Lasīšanas laiks: 2 min
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada maijā, salīdzinot ar 2013.gada maiju, palielinājies par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,1%.
Inflācijas dinamikas bilde šogad ir izteikti garlaicīga.
Gandrīz katru mēnesi inflācijas datos var lasīt tos pašus skaitļus, ko iepriekšējos mēnešos – preču cenas saglabājas nemainīgas vai pat mazliet samazinās, savukārt pakalpojumu cenas pieaugušas aptuveni par divarpus procentiem pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Straujākas cenu izmaiņas varētu mūs sagaidīt tikai jūlijā, kad pamatīgi pieaugs “Rīgas ūdens” tarifi par ūdensapgādes pakalpojumu – vairāk nekā par 20%, taču arī šī cenu kāpuma kopējais efekts uz inflāciju būs salīdzinoši neliels.
Arī “importētā” inflācija no galvenajiem tirdzniecības partneriem Eiropā būs ļoti zema.
Maijā Eirozonas inflācija bija vēl zemāka kā Latvijā – tikai 0,5%, kas raisa bažās par deflācijas riskiem. Kā jau prognozējām gada sākumā Eirozonas inflācija ir likusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB) rīkoties, lai veicinātu pieprasījumu un investīcijas. Aizvadītajā ECB sēdē tika pieņemts lēmums samazināt galveno refinansēšanas likmi līdz 0,15%, kā arī noteikt negatīvu procentu likmi -0,1% apmērā depozītiem ECB.
Tā kā cenu līmenis Latvijā šogad saglabājies salīdzinoši stabils, bet iedzīvotāju bruto ienākumi piedzīvo strauju kāpumu, uzlaboties varētu arī kopējais iedzīvotāju noskaņojums, vēl vairāk palielinoties privātajam patēriņam, kas jau tagad ir galvenais iekšzemes kopprodukta dzinulis.
Visticamāk, vidējā vai ilgākā termiņā tas varētu veicināt inflācijas palielināšanos, it sevišķi pakalpojumiem.
