Lasīšanas laiks: 2 min
Daudzi austrumeiropieši ir gatavi demonstrēt solidaritāti un palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, taču nevēlas, lai šī solidaritāte būtu uzspiesta “no augšas”, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un bijušais ministrs Artis Pabriks.
Pabriks uzskata, ka, pirms austrumeiropiešus nodēvēt par bezsirdīgiem rasistiem, kuri nejūt žēlsirdību pret imigrantiem, ir jāsaprot, ka tiem, kuri nesen ir pārcietuši autoritāru režīmu, pastāv aizspriedumi pret uzspiestu politiku, kā, piemēram, saistošām kvotām bēgļu uzņemšanai.
“Daudzi ir gatavi demonstrēt solidaritāti un palīdzēt cilvēkiem, kam tas ir patiešām nepieciešams, bet mēs nevēlamies, lai solidaritāte būtu uzspiesta “no augšas”. Vēl jo vairāk, nevairosim populismu, diskutējot par migrācijas krīzi, jo tā nav tik daudz migrācijas, cik ES ārpolitikas un starptautiskās politikas krīze. Tāpēc, pirms tiek runāts par uzspiestām kvotām, ES jāspēj attīstīt sava kopējā ārpolitika, drošības un aizsardzības politika, jo iemesls, kādēļ tik daudz patvēruma meklētāju ierodas ES, ir karš, kuru nespējam apturēt,”
uzskata Pabriks.
Deputāts arī vērš uzmanību uz to, ka haoss uz daudziem Eiropas ceļiem nevar tikt apturēts ar saistošām kvotām, bet gan ar gudru ārpolitiku un drošības politiku un lielāku solidaritāti robežapsardzībā, tajā skaitā īstenojot Dublinas noteikumus. “Tādēļ es ierosinu mainīt diskursu par migrāciju uz to, kā cīnīties ar tās cēloņiem, izvairoties no plika populisma un vainojot tos, kuri ir vājāki savas vēsturiskās pieredzes dēļ un mazāk atbildīgi par ES ārpolitikas neveiksmēm,” uzsver Pabriks.
Aģentūra BNS jau vēstīja – iepriekš bija plānots, ka Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļu, tostarp 200 no Itālijas un Grieķijas un vēl 50 no bēgļu nometnēm, kas ir ārpus ES, taču jaunais EK piedāvājums paredz Latvijai uzņemt papildu 526 bēgļus, tātad kopumā Latvijai būtu jāuzņem 776 bēgļi. Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā, trešdien runā Eiropas Parlamentā paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers.
