Pārdošanā izlikts bijušā restorāna “Sēnīte” komplekss; SIA “Liepkalni” atceļ atjaunošanas ieceri (2)

Lasīšanas laiks: 4 min

Par 580 000 eiro tiek mēģināts pārdot bijušā restorāna “Sēnīte” kompleksu Inčukalna novadā, liecina sludinājums nekustamo īpašumu kompānijas “Ober-Haus” mājaslapā.

Objekta kopējā platība ir 3310,8 kvadrātmetri, bet zemesgabala platība ir 32 100 kvadrātmetri.

“Ober-Haus” mājaslapā norādīts, ka objekts atrodas Vidzemes šosejas malā, stratēģiskā vietā ar intensīvu transporta kustību 40 kilometru attālumā no Rīgas un 10 kilometru attālumā no Siguldas.

Sludinājumā norādīts, ka objekts ir perspektīva vieta tirdzniecības objektam, ēdināšanas pakalpojumiem, ražošanai.

Tāpat sludinājumā norādīts, ka ēkai ar monolīto kupolu ir piešķirts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, pārējās ēkas un teritorija nav apgrūtinātas.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA “Liepkalni” īpašnieks Dagnis Čākurs aģentūrai LETA atgādināja, ka “Liepkalni” pērn bija izsludinājuši arhitektu ideju konkursu par kompleksa pārbūvi, kurā uzvarēja arhitekta Jāņa Ruciņa ideja. Taču nu “Sēnītes” atjaunošanas projekts ir atcelts, jo nav nepieciešamā valsts institūciju atbalsta, lai “Sēnīte” kā kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu un saglabātu tam vēsturiskās piekļuves iespējas, sacīja Čākurs.

Viņš skaidroja, ka “Latvijas valsts ceļi”, kas šobrīd veic Vidzemes šosejas rekonstrukciju iepretim restorānam, pie restorāna negrasās izbūvēt piebrauktuvi, kāda tam vēsturiski ir bijusi. Projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu “Sēnīte” paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas “kabatu” pret “Sēnītes” kulinārijas ēkas daļu. Projekts neparedz nekādu celiņu vai kādu cita veida piekļuvi pircējiem un apmeklētājiem, lai nokļūtu ēkas ieejas daļā. Līdz ar to automašīnām, braucot gar “Sēnītes” kulinārijas ēkas fasādes daļu – fasādi, kurai pieminekļa statuss paredz ieejas durvis, nebūs iespējams apstāties un apmeklēt šo objektu.

Čākurs teica, ka bez piebrauktuves nav loģiski attīstīt attiecīgo objektu – “Liepkalnu” ieskatā restorāna “Sēnīte” lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. “Es jau sākumā bija izvirzījis sev nosacījumu, ja būs lemts attīstīt šo objektu, to darīsim, ja nebūs lemts – nē,” viņš sacīja.

Viņš gan neizslēdza, ka šāda tipa projekts varētu tikt īstenots kādā citā Latvijas vietā. “Skatāmies uz citiem projektiem, un domājam kā kaut ko līdzīgu izvērst,” viņš teica. “Liepkalnu” īpašnieks gan pagaidām nevarēja pateikt, kādus citus projektus “Liepkalni” īstenos. Esot gan veiktas iestrādes un joprojām ir doma par publisku akciju sabiedrību.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sasteigti un pārsteidzīgi nerīkosies. “Ja iesaistos kādā projektā, man jābūt pārliecībai, ka tas būs veiksmīgs,” viņš pauda.

VAS “Latvijas valsts ceļi” aģentūrai LETA skaidroja, ka piebrauktuvi šajā vietā nav iespējams izveidot, jo tur satiekas divi dažādi ātrumi – stāvlaukums, kur mašīnas ātrums ir nulle un garāmbraucošo mašīnu ātrums, kas šajā vietā būs vismaz 70 kilometri stundā. Tāpēc izbraukt no stāvlaukuma būtu ļoti bīstami.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Ruciņa piedāvātais risinājums paredzēja galveno ēku ar sēnes formas kupolu atjaunot, atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem, rekonstruējot un saglabājot vasaras terasi ar koka grīdu ēkas dienvidrietumu pusē. Galvenajā ēkā varētu būt iespēja paēst un atradīsies tirdzniecības vietas, tostarp “Liepkalnu” un citu Latvijas ražotāju produkcijai. Apkārtējā teritorijā bija paredzēts izbūvēt multifunkcionālu laukumu atpūtai – stāvlaukumu automašīnām, kā arī treileru parku. Projekta otrajā kārtā bija iecerēts izveidot minigolfa laukumu un uzbūvēt jaunu moteļa ēku galvenās ēkas pagalma pusē, teritorijā tuvāk Siguldai.

Tāpat vēstīts, ka 2017.gada jūlijā “Liepkalni” sociālajā tīklā “Facebook” publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu “Sēnīte” Inčukalna novadā. Čākurs aģentūrai LETA toreiz pastāstīja, ka viņu uzrunājuši nekustamo īpašumu realizētāji par iespēju iegādāties “Sēnīti”. Čākurs īpašumu aplūkojis trīs reizes un secinājis, ka to iespējams attīstīt. Apskatot “Sēnītes” īpašumu, viņam radusies ideja par publiskas akciju sabiedrības dibināšanu, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no “Sēnītes” īpašniekiem.

Savulaik slavenais restorāns “Sēnīte” iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns “Sēnīte” Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, SIA “Restorāns Sēnīte” likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA “AVE Astra” un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība “Turība”. Pastarpināti caur uzņēmumu “AVE Astra” “Sēnītes” īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības “Turība” prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan “Turībā”, gan “Rīgas piena kombinātā”, “Laimā”, “Baltijas lāsē” u.c.