos gados ir vērojams, ka Pierīgā tiek veidoti dažādi uzņēmumi, kuros strādā vietējie iedzīvotāji, taču vadītāji un augsti izglītotie speciālisti brauc no Rīgas. Arī Vidzemes uzņēmumi varētu līdzīgi risināt darbaspēka deficīta un mājokļu trūkuma problēmas, veidojot ražotnes Valmieras kaimiņu novados, savukārt pilsēta ar savu izglītības sistēmu nodrošinātu uzņēmumiem augstas klases menedžerus un speciālistus, kas vadītu uzņēmumu darbu.
