Lasīšanas laiks: 2 min
Ministru kabinets otrdien, 13. oktobrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos priekšlikumus par minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai, informē Laura Zaharova, Izglītības un zinātnes ministrijas, Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile skaidro:
“Šo noteikumu mērķis ir veidot tādu vidusskolu tīklu, kur skolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kur izglītības pakalpojumi ir pieejami un kurš ir izmaksu efektīvs. Vidusskolas posmā izglītība ir ievērojami dārgāka par pamatskolu, jo nepieciešami gan kvalitatīvi aprīkoti mācību kabineti, gan specializējušies skolotāji. Mazās vidusskolās to nodrošināt ir ievērojami sarežģītāk un dārgāk.”
Novadu izglītības iestādēs turpmākos divus mācību gadus tiks noteikti pārejas nosacījumi. 2016./2017. un 2017./2018. mācību gadā 10.klasē minimālajam skolēnu skaitam jābūt ne mazākam par desmit skolēniem 10.klasē vai vismaz 27 skolēniem 10.-12.klasē kopā. Savukārt no 2018.gada 1.septembra novadu vidusskolās 10.klases atvēršanai nepieciešamais minimālais skolēnu skaits būs 12 skolēni 10.klasē vai vismaz 32 skolēni 10.–12.klasē.
Jau no nākamā mācību gada, uzņemot vispārējās vidējās izglītības programmās, novada pilsētās – Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā – būs jābūt ne mazāk kā 18 skolēniem 10.klasē vai vismaz 48 skolēniem 10.-12. klasē kopā. Šādi paši nosacījumi attieksies uz izglītības iestādēm Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novados.
Lielāks skolēnu skaits būs jānodrošina izglītības iestādēs republikas pilsētās, kur 10.klasē kopumā jābūt ne mazāk kā 22 skolēniem vai vidusskolas posmā – vismaz 58 skolēniem.
Minimālā nepieciešamā skolēnu skaita noteikšanai ir veikti aprēķini par to, lai ar pieejamajiem resursiem nodrošinātu kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas. Šāds tiesiskais regulējums veicinās pašvaldību kā izglītības iestāžu dibinātāju atbildīgu lēmumu pieņemšanu par savas pilsētas vai novada izglītības iestāžu tīkla turpmāko attīstību Latvijā pastāvošās demogrāfiskās situācijas apstākļos. Skolu tīkla sakārtošana ir arī viens no IZM īstenotās izglītības nozares strukturālās reformas soļiem un priekšnosacījumiem pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai.
Valdībā apstiprinātais noteikumi projekts nosaka kārtību un kritērijus, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi. Tajos līdztekus citiem grozījumiem noteikti arī nepieciešamie atbalsta pasākumi reemigrējušajiem bērniem un pagarināts laiks izglītības programmas apguvei ģimenē līdz 6.klasei. Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties šeit.
